Kāpēc Latvija ir visvisvisīstākais veiksmes stāsts

Nesaprotu kā ši publikācija jāuztver. Kā skaidra patiesība vai ironija. Ja patiesība tad šis portāls nopietni kavē "veiksmes stāsta" turpmāku attīstību un ir jāklapē ciet. Ja tomēr nav patiesība tad ceru sagaidīt šī stāsta detalizētu analīzi.

Atbildēt

Mēs varam ilgi un dikti spriest par mūsu kangaru valdību, par bezgtalīgajiem meliem, par jājējiem,apjātajiem un sajātajiem, bet nevajag aizmirst, ka visas pieminetās gruppas veido indivīdi, proti, tauta. Mūsu tauta ir slima, nav garīgo vērtību skalas, līdz ar ko nav arī patriotisma, par naudu "ja ne, māti, tad brālēnu tiešām var pārdot". Pēc savas būtības sanāk, ka lielai daļai indivīdu vienalga kāda būs viņu valsts karoga krāsa, primarais ir nekustamais, mašīna un labi ienākumi, tadēļ arī esošo bardaku neviens īpaši neapkaro, tiek veidotas un piesegtas noziedzīgas shēmas, proti valdošie to atbalstītaji un līdzskrējēji dala labumus. Vaimanā mazturīgie, nejēgas un manipulatori. Vērtējot pašreizējos apstākļus, manuprat viss tā arī turpināsies, būs jaunas krīzes, kuras apmaksās mazturīgie un nejēgas, Valdim līdzīgie dzejos argumentacijas(dižķibeles iemeslu skaidrojumus), savukārt patiesā labuma guveji saldi ņirgs....

Atbildēt

»

Tu vispirms pats izlien ārā no anālās atveres un tad smirdi!

Atbildēt

Muļķības! Latvija nav veiksmes stāts!

Atbildēt

»

Tie vecāka gadagājuma cilvēcini pasi skrēja un balsojot deliģeja valsts varu politmafijas klaNIEM -tAUTAS fRONTEI, tb, lnnk, lc, lpp, tp TAPĒC VINUS NAV KOŽELOT, JO TIESI VINI STIMULEJA NOZIEDZĪGĀS KLIĶE NOZIEGUMUS!!!!

Atbildēt

»

Dombrovskis to nevar izdarīt, jo: 10 viņa analā atvere ir aizņemta ar baņķieru mengam; 2) tikai cilveks, nevis politmafijas klana darbonītis spēj savas kļūdas un melus atzīt; 3) vai kāds cer, ka Dombrovskis būr pirmais latvijā valdošās politmafijas klanu kloakas noziedznieks, kurs atlkati pasacīs kā vārda vieicis savus no\ziegumus-eskalējis totalitarismu, genocīdu, ieveisis dzimtbūšanas noziedzīgo rezīmu,iznīcinājis valsts suvereno neatkarību....?

Atbildēt

Kad mēs atbrīvosimies no šī kalpu sadomazohisma sindromiem?

Atbildēt

»

Nu Spice un citi centri nav rādītājs , jo 2009 un 2010 gadā tur arī nebija kur nolikt automašīnu ....

Atbildēt

»

Spices stāvvietas ietilpība ir aptuveni 700-800 automašīnas, Latvijā ir 492400 nodokļu maksātāju, līdzīgi apmeklēti tirdzniecības centri ir aptuveni 4, tad parēķini un beidz bez**t!!!

Atbildēt

Sveiks! Apsveicu Tevi izgājušajā vārdadienā un Jaunajā gadā! Es biju domājusi, ka Dombrovskis ir bišķīt gudrāks, diemžēl...tālāk neizteikšos.

Atbildēt

beidz vemt! Baigi smird....

Atbildēt

Supermeļa Dombrovska slavenā grāmata tika izdota tajā laikā, kad trūcīgo (tieši "trūcīgo"!) iedzīvotāju skaits Latvijā palielinājās par 29 procentiem!

Atbildēt

Paskatāmies veiksmes Valsts statistiku wwww.csb.gov.lv 582000 pensionāri 284600 budžetnieki un nodokļu maksātāju vien palicis 492400

Atbildēt

Veiksmes stāsta patiesā burvība ir tikai tajā, ka neviens nenokļuva aiz restēm.

Atbildēt

TĀDUS MURGUS VAR STĀSTĪT TIKAI GARĪGI SLIMS INDIVĪDS .

Atbildēt

Zini Dombrovski - vai tu nevarētu to savu veiksmes stāstu iebāzt savā anālajā atverē un beigās ielīzt iekšā pats . Tas būtu sabraukta ezīša cienīgi

Atbildēt

Godīgi sakot domāju,ka tie, kas te raksta visus tos negatīvos komentārus, tādu slitku dzīvi paši sev ir nolēmuši. Jo negatīvas domas pie pozitīvām lietam neved.
Latvija ir veiksmes stāsts. Pēc tik smagas piezemēšanās mēs esam izdzīvojuši.
Vai tiešām Jums liekas, ka Grieķijas piemērs ir labāks?
Vai kāds māk prezentēt labāku rīcības plānu Latvijai? Ar runāšanu esat vareni, bet ar darbiem aizkrāsnē.

Atbildēt

»

Pievienojos viedoklim un no savas puses atgaadinaashu, ka veiksminieku sarakstu vareetu turpinaat un papildinaat ar daudziem citiem mums labi zinaamiem personaazhiem:)

Atbildēt

piesātinātie ar etilspirtu

Atbildēt

mums ir izcila veiksmes valsts, tikai ne nabadzīgajiem, kuru daudzums tikai palielinās... un kas tas par mistisku nodokli ar kuru apliek privāto firmu auto... tāda nekur pasaulē nav.. Taisīja likumu priekš valsts auto lietotājiem, kas būtu loģiski, bet beigās maksā atkal privātais komersants, kas nezin kā savilkt galus kopā...

Atbildēt

te kā reiz vēl vienu linku var pievienot:

http://pietiek.com/raksti/vai_nacionalais_attistibas_plans_neklus_par_nacionalas_nabadzibas_planu

Citāts:

"Turpināt balstīt mūsu „veiksmes stāstu” uz efektīvāku esošo resursu izmantošanu un tālāku izdevumu apcirpšanu nozīmē virzīt mūsu tautsaimniecību aizvien dziļāk strupceļā, no kura izrāpties mums būs arvien grūtāk.
Lai šis apgalvojums neliktos paradoksāls, tam ir jāiedod izvērstāks skaidrojums:
Deklarētais „ekonomikas uzrāviens” skan kā metafora, kuras jēgu, šķiet, tomēr nav īsti apjēguši tās autori. Nemaz nerunājot par tā īstenošanas mehānismu...
Lai spētu radīt reālu ekonomikas uzrāvienu, pirmkārt - mums ir vajadzīgs atbilstošs ražošanas faktoru nodrošinājums: darbaspēks, infrastruktūra, tehnoloģijas, kapitāls; otrkārt - jāspēj to ietvert globāli konkurētspējīgā konfigurācijā.
Citādāk – nu, uz kā rēķina mēs varēsim „uzraut”?
Ņemot vērā to, ko esam izdarījuši ar savu darbaspēku un pie kādiem procesiem (demogrāfija, migrācija, strukturālais disbalanss) esam noveduši situāciju, kura tikai vēl turpinās pasliktināties; ņemot vērā to, kā esam noplicinājuši savu infrastruktūru un ierobežojuši savas iespējas to uzturēt un attīstīt; ņemot vērā to, ko esam izdarījuši un turpinām darīt ar savu zinātniski pētniecisko potenciālu un tā iespēju īsenošanu savā tautsaimniecībā - un tad, salīdzinot to visu ar notiekošo citās valstīs, ar kurām mums būs jākonkurē par pasaules pīrāga sadali, ir jābūt pavisam atrautam no realitātes, lai uzdrošinātos pat sapņot, kad pie šādas lietu kārtības esam spējīgi īstenot ilgtspējīgu ekonomisko uzrāvienu. Tādā izpildījumā, kā tas ir iecerēts.
Pašlaik mūsu „veiksmes stāsts” tiek īstenots uz tādas stratēģijas pamata, ko var salīdzināt ar „salmu namiņa” celšanu kā pasakā „Trīs sivēntiņi un vilks” – jo tiešām, netērējot finansējumu ilgtspējīgas attīstības fundamentam (cilvēkresursi, infrastruktūra, zinātne), var izveidot „skaistu fiskālo rāmi” un tā ievaros uz brīdi nodrošināt strauju „attīstību”, bet šādam procesam nebūs noturības. Tas ir līdzīgi kā kalnukāpējs, virsotnē kāpjot, var nomest savu uzkabi ar pārtiku, siltajām drēbēm, guļammaisu, telti un pliks mesties pa kalna kori augšā, apsteidzot savos kāpšanas tempos visus pārējos, kuri tā nedara, un tādējādi uz brīdi var stādīt sevi par piemēru, kamēr nav nosalis vai nomiris badā.
Un nav nekā neloģiska un pārsteidzoša, par ko tā priecājas mūsu banku apoloģētie eksperti un varas vīri, nespēdami saprast, kāpēc vispārējās globālās recesijas apstākļos mēs pašlaik to neizjūtam – jo panākam šo efektu uz ilgtspējas attīstības faktoru rēķina, tos upurējot īslaicīgam efektam. Tas ir tāpat kā braukt ar auto, to neapkopjot, un tādējādi lielīties, ka spējam nodrošināt efektīvāku tā ekspluatāciju par spīti tam, ka degvielas cenas ir cēlušās un visiem citiem auto lietot ir kļuvis dārgāk.
Protams, mūsu tautsaimniecībā ir notikušas arī tādas izmaiņas, kas padarījušas to reāli efektīvāku, tomēr ir jāsaprot, ka, šādi vien turpinot, nebūs iespējams nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un savas konkurētspējas izaugsmi globālā kontekstā, jo, pirmkārt, šo faktoru (izmaksas, darba algas, darba organizācija) optimizācijas iespējas ir ierobežotas un agrāk vai vēlāk kādai citai tautsaimniecībai (piemēram, kādai jaunattīstības valstij) būs lielākas iespējas to izmantot un izkonkurēt mūs, un, otrkārt – ar šādu izaugsmes modeli ir ļoti grūti (lai neteiktu vairāk) veidot sabiedrības labklājību, kas paredz lielākus tēriņus pretstatā nepieciešamībai tos optimizēt.
Tas palīdz izprast pašlaik notiekošo mūsu tautsaimniecībā - kāpēc mūsu makroekonomiskās uzvaras, mūsu eksporta uzvaras gājiens tik ierobežoti atsaucās uz cilvēku labklājību un kādas ir tālākās perspektīvas, tā turpinot.
Rodas sajūta, ka bieži tie, kas runā par industrializāciju kā „ekonomikas uzrāviena” un labklājības instrumentu, ir salasījušies grāmatiņas, tā arī nesaprotot, kas tajās ir bijis sacīts – mēģinot burtiski sekot tajās rakstītajam, bet nesaprotot principus: ka ne jau industrializācija pati par sevi garantē ekonomikas uzrāvienu, bet gan tādu ražošanas nozaru attīstība, kuru tālākas izaugsmes potenciāls var tikt balstīts uz jauninājumu (inovācijas) iespējām tajās, līdz ar to spējot nodrošināt pastāvīgu iespēju ražot preces ar augstu pievienoto vērtību (radīt bagātību) un dalīties tajā (maksāt lielākas algas un nodokļus) - 18., 19. gs tā bija industrializācija tādā izpildījumā, kā to tagad mums piedāvā īstenot Latvijā....
Vēl 20.gs to varēja īstenot valstīs, kas varēja atļauties piekopt protekcionisma politiku. Taču Latvijai tagad šāda industrializācija novedīs pie pretējā – „drošās nabadzības”, attīstot nozares, kurās vairs nav (vai ir ļoti ierobežotas) izaugsmes iespējas (inovācija) - un tādas diemžēl lielāko tiesu ir mūsu ražošanas nozares, bet attīstīt jaunas nozares ar lielām inovāciju iespējām mums nav potenciāla un politiskās gribas, - tad esošajā pasaules kārtībā globālās konkurences apstākļos tas nozīmē, ka ar citiem ražotājiem nāksies konkurēt uz savas iekšējās efektivitātes rēķina (izmaksām, darba algām, utml.). Un loģiski, ka tas ir tikai laika jautājums, kad citas (jaunattīstības) valstis, kurām šie faktori ir „labvēlīgāki” kā mums, sāks izkonkurēt mūs, lai cik gatavi mēs būtu sevi „efektivizēt”, ja vien nebūsim gatavi to darīt uz nabadzīgākiem nosacījumiem nekā konkurenti - tāds būs mūsu piekoptā „veiksmes stāsta” turpinājums..."

Atbildēt

Dombrovskis ir veikls trūcīgās tautas izģērbējs!
Par kādu veiksmes stāstu var būt runa,ja Latvija ir tikai negatīvo"panākumu" Eiropas statistikas galvgalī! Netaisnība,meli,korupcija ir Latvijas lielākie "panākumi" 20,tā saucamās,neatkarības gados! Par tādu "veiksmes stāstu" honorārs tā autoriem pienāktos uz atlikušo mūžu-restes un nāras!

Atbildēt

Dombrovskis ar kompašku ir visvisvisīstākie blefotāji!!!!!

Atbildēt

Būtu ļoti interesanti un objektīvi komentus un intervijas dzirdēt no tiem 250000,kas ir bijuši spiesti atstāt Latviju un doties pasaulē laimi meklēt,kā arī katram no viņiem palūgt godīgu atbildi par atgriešanos uz dzimto zemi.Tikai tad plātīties par ''veiksmes stāstu''.

Atbildēt

Latvija ir īsts veiksmes stāsts lembergiem, šķēlēm, laventiem, karginiem....., kā arī visai, nosaukto un nenosaukto saimnieku pavadā esošajai, zemāku un augstāku ierēdņu un politiķu varzai. Kaut kas man te sāk atgadināt labākos PSRS stagnācijas gadus, kad laimīgā tauta braši soļoja pa atīstīta socialisma ceļu uz neizbēgamo komunismu.
Kā bijām ta turpinām būt noželojami muļķi...

Atbildēt

Vai šis ir vai nav "veiksmes stāsts" puslīdz objektīvi varēs vērtēt, ātrākais pēc gadiem desmit.
Es neesmu pārliecināts ka daudzu tūkstošu darbaspējīgo emigrācija un lielā nabadzība valstī šo "veiksmi" atsver.

Atbildēt

ta nirgasanas par latviesu tautu it seviski vecaka gadagajuma cilvekiem.

Atbildēt

Atgādināšu visiem,ka ES nav vienotas aprēķinu sistēmas pat IKP rēķināšanai , kur nu vēl pārējiem parametriem. Līdz ar to batonus tautai ausīs var saspraust ļoti vienkārši. Nākamgad ,kad mums būs Eiro , tad pat analfabēti varēs salīdzināt cenas - valdībai jaubūs grūtāk melot!

Atbildēt

Bezdarba samazināšanās ir sūds. Svarīgs ir strādājošo skaita pieaugums.

Atbildēt

`Latvijas veiksmes stāsts` - tā ir tāda skaista pasaka priekš ārzemju žurnālistiem

Staļinam arī bija visdemokrātiskākā Konstitūcija pasaulē

Ne velti Āboltiņa padomju skolās mācījusies

Atbildēt