Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pieņemsim, ka daļa mūsu sabiedrības uzskata, ka 23.februāris ir vīriešu mīļākais prazdņiks, kuram vīru mīļotās draudzenes un sievas steidz gatavoties uzreiz pēc jaunā gada sagaidīšanas. Tā, protams, varētu domā tikai prāta spējās aprobežoti latviešu auni un aitas, kuri neko nejēdz no vēstures, un ļaujas PSRS propagandas mašīnas iedarbībai. Protams, šo dienu un atsevišķu latviešu lopisko uzvedību naski izmanto viens otrs marketinga speciālists tāpat kā to reiz darīja Staļins propagandas vajadzībām. Pirms kāds ir paspējis jau apvainoties, mēģināšu paskaidrot, kas tad īsti notika šinī dienā pirms 100 gadiem un kāpēc šis datums latviešu tautai nozīmē ciešanas un pazemojumu, nevis prieku un labklājību.

23. februāris – Sarkanās armijas diena

Šo „svētku” rašanos bieži saista ar Ļeņina dekrētu par strādnieku un zemnieku Sarkano armiju. Kaut gan bariņš vēsturnieku apgalvo, ka šis dokuments ticis pieņemts jau 1918.gada 15.janvārī. Tai laikā Sarkanās armijas radīšanai tika piešķirti 20 000 000 koka rubļu, runā, ka tiem laikiem tā esot bijusi pasakaina summa.

Paši saprotat, kas 1918.gadā darījās mūsu ģeopolitiskajos platuma grādos un cik tas briesmīgi izskatījās, it sevišķi raugoties no Ļeņina & Co skatupunkta, proti, boļševiku frontes pusē valdīja pilnīgs bardaks un po*ujisms, neviens vairs nevarēja saprast, par ko un kura pusē tagad jākaro, un vai vispār ir vērts riskēt ar savu dzīvību.

Tikko dzimušās padomju valsts valdība ar lielu piepūli centās saformēt armiju, bet šis process kaut kā vilkās pārāk lēnu, tāpēc vajadzēja izdomāt leģendu, uz ko visi pavilktos.

Pirmais brīvprātīgo rekrutēšanas punkts tika atvērts Petrogradā tā paša gada 21.februārī. Acīmredzot reklāmas nolūkā padomju valsts pirmais virsaitis, droši vien stāvot uz kādas kartošku kastes, nāca klajā ar aicinājumu stāties jaunās armijas rindās, kas sargā sociālistisko tēvzemi.

Lai kā tur viņiem negāja, Sarkano armiju galu galā izdevās izveidot, bet kaut kā pietrūka pirmo lielo uzvaru, kas bija nepieciešamas padomju propagandas nodrošināšanai, joprojām nebija izdomāts veiksmes stāsts.

Vairāki vēsturnieki norāda, ka jaunizveidotās Sarkanās armijas gadadienu sākotnēji komunisti bija plānojuši svinēt 17.februārī, dienā, kad tika parakstīts Ļeņina dekrēts, bet beigās viņi izdomāja to atzīmēt svētdien, kas tajā gadā iekrita 23.februārī. Pēc tam nezināmu iemeslu dēļ kādu laiku šos svētkus vispār neatzīmēja, bet par tiem atkal atcerējās 1922.gadā.

Tā paša gada janvāra beigās Viskrievijas strādnieku, zemnieku un zaldātu deputātu padomes centrālās izpildkomitejas (VCIK) prezidijs izdeva lēmumu par Sarkanās armijas ceturtās gadadienas atzīmēšanu 23.februārī. Savukārt gadu vēlāk šo svētkus plaši atzīmēja jau visā KSFPR teritorijā ar nosaukumu – SARKANĀS ARMIJAS DIENA saskaņā ar KSFPR Revolucionārās kara padomes (Реввоенсовет) lēmumu. Nu, dārgie latvju tautieši, ja vēl joprojām domājat, ka šie svētki ir gana labi, tad lasiet, lūdzu, tālāk!

23. februāris PSRS laikos

Šis vispār ir labs - 1938.gadā Josifs Staļins dzemdināja grāmatu ar nosaukumu „Vissavienības komunistiskās (boļševiku) partijas vēsture, īsais kurss” («Краткий курс истории ВКП(б)»), pieminēšu, ka šis „garadarbs” ir 392.lpp. garš un maksā ap 7 EUR. Interesanti ir tas, ka bargais virsaitis ne reizi savā vēstures bakalaura darbā nav pieminējis Ļeņina dekrētu.

Savukārt tā laika režīms šo datumu apvija ar dažnedažādiem mītiem par Sarkanās armijas varoņdarbiem, apgalvojot, ka 1918.gada 23.februārī sarkanarmieši guva svarīgas uzvaras kaujās pie Narvas un Pleskavas. Visticamāk ar šiem meliem Staļina režīms centās noslēpt pašu sakāves faktu un pakļaušanos vāciešu ultimātam. Citāts iz manis pieminētās Staļina vēstures grāmatas: День отпора войскам германского империализма – 23 февраля – стал днем рождения молодой Красной Армии.”

Jau pēc Otrā pasaules kara beigām, kopš 1946.gada lielās valsts iedzīvotāji sāka saukt šos svētkus par PADOMJU ARMIJAS un JŪRAS KARA FLOTES DIENU. Tradicionāli šajā dienā vatņiki godināja visus karavīrus, pie kuriem, pēc kara, varēja pieskaitīt praktiski visus Vateslandes pilsoņus. Propagandas iespaidā, šajos svētkos pakāpeniski sāka sveikt visus vīriešus, pat tos, kuri nekad nebija dienējuši armijā.

23. februāris mūsdienu Krievijā

Nesenajā 1995.gadā, tas bija tad, kad 1.Čečenijas karš bija apmēram jau pusē, Krievzemes Valsts dome pieņēma likumu par karaspēka slavas dienām Krievijā. Ar šo rīkojumu 23.februāris ieguva jaunu nosaukumu, proti, Sarkanās armijas uzvaras diena pār Vācijas ķeizara karaspēku 1918.gadā (День победы Красной Армии над кайзеровскими войсками Германии в 1918 году).

Nu, ko tagad teiksiet, dārgie lasītāji, par šiem „svētkiem”? Vai tie joprojām piedien Latvijai un latviešu kultūrai? Tikpat labi mēs varētu atzīmēt Hitlera dzimšanas dienu katru 20.aprīli, starpības nebūtu it nekādas, ja nu vienīgi citāda valoda.

Pēc tam 2002.gadā nu jau Putinlandes Valsts dome pārdēvēja 23.februāri par Tēvzemes aizstāvja dienu (День защитника Отечества) un pasludināja to par brīvdienu. Ar šo tika pilnībā izdzēsti meli par Sarkanās armijas uzvarām pār Vācijas ķeizara karaspēku 1918.gada 23.februāri, jo, kā izrādās, visa iepriekšminētie Staļina pekstiņi par 23.februāri neatbilda patiesībai.

 Sanāk, ka šie „svētki” ir pilnīgs feiks ar militāru un komunisma ēras nokrāsu un tieši tāpēc man ir nesaprotams, kāpēc dažs labs latvietis uzskata šo dienu par dienu, kurā cildināt un izrādīt drošsirdību, vīrišķību, godu un mīlestību pret tēvzemi/savu valsti.

Tad kam mums ir 11.novembris (Lāčplēša diena)18.novembris (Latvijas proklamēšanas diena)1.maijs (Satversmes sapulces sasaukšanas diena)4.maijs (Latvijas neatkarības atjaunošanas diena)21.augusts (likuma par Latvijas valstisko statusu pieņemšanas diena)20.janvāris (1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena)26.janvāris (Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas diena)22.jūnijs (varoņu piemiņas diena, kas ir Cēsu kaujas atceres diena)11.augusts (Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena)un pat 11.septembris, kas ir Tēvu diena... tiešām, jums vēl vajag svešas mums naidīga režīma un ideoloģijas kaut kādus Staļina izdomātus svētkus!?

Novērtē šo rakstu:

77
91

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...