Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pieņemsim, ka daļa mūsu sabiedrības uzskata, ka 23.februāris ir vīriešu mīļākais prazdņiks, kuram vīru mīļotās draudzenes un sievas steidz gatavoties uzreiz pēc jaunā gada sagaidīšanas. Tā, protams, varētu domā tikai prāta spējās aprobežoti latviešu auni un aitas, kuri neko nejēdz no vēstures, un ļaujas PSRS propagandas mašīnas iedarbībai. Protams, šo dienu un atsevišķu latviešu lopisko uzvedību naski izmanto viens otrs marketinga speciālists tāpat kā to reiz darīja Staļins propagandas vajadzībām. Pirms kāds ir paspējis jau apvainoties, mēģināšu paskaidrot, kas tad īsti notika šinī dienā pirms 100 gadiem un kāpēc šis datums latviešu tautai nozīmē ciešanas un pazemojumu, nevis prieku un labklājību.

23. februāris – Sarkanās armijas diena

Šo „svētku” rašanos bieži saista ar Ļeņina dekrētu par strādnieku un zemnieku Sarkano armiju. Kaut gan bariņš vēsturnieku apgalvo, ka šis dokuments ticis pieņemts jau 1918.gada 15.janvārī. Tai laikā Sarkanās armijas radīšanai tika piešķirti 20 000 000 koka rubļu, runā, ka tiem laikiem tā esot bijusi pasakaina summa.

Paši saprotat, kas 1918.gadā darījās mūsu ģeopolitiskajos platuma grādos un cik tas briesmīgi izskatījās, it sevišķi raugoties no Ļeņina & Co skatupunkta, proti, boļševiku frontes pusē valdīja pilnīgs bardaks un po*ujisms, neviens vairs nevarēja saprast, par ko un kura pusē tagad jākaro, un vai vispār ir vērts riskēt ar savu dzīvību.

Tikko dzimušās padomju valsts valdība ar lielu piepūli centās saformēt armiju, bet šis process kaut kā vilkās pārāk lēnu, tāpēc vajadzēja izdomāt leģendu, uz ko visi pavilktos.

Pirmais brīvprātīgo rekrutēšanas punkts tika atvērts Petrogradā tā paša gada 21.februārī. Acīmredzot reklāmas nolūkā padomju valsts pirmais virsaitis, droši vien stāvot uz kādas kartošku kastes, nāca klajā ar aicinājumu stāties jaunās armijas rindās, kas sargā sociālistisko tēvzemi.

Lai kā tur viņiem negāja, Sarkano armiju galu galā izdevās izveidot, bet kaut kā pietrūka pirmo lielo uzvaru, kas bija nepieciešamas padomju propagandas nodrošināšanai, joprojām nebija izdomāts veiksmes stāsts.

Vairāki vēsturnieki norāda, ka jaunizveidotās Sarkanās armijas gadadienu sākotnēji komunisti bija plānojuši svinēt 17.februārī, dienā, kad tika parakstīts Ļeņina dekrēts, bet beigās viņi izdomāja to atzīmēt svētdien, kas tajā gadā iekrita 23.februārī. Pēc tam nezināmu iemeslu dēļ kādu laiku šos svētkus vispār neatzīmēja, bet par tiem atkal atcerējās 1922.gadā.

Tā paša gada janvāra beigās Viskrievijas strādnieku, zemnieku un zaldātu deputātu padomes centrālās izpildkomitejas (VCIK) prezidijs izdeva lēmumu par Sarkanās armijas ceturtās gadadienas atzīmēšanu 23.februārī. Savukārt gadu vēlāk šo svētkus plaši atzīmēja jau visā KSFPR teritorijā ar nosaukumu – SARKANĀS ARMIJAS DIENA saskaņā ar KSFPR Revolucionārās kara padomes (Реввоенсовет) lēmumu. Nu, dārgie latvju tautieši, ja vēl joprojām domājat, ka šie svētki ir gana labi, tad lasiet, lūdzu, tālāk!

23. februāris PSRS laikos

Šis vispār ir labs - 1938.gadā Josifs Staļins dzemdināja grāmatu ar nosaukumu „Vissavienības komunistiskās (boļševiku) partijas vēsture, īsais kurss” («Краткий курс истории ВКП(б)»), pieminēšu, ka šis „garadarbs” ir 392.lpp. garš un maksā ap 7 EUR. Interesanti ir tas, ka bargais virsaitis ne reizi savā vēstures bakalaura darbā nav pieminējis Ļeņina dekrētu.

Savukārt tā laika režīms šo datumu apvija ar dažnedažādiem mītiem par Sarkanās armijas varoņdarbiem, apgalvojot, ka 1918.gada 23.februārī sarkanarmieši guva svarīgas uzvaras kaujās pie Narvas un Pleskavas. Visticamāk ar šiem meliem Staļina režīms centās noslēpt pašu sakāves faktu un pakļaušanos vāciešu ultimātam. Citāts iz manis pieminētās Staļina vēstures grāmatas: День отпора войскам германского империализма – 23 февраля – стал днем рождения молодой Красной Армии.”

Jau pēc Otrā pasaules kara beigām, kopš 1946.gada lielās valsts iedzīvotāji sāka saukt šos svētkus par PADOMJU ARMIJAS un JŪRAS KARA FLOTES DIENU. Tradicionāli šajā dienā vatņiki godināja visus karavīrus, pie kuriem, pēc kara, varēja pieskaitīt praktiski visus Vateslandes pilsoņus. Propagandas iespaidā, šajos svētkos pakāpeniski sāka sveikt visus vīriešus, pat tos, kuri nekad nebija dienējuši armijā.

23. februāris mūsdienu Krievijā

Nesenajā 1995.gadā, tas bija tad, kad 1.Čečenijas karš bija apmēram jau pusē, Krievzemes Valsts dome pieņēma likumu par karaspēka slavas dienām Krievijā. Ar šo rīkojumu 23.februāris ieguva jaunu nosaukumu, proti, Sarkanās armijas uzvaras diena pār Vācijas ķeizara karaspēku 1918.gadā (День победы Красной Армии над кайзеровскими войсками Германии в 1918 году).

Nu, ko tagad teiksiet, dārgie lasītāji, par šiem „svētkiem”? Vai tie joprojām piedien Latvijai un latviešu kultūrai? Tikpat labi mēs varētu atzīmēt Hitlera dzimšanas dienu katru 20.aprīli, starpības nebūtu it nekādas, ja nu vienīgi citāda valoda.

Pēc tam 2002.gadā nu jau Putinlandes Valsts dome pārdēvēja 23.februāri par Tēvzemes aizstāvja dienu (День защитника Отечества) un pasludināja to par brīvdienu. Ar šo tika pilnībā izdzēsti meli par Sarkanās armijas uzvarām pār Vācijas ķeizara karaspēku 1918.gada 23.februāri, jo, kā izrādās, visa iepriekšminētie Staļina pekstiņi par 23.februāri neatbilda patiesībai.

 Sanāk, ka šie „svētki” ir pilnīgs feiks ar militāru un komunisma ēras nokrāsu un tieši tāpēc man ir nesaprotams, kāpēc dažs labs latvietis uzskata šo dienu par dienu, kurā cildināt un izrādīt drošsirdību, vīrišķību, godu un mīlestību pret tēvzemi/savu valsti.

Tad kam mums ir 11.novembris (Lāčplēša diena)18.novembris (Latvijas proklamēšanas diena)1.maijs (Satversmes sapulces sasaukšanas diena)4.maijs (Latvijas neatkarības atjaunošanas diena)21.augusts (likuma par Latvijas valstisko statusu pieņemšanas diena)20.janvāris (1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena)26.janvāris (Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas diena)22.jūnijs (varoņu piemiņas diena, kas ir Cēsu kaujas atceres diena)11.augusts (Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena)un pat 11.septembris, kas ir Tēvu diena... tiešām, jums vēl vajag svešas mums naidīga režīma un ideoloģijas kaut kādus Staļina izdomātus svētkus!?

Novērtē šo rakstu:

102
98

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...