Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen labi organizētās un tiešām saturīgās debatēs "Dienas Biznesa" organizētajā konferencē "Enerģētika 2023" netrūka optimisma par to, ka 2023. gads būs "labs gads". Tās gan bija enerģētikas biznesā esošo gaidas, bet kā būs pārējiem? Nenoliedzami, optimisms, sevišķi grūtos brīžos, ir vajadzīgs. Taču lēmumi, kas balstīti vēlmju domāšanā, var novest pie ļoti nevēlamām sekām, jo sevišķi enerģētikā.

Latvijai enerģētikā risināmi nopietni izaicinājumi. Un tie ir saistīti ne tikai ar mums nepieciešamo energoresursu piegāžu diversifikāciju un Latvijas (Baltijas) ģenerācijas portfeļa izmaiņām, bet arī ar sagaidāmajiem sistēmiskajiem izaicinājumiem – Latvijas energosistēmas sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas energosistēmu – un tās pašlaik esošo atkarību no BRELL sistēmas (Krievijas), kurā joprojām atrodas visas trīs Baltijas valstis.

Un tas viss mums jārisina laikā, kad visa pasaule ir lielu pārmaiņu priekšā, un globālie notikumi ir tikai sākums tām. Nevis beigas, kā daži to iedomājas. Tāpēc, jo godīgāk (drosmīgāk) mēs spēsim uzlūkot savus izaicinājumus, jo labāk spēsim tiem sagatavoties.

Mēs nevaram ietekmēt ārējos apstākļus, taču no mūsu rīcības ir atkarīgs, cik ļoti ārējie apstākļi ietekmēs mūs.

Kā pieliet pilnu trauku, nezinot tā ietvaru?

Savulaik, esot politikā, mans pienākums bija norādīt uz varas pieļautajām kļūdām, neizdarībām. Nozīmīga (ja ne pati nozīmīgākā) neizdarība enerģētikā ir tā, ka Latvijai joprojām nav savas enerģētikas stratēģijas – visiem skaidra ietvara, kurā ir sasniedzami mums vajadzīgie mērķi.

Kamēr tā nav, tikmēr, ieliekot "vajadzīgajā" kontekstā to vai citu aspektu (piemēram, "drošumu", "zaļumu" vai "lētumu"), iespējams īstenot visdažādākās manipulācijas pa visu "spēles laukumu". Atliek tikai nodrošināt pieeju vajadzīgajām varas svirām. Un tas ir tas, ko esam jau ne reizi vien piedzīvojuši un par ko dārgi maksājuši, un diemžēl, tā turpinot, piedzīvosim atkal...

Tā savulaik tapa un tika gadiem uzturēta OIK afēra, kas nebūtu iespējama, ja Latvijai būtu sava enerģētikas stratēģija – visiem skaidrs ietvars, kurā ir jānodrošina noteiktais pareizais balanss vismaz starp šiem būtiskākajiem sistēmas aspektiem. Jo, lai kā censtos, risinājums nevar būt vienlaicīgi maksimāli "drošs", maksimāli "lēts" un pilnīgi "zaļš". Nu, ja nu vienīgi politiķu solījumos.

Stratēģijas uzdevums būtu noteikt šo mums vajadzīgo pareizo balansa punktu (mērķi) un ietvaru, kurā tas ir sasniedzams. Un tikai pēc tam, ņemot vērā šo ietvaru, tiek gatavoti tam atbilstoši risinājumi (plāni), investīciju projekti. Nevis otrādi, kā tas ir tagad, kad mēģinām īstenot visdažādākos plānus bez šī mums vajadzīgā ietvara. Un pēc tam esam nepatīkami pārsteigti par radītajām sekām.

Tas ir līdzīgi kā censties sevi dziedēt no slimības, nevis ejot pie ārsta, kurš nosaka mums pareizo diagnozi un atbilstošu ārstēšanu, bet uzreiz cenšoties ārstēt sevi pēc citu gādīgi izrakstītām receptēm. Vai tad jābrīnās par blaknēm no šādas ārstēšanās?

Kāpēc Latvijai joprojām nav savas enerģētikas stratēģijas?

Diemžēl Latvijai nav ne tikai stratēģijas, bet, šķiet, joprojām nav arī izpratnes par to, kas tā tāda vispār ir un kāpēc tā vispār ir vajadzīga. Tas, ka stratēģijas vietā bieži tiek piesaukti visdažādākie plāni (piemēram, NEKP), ir šīs neizpratnes uzskatāms apliecinājums.

Būtībā tiek jauktas principiāli dažādas lietas – līdzīgi kā taktika ar stratēģiju. Cenšoties rast formālu risinājumu – saīsināt/apgraizīt taktikas dokumentus (plānus), lai tie izskatītos pēc stratēģijas –, stratēģija neradīsies.

Lai radītu stratēģiju, pirmkārt, ir nepieciešama politiskā griba – uzstādījums to veidot.

Sagatavot stratēģiju – tas būs ļoti nepateicīgs darbs. Ar daudziem kašķiem un nepatīkamām atklāsmēm. Bet Latvijai ļoti vajadzīgs – un labāk to ir izdarīt tagad, nekā nonākt pie vajadzīgajām atklāsmēm pēc tam, kad būs jau veiktas miljonu eiro investīcijas visdažādākajos projektos, kurus, izrādīsies, varēja un vajadzēja īstenot citādi vai vispār nevajadzēja. Bet kādam tas būs jāapmaksā (vai jāzaudē)...

Tāpēc šis nepateicīgais darbs (kas dos kopīgu skaidrību) ir ļoti vajadzīgs visiem, kas vēlas, plāno ieguldīties Latvijas enerģētikā, un visiem, kas nevēlas par šiem risinājumiem pārmaksāt (skat. šeit).

Latvija ir maza valsts, un gandrīz katram rokas stiepiena attālumā ir kontakts ar vajadzīgo amatpersonu – ministru vai ierēdni, līdz ar to arī iespēja pamēģināt pavilkt deķīti uz savu pusi, kas arī tiek darīts. Jo racionāli ir grūti sevi atturēt no "viensētas pieejas" savu problēmu risināšanā – jo sevišķi, zinot varas kapacitāti, tās spēju sistēmiski risināt nopietnus izaicinājumus.

Šoreiz deķīša vilcēji ir vairākos virzienos vienlaikus, un "plikumi" no tā staipīšanas jau kļūst redzami. Neko labu tas nesola – ilgtermiņā nevienam!

Vai tiešām ir vērts spēlēt kārtējo reizi spēles "kurš būs tuvāk ministram", jo sevišķi šajā nopietno izaicinājumu laikā, kad izlabot sastrādātās kļūdas var arī neizdoties?

Tagad vai nekad?

Lielu izaicinājumu priekšā ir iespēja saliedēties, lai tos veiksmīgāk pārvarētu, vai arī tikt izšķaidītiem. Likmes pašlaik tiešām ir tik augstas, ja sagaidāmo izaicinājumu priekšā neatradīsim risinājumu, kurš nodrošina mūsu tautsaimniecību ar energoresursu piedāvājumu, kas ļauj tai nezaudēt konkurētspēju. Diemžēl reālie darbi pašlaik neliecina, ka apzināmies briestošās situācijas nopietnību.

Saprotot šī uzdevuma specifiku (politisko neērtumu) un tā nozīmīgumu, būtu pareizi visiem spēkiem censties palīdzēt politiķiem/ierēdņiem radīt šo stratēģiju. Vispirms jau – palīdzēt tiem apzināties tās nepieciešamību, iniciēt diskusijas par tās nepieciešamību. Radīt sabiedrības pieprasījumu pēc tās, lai politiķi tam sekotu. Citādi viss paliks tikai politiskas retorikas līmenī, kuras piesegā turpināsies labi iepraktizētā "deķīša staipīšana".

Nākamajā solī, nonākot līdz enerģētikas stratēģijas veidošanai, – iesaistīt tajā visus būtiskos sistēmas elementus: ne tikai par enerģētiku atbildīgo ministru un ierēdņus, citas nozaru ministrijas, bet arī SPRK, sistēmas operatorus, lielākos tirgus spēlētājus, energoprojektu attīstītājus, uzņēmēju, darba devēju asociāciju pārstāvjus, lai pārstāvētas būtu arī sabiedrības un pašvaldību kā patērētāja un enerģijas ražotāja intereses.

Nevairoties piesaistīt ekspertīzi vajadzīgajiem aspektiem no atbilstošām valsts iestādēm, piemēram, Latvijas Bankas, "Latvijas valsts mežiem", Latvijas dzelzceļa", zinātniskajām institūcijām. Ja vajadzīgs (ir vajadzīgs!) – veidojot šim procesam speciālu domnīcu, koncentrējot tur visu nepieciešamo intelektuālo resursu, lai kopīgiem spēkiem, pareizi strukturējot kompetences un atbildību, iegūtu vajadzīgo rezultātu. Izmantojot visu valsts potenciālu.

Vispusīga iesaiste šajā procesā dos iespēju veidot kopīgu sapratni par šo ietvaru un veidot šo ietvaru, balstoties uz vispusīgu analīzi par katru tā būtisko aspektu, tādējādi novēršot "šķībā deķīša" efektus un vēlākus pārsteigumus par to.

Tā jau dažu mēnešu laikā varētu radīt kopīgu vīziju un kopīgu sapratni par to, kurp virzāmies, kādi ir mūsu stratēģiskie mērķi un ietvars to sasniegšanai un kāds mums katram ir tas iespēju un darba lauks, kurā var līdzdarboties(investēt) šo mērķu sasniegšanā. Tagad šādas sapratnes nav.

Piešķirot stratēģijai atbilstošu normatīvo spēku un noturību, tas dotu iespēju daudz drošāk un efektīvāk plānot sagaidāmās investīcijas enerģētikā (un ne tikai enerģētikā), piesaistīt tās ar izdevīgākiem nosacījumiem, ātrāk un efektīvāk realizēt. Rezultātā – nodrošināt Latvijas patērētājus ar daudz izdevīgāku (un prognozējamāku ilgtermiņā) enerģijas piedāvājumu.

Citādi mūsu centieni līdzinās Suņdzi teiktajam pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu traktātā "Kara māksla": "Stratēģija bez taktikas ir visgarākais ceļš līdz uzvarai, bet taktika bez stratēģijas ir tikai trokšņa taisīšana pirms sakāves."

Aktuāls piemērs stratēģijas nepieciešamībai

Un šādu troksni mēs jau pieredzam – kaut vai ar tiem pašiem "Sadales tīkla" (ST) tarifiem (skat. šeit). Un tā, pirmkārt, ir politiķu vaina, kuri nav spējuši definēt skaidrus uzdevumus un ietvaru ST darbībai, tādēļ ST nekas cits neatliek kā rīkoties saskaņā ar likumā noteikto – "kā rūpīgam saimniekam" paredzot sev kompensējošos mehānismus visiem iespējamiem riskiem.

Šis troksnis ap ST tarifiem ir tikai aisberga redzamā daļa no tās sāgas, kas veidojas šajā situācijā.

Viens no noklusētiem izaicinājumiem, kuram nepieciešams stratēģisks risinājums, – jau šobrīd tikai saules parku projektiem vien pieprasītās jaudas vairākkārt pārsniedz patēriņa slodzi. Šķiet, lieki skaidrot, kādus riskus tas rada projektu attīstītājiem un kādus izaicinājumus tas rada ST. Ja netiek veidots adekvāts, visiem skaidrs un saprotams ietvars, kurā tad var veidot tam atbilstošus risinājumus, tad tuvākā nākotnē mēs varam pieredzēt ne tādus vien ST tarifa brīnumus vai arī vīlušos investorus ar zaudējumiem daudzu miljonu eiro apmērā. Vai drīzāk – visu ko no tā visa.

Tajā pašā laikā, pat ja visi šie pieteiktie projekti tiktu īstenoti, tie nenosegtu pat pusi visas patēriņam nepieciešamās enerģijas, jo ģenerēs to tikai tad, kad spīdēs saule. Tātad ir jādomā arī par citu ģenerācijas jaudu ieviešanu, kuras var vadīt, taču tām pašlaik jau nepietiek pieslēguma jaudu, jo tās jau ir aizņemtas.

Ir acīmredzama nepieciešamība pēc stratēģiskās plānošanas, kura nav iespējama, jo nav jau ietvara, kurā to veikt.

Tikmēr atbildīgie politiķi kā paveiktu darbu sabiedrībai pasniedz solītās izmaiņas saistībā ar ST tarifu pieaugumu, kurš nu tiek solīts divreiz zemāks. Taču principiāli tas neko neatrisina – vienkārši kārtējais plāksteris, lai tikai uz laiku piesegtu pašu neārstēto slimību, kura tikai progresēs...

Uz visu enerģētikas izaicinājumu fona šis aktuālais piemērs ir tikai salīdzinoši niecīga nianse, bet tās savlaicīgs un adekvāts risinājums, pateicoties stratēģijas esamībai, jau radītu vairāku miljonu eiro vērtu pozitīvo efektu. Savukārt stratēģiski pārdomāts skatījums uz savu energoresursu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu un perspektīvo tehnoloģiju ieviešanu varētu dot simtiem miljonu lielu ekonomisko efektu, bet visai tautsaimniecībai kopumā – miljardos vērtu pienesumu.

Varbūt šoreiz nenobaidīties un uzdrošināties īstenot šo iespēju? Otras tādas vairs var nebūt...

Novērtē šo rakstu:

53
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...