Kāpēc “Latvijas Avīze” tik uzskatāmi pūta “Attīstībai”/Par” stabulē? Atbildi dod tās īpašnieka Berķa ziedojumu pārskats
Pietiek lasītājs03.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir dzirdēti neizpratnes pilni jautājumi – kāpēc gan Latvijas Avīze, kas Voldemāra Krustiņa laikos bija cienījams nacionālkonservatīvs izdevums, tagad Rīgas domes priekšvēlēšanu periodā tik uzskatāmi pūta “Attīstībai”/Par” un “Progresīvo” apvienības stabulē?
Realitāte ir tāda, ka „Krustiņa laiki” avīzē sen ir pagājuši un tagad tā uzcītīgi pilda sava īpašnieka un patiesā labuma guvēja, Ventspils miljonāra Olafa Berķa komandas.
Savukārt to, kādas ir šīs komandas, uzskatāmi parāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze un konkrēti Olafa Berķa ziedojumu pārskats par pēdējiem desmit gadiem:
Attīstībai/Par! Nauda EUR 2100.00 Olafs Berķis 05.03.2020
Latvijas attīstībai Nauda EUR 21500.00 Olafs Berķis 01.02.2019
Latvijas attīstībai Nauda EUR 21500.00 Olafs Berķis 21.09.2018
Latvijas attīstībai Nauda EUR -1500.00 Olafs Berķis 17.08.2016
Latvijas attīstībai Nauda EUR 5000.00 Olafs Berķis 22.07.2016
Latvijas attīstībai Nauda EUR 15000.00 Olafs Berķis 01.04.2016
Latvijas attīstībai Nauda EUR 18000.00 Olafs Berķis 26.06.2015
Latvijas attīstībai Nauda EUR 16000.00 Olafs Berķis 12.06.2014
Latvijas attīstībai Nauda LVL 9839.26 Olafs Berķis 24.12.2013
Jaunā VIENOTĪBA (Nacionālās VIENOTĪBAS apvienība; Partijas Jaunais laiks, partijas Pilsoniskā savienība un partijas Sabiedrība Citai Politikai apvienība; VIENOTĪBA) Nauda LVL 12000.00 Olafs Berķis 13.09.2011
Jaunā VIENOTĪBA (Nacionālās VIENOTĪBAS apvienība; Partijas Jaunais laiks, partijas Pilsoniskā savienība un partijas Sabiedrība Citai Politikai apvienība; VIENOTĪBA) Nauda LVL 1757.01 Olafs Berķis 27.09.2010
Tas nozīmē, ka kopš 2013. gada Latvijas Avīzes īpašnieks ir noziedojis „Attīstībai/Par” un tās priekštečiem vairāk nekā 110 tūkstošus eiro. Kādi vēl jautājumi par Latvijas Avīzes saturu?
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
