Kāpēc Latvijas pārstāvis balsoja pret ANO rezolūciju par ģimeni?
Biedrība “Asociācija Ģimene”15.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Cilvēktiesību padome savā 29.sesijā š.g. 3.jūlijā ir pieņēmusi vēsturiski nozīmīgu rezolūciju “Par ģimenes aizsardzību”. Ar to ANO ir atkārtoti apliecinājusi, ka ģimene ir dabīga sabiedrības pamatšūniņa, kurai ir tiesības būt aizsargātai no valsts un sabiedrības puses.
Tāpat ANO ar šo Rezolūciju aicināja valstis realizēt uz ģimeni orientētu visaptverošu starpnozaru politiku, iekļaujot to valsts attīstības plānos un nozaru programmās.
Rezolūcijas apspriedes laikā dalībvalstu starpā izcēlās karstas diskusijas par to, KAS IR ĢIMENE. ASV, Lielbritānija, Igaunija un citas uzsvēra, ka ģimenes jēdziens viņu valstīs ir plašāks un to nevar aprobežot ar sievietes un vīrieša savienību, tomēr vairākums norādīja, ka sievietes un vīrieša savienība ir unikāla un tai ir tiesības uz valsts aizsardzību.
Pret rezolūcijas pieņemšanu balsoja: Albānija, Igaunija, Francija, Vācija, Īrija, Japāna, Latvija, Montenegro, Nīderlande, Portugāle, Koreja, Dienvidāfrika, Lielbritānija un ASV.
Kā informēja portāls www.lifesitenews.com, Ostins Russ (Austin Ruse), Ģimeņu un cilvēktiesību centra vadītājs, šo ANO lēmumu nodēvēja par tradicionālo ģimeņu nozīmīgu uzvaru pār nelielu, bet spēcīgu antiģimenes atbalsta grupu no ASV un citām līdzīgi domājošām valstīm.
Vairākkārtīgi mēģinājumi no feministu un LGBT atbalstītāju puses Rezolūcijā ievietot “reproduktīvās tiesības”, aizvietot jēdzienu “ģimene” ar “ģimenes” un piemērot iekļaujošu valodu, lai attiecinātu Rezolūciju uz seksuālajām minoritātēm, bija lemti neveiksmei.
Biedrība “Asociācija Ģimene” ir neizpratnē par Latvijas pārstāvja Raimonda Jansona (attēlā) balsojumu pret Rezolūciju, kā arī debatēs teikto, ka “ģimenes formas visā pasaulē turpina mainīties un ka mums ir jāatzīst šī daudzveidība”.
Latvijas Republikas Satversme skaidri definē: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.” Neskatoties uz to, Latvijas pārstāvis ne tikai balsoja pret mūsu valsts Satversmes pamatvērtībām, bet arī publiski paziņoja, ka pretrunīgas ģimeņu formas būtu jāatzīst.
Biedrība “Asociācija Ģimene” aicina valdību un likumdevējus ņemt vērā ANO Rezolūcijā ietvertos ieteikumus plānojot, ieviešot un uzraugot valsts politikas plānošanas dokumentus Latvijā un stingri ievērot Latvijas sabiedrības vairākuma intereses.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
