Kāpēc lielās ārzemju tirdzniecības ķēdes Latvijā dara to, ko grib, un kāpēc sabiedrības intereses netiek nodrošinātas?
Aivars Strakšas30.07.2023.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir ievietojis labu rakstu par konkurences uzraugu pienākumiem un iespējām. No savas puses vēlos nedaudz pievienot politnekorekto daļu.
Žanra klasika izvirza savu noteikumus, tāpēc inteliģenti un profesionāli cilvēki reti kaut ko pasaka tieši un konkrēti. Jālasa ir starp rindām. Gadus trīsdesmit atpakaļ tas darbojās tīri labi, bijām uztrenēti, taču šobrīd, šķiet, ir problēmas.
Tātad kas mums ir jāsaprot no uzrakstītā.
1. Mazumtirdzniecības uzņēmumi/veikali tāpat kā visi pārējie nodarbojas ar peļņas maksimizēšanu savā darbības lauciņā. Tas nekas slikts nav un ir jebkura uzņēmuma darbošanās mērķis.
Tātad dara visu, kas nav aizliegts. Uzņēmumu īpašnieku alkatība (šeit šis apzīmējums no manas puses netiek lietots negatīvā nozīmē) ir dzinējspēks, kas virza uzņēmumu darbību, bieži balansējot uz likuma normu pārkāpšanas robežas. Katra uzņēmēja klusais sapnis - monopols kādā nozarē, kas dotu vislielāko peļņu.
Tieši tāpēc sabiedrība/valsts veido institūcijas, kuru pienākums ir savlaicīgi uzsist pa pirkstiem vai arī sodīt tos, kuri ir pārāk aizrāvušies ar savu pelnīšanu un piemirst par citu tiesībām un interesēm. Ja šī institūcija darbojas sekmīgi, tad lielu problēmu nav.
No loģikas un likumu puses raugoties, nav iemeslu pāmest RIMI, Maximai vai citiem mazumtirgotājiem vēlmi audzēt savu tirgus spēku pret ražotājiem un patērētājiem. Viņi dara to, ko atļauj. Vai ir kāda jēga kaunināt vilku, kas iekļuvis pa gana vaļā atstātām durvīm aitu kūtī un aizstiepis prom aitu?
Tāda ir vilka daba, un pie atbildības ir saucams gans.
2. Kāpēc tad Konkurences padome nestrādā? Vai tad kāds traucē?
Mūsu ierēdņi kopš Vienotības nonākšanas pie varas (tie ir tie paši rakstā minētie 15 gadi) ir iemācīti, ka jebkura iniciatīva uz savu galvu tiek apkarota un sodīta.
Konkurences padome ir pakļauta Ekonomikas ministrijai. Ekonomikas ministrija pārrauga Konkurences padomes darbu un uzdod toni. Ja šis tonis no šajā laikā pie varas esošajiem ministriem ir bijis ļaut ārzemju tirdzniecības ķēdēm darīt visu, ko tās grib, tad Konkurences padome neko arī nedarīs.
Tātad visi pārmetumi par mazumtirdzniecības ķēžu patvaļu ir jāpāradresē īstajiem vaininiekiem, un jāuzdod jautājums - kāpēc tas tiek pieļauts? Kāpēc lielās ārzemju tirdzniecības ķēdes Latvijā dara to, ko grib, un kāpēc sabiedrības intereses netiek nodrošinātas?
Atbildība ir jāprasa no politiķiem, kuri pieņem nekvalitatīvus vai apzināti kādas grupas lobējošus likumus, nevis no tiem, kuri darbojas šo likumu noteiktajās robežās. Arī sabiedrībai nav jākaunina vilks par vēlmi plēst aitas. Jāmaina un jāsoda gans, kas atstāja kūtī durvis vaļā. Tikai tā kaut kas var mainīties.
Vai pašreizējai ekonomikas ministrei Indriksones kundzei nav kaut kas jādara lietas labā? Cik saprotu, tad ministres pozīcija seko labākajām Ekonomikas ministrijas tradīcijām - ko tur var darīt, vainīgs ir vilks.
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
