Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu vienuviet. Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju (23 581 balss LRA / 470 460 derīgu vēlēšanu zīmju) palika zem 5% barjeras?

Tāpēc, ka Eiroparlamenta vēlēšanu likuma 44. pantā noteikts: deputātu vietu sadalē nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

Un derīgo aplokšņu ir maķenīt vairāk nekā derīgu vēlēšanu zīmju: 473 260. Jo ne katrā aploksnē ir derīga zīme, aploksne var būt tukša vai ar vairākām dažādām vēlēšanu zīmēm. Tāpēc LRA guvusi 23 581 / 473 260 = 4,98% un palikusi zem 5% barjeras.

Bet kāpēc ZZS ar >5,3% balsu (5,34% derīgu aplokšņu, 5,37% derīgu zīmju) nedabūja vietu? Pavisam īsi sakot, vietu par maz.

Mazliet gaŗāk: Latvijai Eiroparlamenta deputātu tik maz, ka dabiskā barjera, ko noteic ierobežots vietu skaits, ir augstāka par likumā noteikto 5% barjeru. Pavisam smalki stāstot, Latvijas vēlēšanu sistēmā lietotiem Senlaga dalītājiem dabisko barjeru var aprēķināt pēc formulas 1/2(S+1), kur S — vietu skaits vēlēšanu apgabalā. Astoņiem Eiroparlamenta deputātiem dabiskā barjera ir 1/2(8+1)=1/(2·9)=1/18=5,(5)%. Šī teorētiskā vērtība dzīvē var mazliet atšķirties atkarībā no partiju balsu sadalījuma.

Kā tas šogad izskatījās dzīvē? Eiroparlamentu vietu sadalē piedalījās seši kandidātu saraksti:

JV — 124 193 balsis;

“Saskaņa” — 82 604;

NA — 77 591;

AP — 58 763;

LKS — 29 546;

ZZS — 25 252.

Vispirms katra kandidātu saraksta balsu skaitu izdala ar 1, iegūstot to pašu skaitli. No šiem skaitļiem atrod lielāko. Tas rāda, kuŗam sarakstam tiek pirmā Eiroparlamenta deputāta vieta. “Vienotībai”, protams — ar dalījumu 124 193. Sarakstam, kas nupat guvis deputāta vietu, gūto balsu skaitu dala ar nākamo nepāŗa skaitli. Šai piemērā tas būs 124 193 : 3 = 41 398 (noapaļojot līdz veselam skaitlim):

JV — 124 193; 41 398;

“Saskaņa” — 82 604;

NA — 77 591;

AP — 58 763;

LKS — 29 546;

ZZS — 25 252.

Veidojas jauns skaitļu komplekts, no kuŗiem atkal izraugās lielāko. Šoreiz tas ir 82 604, tātad otro Eiroparlamenta vietu gūst “Saskaņa”. Šī saraksta balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3):

JV — 124 193; 41 398;

“Saskaņa” — 82 604; 27 535;

NA — 77 591;

AP — 58 763;

LKS — 29 546;

ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 77 591, tātad trešo Eiroparlamenta mandātu gūst Nācionālā apvienība. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

JV — 124 193; 41 398;

“Saskaņa” — 82 604; 27 535;

NA — 77 591; 25 864;

AP — 58 763;

LKS — 29 546;

ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 58 763, tātad ceturto Eiroparlamenta vietu gūst “Attīstībai/Par”. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

JV — 124 193; 41 398;

“Saskaņa” — 82 604; 27 535;

NA — 77 591; 25 864;

AP — 58 763; 19 588;

LKS — 29 546;

ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 41 398, tātad piekto Eiroparlamenta vietu (un otru sev) gūst “Vienotība”. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (5), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

JV — 124 19341 398; 24 839;

“Saskaņa” — 82 604; 27 535;

NA — 77 591; 25 864;

AP — 58 763; 19 588;

LKS — 29 546;

ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 29 546, tātad sesto Eiroparlamenta vietu gūst Krievu savienība. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

JV — 124 19341 398; 24 839;

“Saskaņa” — 82 604; 27 535;

NA — 77 591; 25 864;

AP — 58 763; 19 588;

LKS — 29 546; 9849;

ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 27 535, tātad septīto Eiroparlamenta vietu (un otru sev) gūst “Saskaņa”. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (5), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

JV — 124 19341 398; 24 839;

“Saskaņa” — 82 60427 535; 16 521;

NA — 77 591; 25 864;

AP — 58 763; 19 588;

LKS — 29 546; 9849;

ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 25 864, tātad astoto un pēdējo Eiroparlamenta mandātu (un otru sev) gūst Nācionālā apvienība. Un tas arī viss, jo vairāk deputāta vietu nav. ZZS pietrūka 77 591 : 3 – 25 252 = 612 balsu, lai izcīnītu mandātu. Redzams, ka tiešām astoņu deputātu vēlēšanās (un, starp citu, arī deviņu) 5% barjeras pārvarēšana vēl negarantē tikšanu pie mandāta.

Pārpublicēts no https://ritvars.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

27
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...