Kāpēc maksāt nodokļus, lai Jums, tiesu sistēmas stulbeņi un korumpanti, būtu pensija?
Aldis Gobzems06.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Man ik dienas turpina pienākt Latvijas tiesu sistēmas spriedumi, turpinot mani sodīt ar tūkstošiem, kas aug kā sēnes pēc lietus, par to, ka braucu ar autobusu pa Latviju. Un šajā vietā es vēlos vērsties pie Latvijas tiesu sistēmas. Pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša un visas tās kliķes. Cits vārds man neatrodas. Nekā cienījama diemžēl tur nav.
Es esmu bijis advokāts un zinu, cik korumpēta un mazizglītota ir liela daļa Latvijas tiesu sistēmas. Un to es saku, jo daļa no tiesnešiem mani ir sastapusi tiesas sēdēs un zina, ka mani nu nekā par mazizglītotu nosaukt nevar. Tiesu zālē vienmēr esmu demonstrējis augstas klases tiesu runu, un manis gatavotie juridiskie dokumenti ir bijuši cienījami.
Man ir bijušas neskaitāmas reizes, kad ir nācies noklusēt korupciju tiesās vai tiesnešu stulbumu. Jo tāpat jau nav bijis, kam pasūdzēties. Tiesnešu kliķe pati sevi vienmēr ir sargājusi. Bezjēdzīga laika tērēšana – kaut kam sūdzēties.
Faktiski Latvijas tiesās var nopirkt ļoti daudz. Varēja tad un var joprojām arī tagad. Visu nevar, bet daudz ko var. Tiesu sistēmā ir virkne kukuļņēmēju, Latvijā kukuļņēmējus neķer, viņi visi var justies droši. Principā visās jomās. Īpaši tiesās. Bet tas lirisks ievads.
Būtība ir šeit. Jūs mani sodāt ar desmitiem tūkstošu eiro par neko. Un ko Jūs iegūstat? Mani pārmācāt vai cenšaties salauzt? Nu nesanāks ne viens, ne otrs. Manu garu nevar salauzt. Mans gars ir nesalaužams. Pārmācīt arī neizdosies.
Bet ko Jūs iegūstat? Pirmkārt, Jūs iegūstat, ka Latviju pavisam un uz neatgriešanos pamet vismaz četri Latvijas pilsoņi. Izrēķiniet, cik juridiski samērīgi tas ir un kāds no tā ir Latvijas valsts materiālais ieguvums. Pareizi. Jūsu spriedumi pret mani nevis padara valsti materiāli bagātāku, bet nabagāku, jo viss, kas mums pieder un nav atņemts, vairs nekad netiks tērēts Latvijā.
Tas attiecas arī uz nodokļiem - Jūsu spriedumi panāk tikai to, ka turpmāk nekad un nekādos apstākļos Latvijas valstij es nemaksāšu labprātīgi neko. Proti, labāk kļūt ir par citas valsts nodokļu rezidentu. Pirms tam maksāju desmitiem, desmitiem tūkstošus eiro nodokļos kā privātpersona. Biju pietiekami liels nodokļu maksātājs. Tagad vairs nekad mūžā. Nevienu centu labprātīgi Latvijas valstij. To Jūs esat ieguvuši.
Ko vēl? Jūs esat ieguvuši par vismaz diviem latviešu bērniem mazāk Latvijai. Jums pie dirsas? Nu it kā tomēr tiesai un it kā samērīgums jāvērtē. Laba izpratne par samērīgumu, ironiski smieklīga, lai neteiktu traģiska. Un pats galvenais. Jūs esat panākuši nicinājumu, riebumu un vienaldzību pret sistēmu, kurā daudzi jo daudzi spiesti dzīvot nabadzībā.
Jūs varat spriest, cik gribat. Sakrāsies summa, un kaut kad uztaisīs maksātnespēju un norakstīs. Vai lai karājas gaisā. Jūs, Latvijas tiesu sistēma, esat izdarījuši visu, lai man un manai ģimenei būtu pamats novērsties no Latvijas. Tie ir divi pieauguši cilvēki ar augstākajām izglītībām. Latvijas valsts manai ģimenei ir darījusi tikai ļaunu. Mums neviens cita nav darījis ļaunu. Tikai latvieši. Virkne korumpētu vai vienkārši pamuļķu.
Apzināti un nežēlīgi. Par ko? Par to, ka es nebiju sistēmas daļa. Un tikai par to, ka atļāvos nesaliekt muguriņu. Diemžēl manu bērnu nākotni iznīcināt nevaru atļauties. Muguru nevaru saliekt Jūsu priekšā arī turpmāk.
Un ziniet. Tādu kā es ir simtiem, pat tūkstošiem ar Latvijas Republikas pasi. Kuri savus ienākumus plāno citur, dzīvi citur, biznesu citur. Un nu jau daļa arī pasi domā iegūt citur. Jo maksāt nodokļus, lai Jums būtu pensija, neredz vairs pamata. Jūs neesat ne taisnīgi, ne tiesiski.
Bet es Jūs saprotu. Jākalpo sistēmai. Bet tā sistēma izputēs. Pat tas, ka tam neticat šodien, to neapstādinās. Nevar mūžīgi iet uz grunti valsts, drīz noies pavisam un tad izputēs. Un tad jau mainīsies.
P.S. Šis teksts jāuztver kā literatūras žanrs. Cilvēciskām un juridiskām pārdomām.
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
