Iesaki rakstu: 
Es esmu Nacionālās apvienības (NA) biedrs. NA apvieno cilvēkus, kuriem rūp Latvija kā nacionāla valsts. Kā katrā partijā ir savi plusi un mīnusi. Bet šoreiz ne par to būs stāsts. Es ticu, ka Alvim Hermanim ir gaiši nodomi un ka viņš necīnās par varu, bet cīnās, lai mēs dzīvotu labākā Latvijā.
Jau kādu laiku gan pozīcijas, gan opozīcijas partijas dzīvo savā komforta zonā, bet valstī mēs atpaliekam, daudzos rādītājos esam pēdējā vietā. Drīz Vienotība atkal mainīs nosaukumu un kļūs par Progresīvo Vienotību, kurā apvienosies visi Vienotības satelīti - Par, JKP un Progresīvie. Mēs esam izvēles priekšā - vai turpināt slīdēt lejup un virzīties uz to, ka drīz Latvijā paliks tikai viena partija, vai kāpt ārā no komforta zonas un noticēt piedāvājumam “Bez partijām”.
Tā ir iespēja politiku padarīt godīgāku, gudrāku. Pretējā gadījumā valsts un caur SIF integrācijas fondu nopirktie privātie mediji turpinās mums veidot citu realitāti. Mēs nonāksim tādos apstākļos, ka pazaudēsim pat sapratni, ka mēs atpaliekam. Mūsu valsti ir pārņēmuši Vienotības birokrāti, kuriem svarīgākas ir stratēģijas, programmas, nevis reāli darbi. Šis milzīgi uzpūstais ierēdņu aparāts paratizē uz valsts un neļauj viņai attīstīties.
Par kustību “Bez partijām” nāk labi signāli. Jau nākamajā dienā pēc tikšanās ar Alvi Hermani man zvanīja no „Ir” (Vienotības kabatas vaukšķa, ko uzrīdīt saviem politiskajiem oponentiem). Savā propagandas žurnālā pat vienu teikumu viņi nevarēja pierakstīt pareizi. Uz uzdotajiem jautājumiem es atbildēju: ”Uz redzēšanos!” Viņi bija tik uzstājīgi, ka “uz redzēšanos!” man bija jāsaka trīs reizes. Un tikai tad, kad iristi nesaprata trīskārtēju atteikumu, es pateicu: “Smerdeļi, es ar jums nerunāšu.” Pat vienu teikumu viņi nespēj atspoguļot godīgi.
Es negribu dzīvot valstī, kur arī valsts apmaksāts medijs kļūst par propagandistu. Es atkal vēlos redzēt ziņas kā ziņas, un es redzu, ka to nevar vairs izdarīt mierīgà ceļā no komforta zonas. Un tāpēc man arī simpatizē Alvja Hermaņa piedāvājums, un es viņu atbalstu. Pēdējā laikā brīvības paliek mazāk, jo vienīgais, ko māk birokrāti, - ražot jaunus birokrātiskus noteikumus.
Vienotība ir birokrātu partija. Kad Vienotība paziņo, ka viņa cīnīsies pret birokrātiju, tas skan tāpat kā 90. gados būtu skanējis Pārdaugavas grupējuma paziņojums, ka viņi cīnīsies pret bandītismu. Birokrāti nevar cīnīties pret sevi.
Man liekas, ka Alvja Hermaņa piedāvājums spēs pacelt Latviju no ceļiem. Daudzu Latvijā atceras Ulmaņlaikus. Ulmanis pacēla Latviju ar apvērsuma palīdzību, Hermanis piedāvā to izdarīt demokrātiskā ceļā.
Mums katram pašam sev jāuzdod jautājums, vai gribam turpināt lēnām, bet stabili grimt, vai tomēr kāpt ārā no komforta zonas un censties ko mainīt. Hermanis vismaz būs mēģinājis un godīgi varēs skatīties saviem mazbērniem acīs.
Visiem tiem, kas atbalstīs ideju “Bez partijām”, nāksies saskārties ar apmaksātu propagandistu uzbrukumiem. Jūs apsaukās par putina atbalstītājiem, ka jūs darbojaties krievijas ietekmes rezultātā, viņi mēģinās jums piekārt kādu birku, ko pirms tam būs radījuši savos propagandas kanālos. Bet ziniet, ja pret jums tā vēršas, tad jūs esat vērtība un viņi no jums baidās un cenšas jūs apklusināt.
Izspārdīt iršu pūzni ir visas Latvijas sabiedrības interesēs. Atbrīvoties no smacīgās birokrātijas un tautu indējošās propagandas. Iesaku visiem noticēt idejai, ka mēs varam būt brīvi un nebaidīties izteikt savas domas publiski. Un nebaidīties, ka Vienottība uzrīdīs mums savus kaujas suņus/propagandistus. Pirmais brīvības solis ir pārstāt baidīties. Tad viņiem zūd vara pār mums. Lai visiem izdevusies diena, atbalstām Alvi Hermani, un lai mums izdodas!
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
