Kāpēc mediji tik labvēlīgi izturas pret patiesi “netīriem” uzņēmumiem un uzņēmējiem?
Pietiek lasītājs11.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Man ir jautājums Latvijas medijiem – kāpēc tie vienus uzņēmumus un uzņēmējus ir gatavi gremdēt līdz pēdējam, bet citus, lai cik „netīri” visdažādākajās jomās arī nebūtu un lai cik uzskatāmi nedarītu visdažādākās nekrietnības „biznesa” vārdā, ir gatavi gandrīz vai iecelt Latvijas lepnuma statusā. Vēl vairāk, ja arī apstākļi ir tādi, ka „galvenās straumes” mediji ir spiesti paziņot par kādu pārkāpumu, visvisādos veidos pievienojot vārdu „iespējams”, pēc tam tie šo gadījumu nekavējoties „aizmirst”.
Minēšu trīs konkrētus piemērus par pēdējā laikā biežāk pieminēto miljonāru, dārgu luksusauto cienītāju un nodokļu optimizētāju, uzņēmuma Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu un viņa „ētisko biznesu”.
Pirmais gadījums, ko LNT ziņas pagājušā gada aprīlī aprakstīja kā „Dabas aizsardzības pārvalde vērsīsies pret mežizstrādes uzņēmumu”.
Īss kopsavilkums: Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sašutusi par mežizstrādes uzņēmuma ”Stiga RM” sākto reklāmas kampaņu, kurā tas aicina mežu īpašniekus steigties pārdot koksni, pirms šos īpašumus ir apsekojuši DAP speciālisti un atraduši aizsargājamos biotopus. DAP šo reklāmu uzskata par maldinošu un vērsīsies ar sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), pieprasot pārtraukt tās pārraidīšanu.
”Kurzemes radio” skanēja “Stiga RM” apmaksāta reklāma, kurā tiek apgalvots, ka DAP savā vēstulē nepatiesi norādot, ka aizsargājamā biotopa atrašana nenozīmē automātisku saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšanu. Tādēļ uzņēmums reklāmā aicina mežu īpašniekus nekavējoties rīkoties: ”Pēc šādas vēstules saņemšanas, aicinām nekavējoties uzsākt mežistrādi pirms jūsu mūža ietaupījumi tiks pārvērsti dabas parkā, uz kuru varēsiet doties tikai ogot un sēņot.”
DAP uzņēmuma izplatīto informāciju uzskata par maldinošu un vērsīsies PTAC, lai pārtrauktu turpmāku šīs reklāmas publiskošanu, tā LNT Ziņām norādīja DAP ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne. ”Ja uzņēmums strādā, pēc esošiem datiem, ar 8 miljonu peļņu, kāpēc viņš apmaksā šāda veida reklāmu, kas mērķēts citiem mežu īpašniekiem? Drīzāk tā ir cilvēkus iebiedējoša informācija, kas ir nepatiesa, lai mazie meža īpašnieki izlemtu, ka ir pirmais mirklis, lai pārdotu savu mežu. Un tad es vēršos pie šī uzņēmuma un atdodu viņam savu koksni pie šā brīža steidzamajām cenām, jo, ”nedod dies’” tiks uzlikt mikroliegums. Es nevaru nosaukt to par krāpniecību, bet tā ir ekonomiska spēle, lai gūtu vēl lielāku peļņu, ko spēlē šis uzņēmums,” skaidro G. Gabrāne.
Tagad pajautāšu – vai jūs esat kaut ko dzirdējuši par to, ka Dabas aizsardzības pārvalde būtu alkatīgajam uzņēmumam uzlikusi sodu? Vai par to, ka sodu būtu uzlicis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kurš citkārt ir gatavs par pārsimt eiro strīdu ievietot uzņēmumu melnajā sarakstā? Un, ja neesat, tad kāpēc, kā jūs domājat?
Otrais gadījums – senāks, datējams ar 2011. gadu: „Par baļķvedēja un vilciena sadursmi pārvadātājs grib piedzīt no „Pasažieru vilciena” 100 000 latu.”
Īss kopsavilkums: 29.marta rītā ap pulksten sešiem Ķegumā uz dzelzceļa pārbrauktuves elektrovilciens sadūries ar kravas auto, kurš "iestrēga" uz pārbrauktuves. Cilvēki negadījumā necieta. Vilcienu satiksme bija apturēta līdz pēcpusdienai, kamēr no avārijas vietas aizvilka gan vilcienu, gan baļķvedēju.
Uzņēmums "Stiga RM" prasa piedzīt no "Pasažieru vilciena" gandrīz 100 000 latu lielu zaudējumu atlīdzību par mašīnista kļūdas dēļ Ķegumā notikušo vilciena un uzņēmumam piederošā baļķvedēja sadursmi.
Uzņēmums prasību piedzīt 99 355,19 latus nodarītus zaudējumus iesniedzis trešdien Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas apgabala tiesā, portālu "Delfi" informēja uzņēmuma advokāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems norāda, ka Valsts policijas Rīgas reģiona un Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojs ir atzinis, ka SIA "Stiga RM" piederošā kravas transportlīdzekļa vadītājs faktiski nav vainojams ceļa satiksmes negadījuma izraisīšanā, jo bija ievērojis ceļa satiksmes noteikumus un, saskaņā ar tiem, brīdinājis vilciena mašīnistu par salūzušo transportlīdzekli uz pārbrauktuves.
"Stiga RM" valdes loceklis Andris Ramoliņš ir pilnībā pārliecināts, ka PV rīcībā bija pietiekami daudz laika, lai novērstu elektrovilciena un smagās automašīnas sadursmi Ķegumā, savlaicīgi informējot par to vilciena mašīnistu.
Un tagad pajautāšu – vai esat ko uzzinājuši no „plašstaumes medijiem” par to, kā beigusies šī tiesvedība? Un šis kriminālprocess? Vai jums ir pastāstīts, kāds bijis iznākums „ētiskā uzņēmēja” pietiekami absurdajai prasībai? Un, ja ne, tad kādu iemeslu dēļ, interesanti...
Trešais gadījums atkal nesenāks, saistīts ar bēdīgi slaveno Valsts vides dienestu un 2016. gadā tika pieteikts skaļi: „SIA “Stiga RM” darbība ilgstoši piesārņo vidi.”
Īss kopsavilkums: Veicot pārbaudi bērza saplākšņa ražošanas uzņēmumā SIA “Stiga RM”, Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes (Liepājas RVP) inspektori konstatējuši ilgstošas vides aizsardzības prasību neatbilstības, kā rezultātā Kuldīgas novadā, privātā dīķī bojā gājušas zivis. Liepājas RVP plāno veikt arī tuvumā esošas Krāčupītes pārbaudi, lai pārliecinātos, vai piesārņojums nav skāris arī dabiskā lašu sugas zivju nārsta upi.
Šobrīd Liepājas RVP uzsākusi administratīvo lietvedību un izvērtēs SIA “Stiga RM” rīcību. Kopš piektdienas, 5. februāra, notikuši uzņēmuma lietus ūdens kanalizācijas sistēmas attīrīšanas darbi. Sistēmā nezināmu laika posmu nonācis neattīrīts ūdens, kas plūdis uzņēmuma teritorijā no koka baļķu mērcēšanas konteineriem. Savukārt pa lietus ūdens kanalizācijas sistēmu netīrais ūdens nonācis grāvī, kas
Tāpat VVD Liepājas RVP vērtēs inspektora rīcība, pildot savus amata pienākumus vides piesārņojuma konstatēšanā un veicot kontroles uzņēmumā SIA “Stiga RM”. Vides pārvalde pieļauj, iespējams, pārkāpumus uzņēmuma darbībā varēja konstatēt krietni agrāk – 2015. gada rudenī, kad pārvaldē vērsās dīķa īpašnieks ar aizdomām par ūdens kvalitātes izmaiņām savā privātā ūdenstilpē.
Un tagad atkal pajautāšu – vai esat ko dzirdējuši par to, kā visas šīs pārbaudes beigušās? Par to, vai Andrim Ramoliņam un viņa uzņēmumam būtu uzlikti iespaidīgi sodi par vides piesārņošanu? Un, ja jau atkal neesat dzirdējuši, tad pajautājiet paši sev, kurš te varētu būt vairāk „nomotivēts” – mediji vai attiecīgās valsts iestādes?
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
