Kāpēc mēs izlēmām būt puņķi: slepenā vēstule Nacionālās apvienības biedriem
Ilze Indriksone07.11.2025.
Komentāri (211)
Iesaki rakstu: 
Cienījamie biedri, kolēģi un domubiedri! Pēdējās nedēļas mums visiem ir bijušas sarežģītas un emocionāli smagas. Stambulas konvencijas jautājums ir nonācis sabiedrības un mediju uzmanības centrā, un tas, neapšaubāmi, ir izraisījis daudz emociju - gan mūsu vidū, gan sabiedrībā kopumā.
Stambulas konvencijas jautājums, kas jau vairākkārt raisījis pretrunīgas diskusijas sabiedrībā, pēkšņi kļuva par vienu no galvenajiem politiskajiem tematiem valstī, pat izkonkurējot valsts budžetu. Tas notika strauji - daudz straujāk, nekā jebkurš no mums spēja paredzēt.
Mēs nebijām tie, kas šo jautājumu aktualizēja, tomēr, kad tas nonāca sabiedrības uzmanības centrā, mums bija pienākums paust skaidru un atbildīgu pozīciju. Mēs konsekventi turpinājām iestāties par to, ko esam solījuši saviem vēlētājiem - neatbalstīt Stambulas konvencijas ratificēšanu. Šī nostāja ir bijusi skaidra jau pirms 14. Saeimas vēlēšanām, un mēs tai paliekam uzticīgi.
Diskusijas par izstāšanos no Stambulas konvencijas pēdējo nedēļu laikā kļuva sakāpinātas un sāka pāraugt plašā un bīstamā sabiedrības konfliktā, kas šobrīd vairs nenāca par labu ne valstij, ne sabiedrībai kopumā, bet ļoti labi noderēja kreisi liberālo spēku un krievijai draudzīgu politisko spēku priekšvēlēšanu aģitācijai un konkurentu nomelnošanai, kas iespējams pat rezultētos ar ārkārtas vēlēšanām.
Man personīgi šis laiks ir sarežģītākais visā manā ne tik ilgajā pieredzē partijas vadībā. Šādās situācijās nav labu izvēļu. Arī mūsu frakcijas deputātiem šie lēmumi nebija viegli. Ir sajūta, ka šoreiz nācās izvēlēties starp diviem sarežģītiem ceļiem, nevis starp labo un slikto. Vēl smagāku šo situāciju padara fakts, ka izdarot izvēli, mēs varam tikai prognozēt vai cerēt, ka esam izvēlējušies sliktu, nevis vissliktāko. Atbildi sniegs laiks un rezultātu ietekmēs mūsu turpmākie darbi.
Mēs diskutējām gan valdes, gan frakcijas sēdēs un demokrātiski izvēlējāmies, mūsuprāt, atbildīgāko soli - respektēt Valsts prezidenta aicinājumu un atlikt Stambulas konvencijas tālāku vērtēšanu uz nākamo Saeimu. Mēs šo aicinājumu esam atbalstījuši, jo uzskatām, ka valstij šobrīd nav vajadzīga vēl lielāka sabiedrības sašķeltība. Šis nav laiks, kad turpināt cīņu emociju karstumā - šis ir laiks, kad jāļauj sabiedrībai atdzist un arī mums pašiem pārdomāt notikušo, sagrupēt spēkus, analizēt kļūdas, iegūt papildus informāciju un pārdomāt stratēģijas, lai kļūtu stiprāki un uzvarētu nākamajā cīņā. Mēs neatkāpāmies, bet piekritām “pamieram” brīdī, kad šī “kauja” jau bija gandrīz uzvarēta. Taču bija pazīmes, ka uzvarot šo vienu kauju, mēs varētu nonāktu situācijā, kas vairs nedotu mums iespēju jebkad uzvarēt “karā”.
Vienlaikus jāatzīst, ka arī mūsu biedru un atbalstītāju vidū šajā jautājumā pastāv dažādi viedokļi. Tā ir realitāte, ko nevar ignorēt, un tas ir saprotami - mēs esam demokrātiska organizācija, kurā atšķirīgi viedokļi nav vājums, bet pierādījums, ka mums rūp.
Tieši tāpēc ir svarīgi, lai šobrīd mūsu organizācijas iekšienē notiktu atklātas un konstruktīvas diskusijas, lai mēs varētu vienoties par kopīgu ceļu un izvēlēm šajā un arī citos jautājumos. Jau tuvākajā laikā veiksim biedru aptauju un kongresā organizēsim domnīcas, lai klātienē pārrunātu Latvijas nākotnei svarīgos jautājumus.
Es apzinos, ka šis posms ir grūts un ne visiem viegli izskaidrojams. Taču tāpat kā citos sarežģītos brīžos - mūsu spēks ir spējā palikt kopā, rīkoties atbildīgi un saglabāt uzticību savām vērtībām. Mums jābūt gudriem un pacietīgiem, jāļauj sabiedrībai un laikam novērtēt pieņemtos lēmumus.
Šobrīd mūsu uzdevums ir stiprināt savstarpējo uzticēšanos un kopā gatavoties nākamajiem darbiem. Latvijai ir vajadzīgi nacionāli spēki, kas spēj būt gan principiāli, gan cilvēcīgi.
Paldies jums visiem par izturību, lojalitāti un atbildību šajā laikā. Saglabāsim cieņu viens pret otru un turpināsim darīt to, kas mūs vieno - strādāt Latvijas un mūsu cilvēku labā.
Ar cieņu un pateicību.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
