Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Ivo
14.03.2019. 05:40»
paga
Kādā sakarā pašvaldībai būtu jāliek plāksnes uz PRIVĀTĪPAŠUMĀ esošas ielas
uz pašvaldībai piederošā ceļa....
paga
09.12.2018. 12:07»
omf
Cilvēks 5 gadus raksta iesniegumus, lai dabūtu vienu sūda plāksni ielai. Ja tā ir taisnība, pazors Mārupei...
Kādā sakarā pašvaldībai būtu jāliek plāksnes uz PRIVĀTĪPAŠUMĀ esošas ielas?
omf
09.12.2018. 03:14»
opā
Salīdzini būvniecību pie Rīgas ar būvniecību pie Oslo! Mārupe skaitās viens no "bagātnieku" rajoniem Latvijas mērogā. Drosmīgs pieņēmumus, ka pie Oslo zemi par velti neviens nedos. Protams, Norvēģijas ziemeļos var dabūt zemi par velti, bet tur ir arī -40 ziemā (iekšemē) un neviens nedzīvo, izņemot dažus...
Cilvēks 5 gadus raksta iesniegumus, lai dabūtu vienu sūda plāksni ielai. Ja tā ir taisnība, pazors Mārupei.
Kritika par Norvēģiju un tās dabas resursiem ir pamatota, bet par mūžīgo papīru un ķekšu stumdīšanu tūkstošu eiro apmērā ne vārda?
Latviešiem jau patīk, ka viņus ņem priekšā, tikai nokunkst vai nosmilkst un tos, kuri atsakās kunkstēt, piespiež vai ignorē.
Pēc burta
08.12.2018. 13:04»
vispār
Pirmkārt, no raksta nav saprotams, ko nozīmē 'piešķīra par velti'. īpašumā? Lietošanas tesības? Nomas tiesības...
Varbūt arī tā reizēm un tieši jāsaprot kā rakstīts rakstā nevis meklēt adatu sienas kaudzēs. Varbūt dāvinājums. Atminos, ka 80 vai 90 gados Latvijā viena no pašvaldībām vēl dažiem cilvēkiem deva zemi par brīvu pēc kaut kādiem atlases (konkursa) kārtībā.
tikai nevajag muldēt
08.12.2018. 12:38»
bleķis
Šis raksts vēl reizi pierāda kad daudzu gadu laikā Latvija ir tik tālu izvarota kad lielai daļai tās pilsoņu dzīvošanai tā vienkārši nav piemērota.Ko darīt Rīgā jaunai ģimenei kurai nekā nav,pat ar algu virs vidējās viņi galus kopā savilks ar lielām problēmām
ka ar 2000 eiro mēnesī Rīgā nevar normāli dzīvot.
vispār
08.12.2018. 12:36»
Sāls putrai
Vai Latvijā ir kāda pašvaldība kas dod par brīvu
Pirmkārt, no raksta nav saprotams, ko nozīmē 'piešķīra par velti'. īpašumā? Lietošanas tesības? Nomas tiesības?
Otrkārt, tepat Latvijā arī var nopirkt 1000m2 par smiekla naudu. Turklāt īpašumā.
Treškārt, Mārupe atrodas krietni tuvāk Norvēģijas galvaspilsētai nekā vieta, kurā iecerēta mājas būvniecība Norvēģijā.
isi un skaidri
07.12.2018. 20:58asv kolonija latvija ir bezresursu teritorija,kas maksa trampam 2% nodevas gada.
Aldis
07.12.2018. 18:18Mārupē neizturami dzīvot? Un Jūrmalā un Baltezerā arī? Šausmas! Vai neizglītotais nūģis autors negribētu visu to pašu izpildīt kādā nebūt Baltinavas priekšpilsētā un tad atnākt atpakaļ panīdēt?
RT
07.12.2018. 15:10Stiīgelis Mārupē tāds izlecējs, spiež uz deputātiņu...., klarinātājs, nekas viņam nav labi... Vakarā kad iedzer mēriņu.. tad visu nakti bakstās pa facebook...
jautaajums
07.12.2018. 10:38 Vai cilvēkiem būtu jāmaksā par tiesībām dzīvot?
Vai valsts domāta cilvēkiem , vai cilvēki domāti valstij?
bleķis
07.12.2018. 09:24Šis raksts vēl reizi pierāda kad daudzu gadu laikā Latvija ir tik tālu izvarota kad lielai daļai tās pilsoņu dzīvošanai tā vienkārši nav piemērota.Ko darīt Rīgā jaunai ģimenei kurai nekā nav,pat ar algu virs vidējās viņi galus kopā savilks ar lielām problēmām.
Sāls putrai
06.12.2018. 23:04»
pilnīga putra
pats izejas punkts jau ir putrā. tādi salīdzinājumi ir bezjēdzīgi. jā, pašvaldība var piesaistīt, ja tur tirgus nekustīgs. mārupei nekas nav jāpiesaista, ja tur jau par naudu nevar neko īsti atrast. pamēģiniet analoģiski Oslo centrā/tuvumā atrast bezmaksas būvgabalu... ((un kāds īpašuma statuss tur ...
Vai Latvijā ir kāda pašvaldība kas dod par brīvu?
jaajaa
06.12.2018. 20:06...īsti nepiekritīšu, tās ir nesalīdzināmas lietas...maz gribētāju Ziemeļnorvēģijā dzīvot, tādēļ arī pleķīti pašvaldība uzdāvina...mūsu klimatam tuvākās vietās tās cenas ir atbilstošas ienākumu līmenim...
opā
06.12.2018. 19:36Salīdzini būvniecību pie Rīgas ar būvniecību pie Oslo! Mārupe skaitās viens no "bagātnieku" rajoniem Latvijas mērogā. Drosmīgs pieņēmumus, ka pie Oslo zemi par velti neviens nedos. Protams, Norvēģijas ziemeļos var dabūt zemi par velti, bet tur ir arī -40 ziemā (iekšemē) un neviens nedzīvo, izņemot dažus zvejniekus, ģeologus, armijniekus un nelielas sāmu komūnas. Atbilstoši būtu salīdzināt būvniecību Krāslavas pusē ar būvniecību Norvēģijas ziemeļos, Krāslavas pusē gan NīN, gan citi maksājumi arī būs kapeikas, salīdzinot ar Rīgas reģionu. + Norvēgija var atļauties subsidēt atsevišķos rajonos dzīvošanu, jo tiem ir naftas/gāze piķis. Viņi pašlaik ir bagātāki. Bet autors pretendē skaidrot, kāpēc mēs nekad nebūsim tik bagāti kā norvēģi, šis salīdzinājums mums tikai pasaka, ka norvēģi pašlaik ir bagāti, nevis kāpēc tādi būs nākotnē.
pilnīga putra
06.12.2018. 15:58pats izejas punkts jau ir putrā. tādi salīdzinājumi ir bezjēdzīgi. jā, pašvaldība var piesaistīt, ja tur tirgus nekustīgs. mārupei nekas nav jāpiesaista, ja tur jau par naudu nevar neko īsti atrast. pamēģiniet analoģiski Oslo centrā/tuvumā atrast bezmaksas būvgabalu... ((un kāds īpašuma statuss tur zemei vispār ir, jums uzdāvina, pāriet jūsu īpašumā?) Savukārt Sahāras tuksnesī, iespējams, arī piemaksātu, lai tur dzīvotu...
par visām atsevišķām pozīcijām -- es 5 minūtēs atrastu norvēģi, kas arī uzskaitītu 100 lietu, kas ir vienkāršākas/lētākas Zviedrijā/Dānijā/Latvijā/Anglijā utt un otrādi.
tentiņš
06.12.2018. 14:31foršs rakstiņš! Tā kā joma man ir tuva un labi pazīstama, varētu piemest vēl kādu pagalīti par Latviju,bet lai paliek. Par Norvēģiju nezinu, bet domāju, ka analogi tur notiek visās jomās, ne tikai būvniecībā un prieks par viņiem..
apk
06.12.2018. 14:19pie mums viss ir bezjēgā sadārdzināts, man vienīgais labums, ka Rīga 100km tālu un līdz ar to nosacīti lētāk. Topogrāfiskā piesaiste tikai 170 lati, mērīšanu veica pazīstams mērnieks, bez pvn, jo čeku man nevajag statistikai. Krīze arī cenas bija nodzinusi uz leju. Gaidu nākošo gadu, kā mainīsies nodoklis, jo piebūve( tik pat liela, kā vecā māja) nav nodota ekspluatācijā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
