Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu valstī, – Mārtiņš Bunkus (kura slepkavības metode ārkārtīgi atgādina R. Bezzubova slepkavību), Pāvels Rebenoks (lai gan oficiālā versija ir slepkavība laupīšanas laikā), senāk arī Daugavpils vicemērs Grigorijs Ņemcovs u.c.

Slepkavu pārdrošība liecina, ka viņi neuztvēra nopietni iespējamību tikt notvertiem. Un loģiski – arvien no jauna Latvijas Valsts policija parāda, ka ir slepkavību profesionalitātes līmenis, kas ir pāri policijas izmeklēšanas spējām.

Tas nav “pudeles brālis dzērumā nogalināja citu pudeles brāli”. Kolīdz ir darīšana ar reālu mafiju, tā mūsu policija izrādās bezspēcīga. Šobrīd rit trešais gads, kopš Ints Ķuzis paziņoja, ka M. Bunkus slepkavības lieta tuvojas noslēgumam. Ja vismaz varētu atzīt savu nespēju, tad varētu novērtēt godīgumu! To teikt nesagādā nekādu prieku. Tas ir skumji, jo parāda valsts iekšējo vājumu.

Bet tas viss ir vēl nopietnāk, jo ir jāvērtē kontekstā ar Krievijas mafiju, kuras līdzdalība ir nojaušama pēdējā slepkavībā (tiek ziņots, ka, iespējams, slepkavu mašīnām bija Krievijas numurzīmes), kā arī daudzās iepriekšējās.

 Kas ir jāsaprot par Krievijas mafiju – ja normālās valstīs valsts vara cīnās pret mafiju un mēģina ietupināt cietumā vai likvidēt tās līderus, tad Krievijā valsts vara ir mafijas jumts. Kā paudis nelaiķis Ļitviņenko, kad Putins vēl bija Sanktpēterburgas mēra Sobčaka vietnieks, viena no viņa lomām esot bijusi starpniecība starp politisko varu un mafiju, tajā skaitā narkobaroniem. Tāpat Putinam esot labas attiecības ar Krievu mafijas bosu Semjonu Mogiļeviču. Mogiļevičs ir bijis FIB 10 meklētāko noziedznieku sarakstā, bet šobrīd brīvi dzīvo Maskavā.

Ja papēta Krievijas bandu vēsturi, tad tās ir darbojušās nepārtraukti vismaz no 1990. gadiem un darbojas joprojām. “Tikumīgajai” Krievijai nav intereses apkarot organizēto noziedzību. Gan vēl Staļina laikā, gan tagad Kremlis tai ir atradis pielietojumu un to ir nevis apkarojis, bet ievirzījis sev izdevīgā gultnē. Čeka/FSB kā galvenā banda un Putins kā “bosu boss” šādā sadarbībā jūtas pavisam dabiski – sācis ar mazākiem koruptīviem darījumiem vēl Pēterburgas gados, viņš ir kļuvis par lielāko Krievijas izlaupītāju šodien.

Kāda mums ar to visu saistība? Šāda – ja mafija uz ielām tiek koordinēta ar mafiju Kremlī, tad Krievijas noziedzīgo grupējumu darbība Latvijā var notikt arī ar Kremļa svētību. Mērķi var būt vairāki – lai testētu mūsu iekšlietu sistēmas jaudu; lai demoralizētu sabiedrību un atņemtu tai ticību valsts varai; lai izmēģinātu iespējas veikt atentātus arī politiskiem mērķiem – “false flag” operācijām, atslēgas personu likvidācijai pirms militāra konflikta u.c. mērķiem.

Tās visas ir spekulācijas, jo man nav vairāk kā publiski pieejamās informācijas – šo iespējamību izvērtējums ir valsts drošības dienestu ziņā. Izslēgt nevar neko, tāpēc šādas pasūtījuma slepkavības ar iespējamu Krievijas pilsoņu līdzdalību nevar būt tikai policijas izmeklēšanas jautājums.

Visbeidzot – par policijas izmeklēšanas spēju kritumu ir nepieciešama atklāta diskusija un politiski lēmumi. Iekšlietu nozare ir viena no tām, kas mūsu valstī dzīvo “bada maizē”. Ja Covid-19 pandēmija aktualizēja jautājumu par mediķu pienācīgu novērtējumu, tad mums nebūtu jāsagaida līdzīga apmēra drošības krīze valstī, lai valsts parūpētos par tās iekšējās drošības sargiem.

Pārpublicēts no austsaule.lv

Novērtē šo rakstu:

63
41

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...