Kāpēc neatbalstām progresīvo pirmsvēlēšanu kampaņas triku ar “nakts transportu” Rīgā?
Edvards Ratnieks30.04.2025.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Jaunā Vienotība (JV) un Progresīvie (PRO) ar Latvijas Krievu savienības (LKS) frakcijas atbalstu (konkrētā pārstāve gan tagad kandidē no Suverēnās varas) pirms vēlēšanām izspēlē populistisku šovu, solot “nakts transportu” Rīgā, kas patiesībā ir nepraktisks, dārgs un slikti pārdomāts projekts. Daudz praktiskāks un ekonomiski pamatotāks risinājums būtu mazie busiņi, aptverot vairāk apkaimju un maršrutu.
Šeit ir iemesli, kāpēc šis plāns neiztur kritiku:
1.Nakts transports jau reiz izgāzās: agrāk Rīgā darbojās nakts transports ar 8 maršrutiem, kas aptvēra visu pilsētu. Tomēr pasažieru trūkuma dēļ (vidēji 3–4 braucēji uz autobusu) tas tika slēgts. Kāpēc tagad atkārtot to pašu?
2.Ierobežots un nepraktisks grafiks: Plānoti tikai 5 braucieni naktī, turklāt tikai 3 maršrutos un līdz plkst. 4:00 no rīta. Tas notiks vien piektdienu un sestdienu naktīs, kā arī svētku dienās. Šāds transports nerisina nedz strādājošo pārvietošanās vajadzības, nedz citu rīdzinieku intereses.
3.Samazināts maršrutu skaits: No agrākajiem 8 maršrutiem, kas aptvēra visu Rīgu, tagad plānoti tikai 3, klaji ignorējot daudzu apkaimju iedzīvotāju vajadzības.
4.Neefektīva resursu izmantošana: lielo autobusu izmantošana 3–4 pasažieru pārvadāšanai ir absurda. Mazie busiņi būtu loģiskāka un ekonomiskāka izvēle.
5.Sezonāls triks: projekts paredzēts tikai šai vasarai, kas vēl vairāk apstiprina tā īslaicīgo, vēlēšanām pielāgoto raksturu.
6.Astronomiskas izmaksas: trīs līdz četru pasažieru pārvadāšana katrā lielajā autobusā pārējiem rīdziniekiem no viņu nodokļiem izmaksās aptuveni 100 000 eiro. Vai tiešām šāda summa pret braucēju skaitu ir saimnieciski atbildīgs solis?
7.Šoferu trūkums: Rīgas satiksmei jau tagad trūkst autobusu vadītāju, lai nodrošinātu esošos maršrutus. Kā plānots piesaistīt papildu darbiniekus šim vienas sezonas projektam?
8.Drošības riski: Nakts autobusu drošība, īpaši ar tik mazu pasažieru skaitu, prasa nopietnu izvērtējumu, kas acīmredzami nav veikts. Autobusu vadītāji nakts laikā var tikt pakļauti vēl lielākiem vardarbības riskam, jo nakts reisi tiek orientēti uz daļu sabiedrības, kas būs lietojusi alkoholu. Turklāt būtisks jautājums, kā iespējams naktī nodrošināt kontrolierus (virsstundas, papildu sadārdzinājums)? Jo, ja nebūs kontrolieru, tad pieaugs bezbiļetnieku skaits un faktiski tie būs vispār bezmaksas braucieni. Taču, ja būs kontrole, tad biļešu kontrolēšanas izmaksas būs lielākas nekā ienākumi no biļešu validācijas.
9.Ekonomiski neizdevīgs: projekts ir finansiāls slogs, kas neattaisno tā niecīgo labumu. Rīgai būtu jākoncentrējas uz esošo pakalpojumu uzlabošanu, nevis jāizšķiež resursi.
10.Acīmredzams vēlēšanu šovs: Sabiedriskajam transportam jābūt ērtam, drošam un pieejamam visu gadu, nevis jākalpo kā vienreizējam trikam mēnesi pirms vēlēšanām.
Rīgai vajag ilgtspējīgus un efektīvus sabiedriskā transporta risinājumus, jo rīdzinieki aktīvi izmanto sabiedrisko transportu ikdienas vajadzībām, taču pēdējos gados reisu skaits diemžēl ir tieši ticis samazināts. Reisu skaits tika samazināts tieši nepietiekoša finansējuma dēļ. Joprojām nav atjaunoti reisu skaiti daudzos dienas maršrutos. Ir maršruti, kur darba dienās vai brīvdienās transports kursē 1 vai 2 reizes stundā vai nekursē nemaz.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
