Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā dažādos virsrakstos parādās ar korupciju saistīti notikumi. Tomēr, kamēr vienus pamana, citi var nemanīti turpināties. Viena no korupcijai pakļautākajām nozarēm bez šaubām ir veselības nozare. Veselības aprūpes sistēma sava plašuma un apjoma dēļ ir pakļauta dažādiem korupcijas riskiem, kuru materializēšanās ir atkarīga no vairāku subjektu rīcības.
Starptautiskā pētniecības uzņēmuma Health Consumer Powerhouse, kura darbības specifika ir saistīta ar veselības aprūpes sistēmu izpēti un salīdzināšanu kopumā 35 valstīs (tostarp visās ES dalībvalstīs), savulaik veiktais pētījums liecina, ka neoficiāli maksājumi ārstiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā nav mākslīgi aktualizēta problēma, bet tā ir realitāte, ar ko pacienti saskaras ikdienā.
Pasaules Veselības organizācijas informatīvajā izdevumā pausts vērtējums, ka veselības aprūpes darbinieki, reaģējot uz neadekvātu atalgojumu un sarežģītiem dzīves un darba apstākļiem, attīsta individuālas problēmu risināšanas stratēģijas, no kurām daudzas varētu tikt uzskatītas par “izdzīvošanas korupciju”.
Būtisks faktors, kas primāri veicina korupciju veselības sistēmā, ir arī sabiedrības tolerance pret ārstniecības personāla pretlikumīgajām darbībām, kas tiek attaisnots ar ārsta augsto statusu sabiedrībā un pacienta lojalitāti pret ārstu. Pilsoniskā apziņa un kultūra, kura attīstījusies vēl padomju sistēmā un transformējusies mūsdienu sabiedrībā, nerada labvēlīgu augsni korupcijas izskaušanai, izmantojot morāli ētiskos instrumentus (pacienta atkarību no ārsta un risku, ka ziņošanas gadījumā pacientam var tikt radīts kaitējums un viņš nevarēs saņemt kvalitatīvu ārstniecības pakalpojumu).
Pietiek samērā nesen publicēja rakstu par monopolistu privāto veselības iestāžu nozarē Veselības centrs 4 un uzsāktajām pārbaudēm. Jāatzīst, ka VC4 ir ne vien dominējošā stāvoklī Latvijas tirgū, bet arī ļaunprātīgi izmanto šo dominējošo stāvokli. Dominējošs stāvoklis pats par sevi nav pārkāpums – aizliegta ir tā ļaunprātīga izmantošana.
VC4 izmanto savu dominējošo stāvokli un pretēji likuma aizliegumam veic: 1) preču ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības ierobežošanu bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam; 2) tādu noteikumu izvirzīšanu, kuri darījuma slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar citu tirgus dalībnieku padara atkarīgu no tā, vai šis tirgus dalībnieks uzņemas papildu saistības, kuras pēc būtības un pēc komerciālā lietojuma neattiecas uz konkrēto darījumu; 3) netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tiešu vai netiešu uzspiešanu vai piemērošanu.
Bez šaubām arī šie pārkāpumi netiks pamanīti, kaut gan ir acīmredzami un uzkrītoši. Bet kā ar darījumiem ar sankcijām pakļautajām valstīm? VC4 ilgstoši sadarbojas dažāda medicīnas aprīkojuma iegādē ar Krieviju. Cik zinu, pēc Krievijas iekļaušanas sankciju sarakstā VC4 nav pārtraucis sadarbību, tā teikt, “nauda nesmird”. No Krievijas ienākoši līdzekļi tiek maskēti. VC4 ne velti ir monopolisti jau daudzus gadus. Uzņēmēji ar pieredzi un apķērību.
VC4 veicot tirdzniecības darījumus, t.sk. par ievērojami paaugstinātu vai pazeminātu cenu, iegūtie līdzekļi tiek maskēti un sapludināti ar legāliem līdzekļiem. Daudzos darījumos iesaistītās juridiskās personas vai to patiesie labuma guvējio ir saistīti ar augsta riska jurisdikcijām vai to kaimiņvalstīm, kam ir stratēģiski trūkumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas sistēmās.
Uz administratīvās korupcijas VC4 darbībā riskiem norāda arī apstāklis, ka maksājumi tiek saņemti no juridiskām personām, kas reģistrētas beznodokļu vai zemo nodokļu valstīs un/vai augsta riska jurisdikcijās.
Kompetentās iestādes, saņemieties. Vismaz simulējiet pārbaudi/izmeklēšanu attiecībā par ilgstošo sadarbības faktu ar Krieviju.
Attēlā - VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
