Iesaki rakstu: 
Ir atvērti "čekas maisi", un izrādās, ka pilnīgi veltīgi. Gandrīz visi tajos esošie kategoriski noliedz sadarbības faktu ar VDK, nerunājot vēl par kaut kādu vainas sajūtu - neviens taču no "stučīšanas" neesot cietis, nekādu vajāšanu vispār neesot bijis. Un tad es sāku pamazām domās šķetināt šo dīvaino problēmu. Tālāk sekos manas pārdomas, piebildīšu, man nav pilnīgi nekādas pieejas VDK dokumentiem. Esmu gan pārskatījis publicētos "čekas maisus" un tur atradis vairāk nekā 20 man personīgi ļoti labi pazīstamus cilvēkus.
Pirmsākums vajāšanām bija pats vajājamais. Tātad galvenais vainīgais ir viņš - "pats uzprasījās". Tālāk sekoja viena vai vairāku "stukaču" ziņojumi "orgāniem". Un orgāni sāka darboties. Kāds augstāks VDK darbinieks pieņēma lēmumu sākt šo cilvēku vispirms jau novērot. Kā tas tika darīts, jau ir diezgan plaši aprakstīts. Ja novērošanas liecināja, ka cilvēks, kurš "pats uzprasījās", tiešām ir ļoti bīstams, tika uzsāktas vajāšanas. Tas, ko es rakstu, attiecas uz notikumiem pēc 1986.gada, kad vajāšanas, kā tiek apgalvots, vispār neesot notikušas.
Vajāšanu mērķis bija piespiest šo cilvēku pašam saprast, ka viņš domā un rīkojas nepareizi. Šim cilvēkam bija jādodas pie VDK darbiniekiem, visā jāatzīstas, jāsola laboties un jāpiekrīt kļūt par "stukaču". Diemžēl bija daži spītīgie, kuri to nedarīja un turpināja domāt un rīkoties nepareizi. Un tad tika iedarbināts visbriesmīgākais vajāšanu mehānisms - psiholoģiskais terors, un tika pat izmantoti arī psihotronie ieroči. Par šiem ieročiem, kuru oficiāli vispār nav, šobrīd jau ir ļoti daudz publikāciju internetā.
Sekas - cilvēks, kurš turpināja spītēties, izdarīja pašnāvību, sajuka prātā vai gāja bojā "nelaimes gadījumā". Paši VDK darbinieki anonīmās publikācijās apgalvo, ka cilvēka nogalināšana esot bijusi "perebor - pārspīlētība". Vainīgie VDK aģenti par šādu lietu esot sodīti.
Un tagad atbilde uz virsraksta jautājumu - kāpēc neviens nejūtas vainīgs. Un tas ir pareizi - katrs izdarīja tikai kādu mazu "sīkumiņu". Viens pasūtīja vajāšanas, citi "stučīja", citi visu izplānoja, citi organizēja, citi izdarīja "melno darbu". Tātad katrs mazu sīkumiņu, bet pie visa vainīgs ir tieši tas, kurš "pats uzprasījās". Nu kāpēc bija tik spītīgs un negāja "nožēlot" savus grēkus. Dīvaini, bet tieši tā šobrīd visu apraksta arī lieli masu mediji. Visbriesmīgākie mūsdienu noziedznieki ir tie, kuriem izdevās palikt dzīviem. Par viņiem NAV NEVIENAS PUBLIKĀCIJAS!
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
