Kāpēc oficiālie mūsu veselības sargi pienācīgi necīnās pret Ķīnas vīrusu, 2. daļa
Ritvars Eglājs27.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sensenos laikos, kad saslimstība ar Ķīnas vīrusu bija divreiz zemāka nekā tagad, tas ir, 9. oktobrī, dalījos savos secinājumos, kāpēc oficiālie mūsu veselības sargi pienācīgi necīnās pret Ķīnas vīrusu. Nu pienācis laiks toreiz pausto papildināt un precīzēt. Lielākais paldies par to Inārai Randerei, kas pievērsa uzmanību nesenai Ugas Dumpja intervijai “Tvnetā”.
Izlasīju. Lielum lielai daļai var piekrist. Tiesa, pašā sākumā ironisku smaidu izvilināja, ka 21. oktobrī iespiestā intervijā Dumpis uzsveŗ — maskas esot uz noteiktu laiku. Jo 23. oktobrī valdība izlēma, ka uz nenoteiktu. Jāatzīst, klusu prieku viesa, ka galvenais infektologs atkārto, ko esmu teicis mēnešiem. Vispirms, ka saimniecību posta nevis ierobežojumi cīņā pret Ķīnas vīrusu, bet pati sērga un pārāk vāja cīņa pret to:
Svarīgākais ir saprast, ka Covid-19 epidēmijas ierobežošana nodrošina ekonomisku attīstību. Pasaules valstīs, kur epidēmija tiek kontrolēta, iet labāk. Ir šie uzskati, ka par daudz te kaut ko aizver. Ja kaut ko atvērs vaļā, tas nekādā veidā to labklājību neveicinās.
Otrkārt un svarīgāk, kas darāms, lai tiktu vaļā no Ķīnas vīrusa:
Valstis, kuras sekmīgi, pilnībā tiek galā ar epidēmiju, – bloķē robežas. Nevar pilnīgi bloķēt, bet praktiski ierobežo cilvēku kustību pāri robežām. Un, ja cilvēki ierodas, tad viņi tiek ievietoti pašizolācijā, ievērojot stingrus noteikumus. Runa ir par Jaunzēlandi, Austrāliju, Taivānu, Dienvidkoreju, lielā mērā arī par Japānu. Tātad praktiski pārtrauc kustību pār robežām. Un tas strādā... Ir jāsaprot, ka neviens īsti netiek galā ar šo problēmu, izņemot tos, kas slēdz robežas, vai Ķīnu, kas slēdz pilsētas.
Un te sekoja baisākais. Jo nule citētam ir turpinājums:
Eiropas Savienībā savukārt ir tāds politisks lēmums, ka robežas noslēgt nevar. Līdz ar to infekcijas likvidēšana nav iespējama.
Vai sapratāt?! Nav tā, ka oficiālie mūsu veselības sargi (ne Dumpis vien, jo minētais nav nekāda slepenzinātne un notiek informācijas aprite) dara aplamības tāpēc, ka neizprot, kas un kāpēc jādara, lai uzveiktu sērgu. Nē, Viņķele, Kariņš, Dumpis un citi saprot gan, kas darāms — un tīši atteikušies to darīt.
Jo viņu ieskatā 250 saslimušo dienā, vairāk nekā 100 slimnīcā, desmitiem un arvien vairāk rolandu tjarvju un lieņu liepu ir tikai pieļaujamas neērtības, salīdzinot ar šausmām, kādas būtu nonākšana jaunā normālā stāvoklī: brīva iekšzemes dzīve bez sērgas un bez ierobežojumiem, ko sargā vīrusa ievazāšanai slēgtas robežas. Jo viņiem cilvēku veselība un dzīvība ir pieņemama maksa par kalpošanu atvērtu robežu ideoloģijai. Un tas ir baisākais.
Izmantojot pirmā daļā minēto iedalījumu muļķos, līberāļos un gļēvuļos, pēc Dumpja intervijas jāsecina, ka oficiālo mūsu veselības sargu rīcība vairāk balstās līberālismā nekā muļķībā. Bet ko darīt mums, kam tas viss jācieš? Tā kā pienācīgas rīcības trūkuma pamatā nav nezināšana, nav jēgas skaidrot, kas un kāpēc darāms — viņi to zina. Tā kā rīcības pamatā ir nevis epidēmioloģiski, bet polītiski apsvērumi, epidēmioloģiski postošas rīcības maiņai nepieciešams polītisks spiediens. Labāk negaidīt, kad par to parūpēsies sērga.
Pārpublicēts no ritvars.wordpress.com
Seko mums 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
