Iesaki rakstu: 
Nu jau pagājis stipri ilgs laiks, kopš ar šādu jautājumu Tviterī pie Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) vērsās Slīteres Nacionālā parka vecākais eksperts, daudziem zināms dabas popularizētājs un laiku pa laikam arī LOB biedrs Vilnis Skuja.
Droši vien daļa mednieku, izlasot, ka LOB atbalsta putnu medības, drūmi smiesies, jo nereti tiekam attēloti kā lielākie mednieku ienaidnieki. Jā, tas, ka LOB atbalsta putnu medības, tiešām ir skaļi teikts, tomēr nevar nepiekrist, ka pret putnu medībām kā tādām nekad neesam iebilduši.
Zinot, ka reiz būs par to jāuzraksta, Viļņa jautājumu noglabāju. Domāju, ka tagad, kad ūdeņus sakustinājusi gan Latvijas Mednieku asociācijas cīņa par mērkaziņu medībām, gan tā paša Viļņa izteikumi "Latvijas Radio" raidījumā "Zaļais vilnis", ir īstais brīdis pie tā atgriezties.
No vienas puses pastāv viedoklis, ka mednieki ir neaptēsti dzērāji, kurus vada dziņa nogalināt. Tā nav patiesība. No otras puses ir paziņojumi, ka mednieki ir tā sabiedrības grupa, kas visvairāk dara dabas aizsardzības labā un tieši mednieku interese ir tā, kas nodrošina medījamo sugu pastāvēšanu. Un arī tā nav patiesība.
Par pirmo apgalvojumu mazliet vēlāk, bet sākšu ar otro - par mednieku rūpēm par putnu aizsardzību. Gan pasaulē kopumā, gan tieši Latvijā netrūkst piemēru mednieku ieguldījumam dabas aizsardzībā. Par to nav šaubu. Tomēr apgalvojums, ka mednieku interese ir galvenais dabas aizsardzības balsts, ir, maigi izsakoties, pārspīlēts. To apliecina arī Eiropas Vides aģentūras pērn pavasarī publicētais ziņojums par dabas aizsardzības stāvokli Eiropas Savienībā.
Īpaši aizsargājamo sugu grupā ir vislielākais sugu ar augošām populācijām īpatsvars, bet vislielākais sarūkošo populāciju īpatsvars ir medījamo sugu grupā. Noteikti nevar apgalvot, ka medības ir par pamatu bēdīgajām tendencēm, kas vērojamas medījamo sugu vidū, tomēr atspoguļotās putnu populāciju pārmaiņas ir skaidrs apliecinājums tam, ka mednieku interese par putniem nevar nodrošināt populāciju saglabāšanos tā, kā to var no direktīvas izrietoši dabas aizsardzības likumi un pasākumi.
Droši vien atziņa, ka mednieku interese putnus neglābj, vēl jo vairāk liek uzdot jautājumu - kāpēc tad LOB necīnās pret putnu medībām?
Īsā atbilde ir pavisam vienkārša: tāpēc, ka esam apsolījuši to nedarīt. Pirms 12 gadiem LOB pārstāvētā dabas aizsardzības organizāciju apvienība BirdLife International noslēdza līgumu ar Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju federāciju (FACE), kas būtībā ir ES līmeņa miera līgums starp mednieku un dabas aizsardzības organizācijām. Abas puses vienojušās par kopīgu atbalstu Putnu direktīvai, un tā, kā zināms, ietver gan putnu aizsardzības nosacījumus, gan atļauju putnus medīt.
Vēl viena tikpat vienkārša atbilde: LOB biedru vidū vienmēr ir bijuši mednieki, turklāt ne tikai "ierindas biedri", bet arī lēmējvaras pārstāvji. Ievērojamākais no LOB biedriem medniekiem, protams, ir mūsu ilggadējais prezidents Jānis Vīksne, bet viņš nebūt nav vienīgais mednieks, kas bijis arī augstu stāvošs LOB biedrs. Starp citu jāatzīmē, ka Latvija šajā ziņā nav unikāla - arī citās valstīs mednieki ir augstos amatos dabas aizsardzības organizācijās.
Tomēr LOB biedri ir ļoti dažādi, un mūsu rindās netrūkst arī putnu mednieku pretinieku (un arī daži no viņiem ir un ir bijuši LOB padomes locekļi). Tieši tāpēc 2009. gadā mēs ilgi un reizēm kaislīgi diskutējām savā starpā, lai saprastu, ko īsti LOB domā par medībām. Tā tapa dokuments - LOB nostāja medību jautājumā. Tolaik atzīmējām, ka nostāja pārskatāma pēc gada, bet līdz šim neesam jutuši nepieciešamību to darīt.
Bet nav arī gluži tā, ka LOB neiestāšanās pret putnu medībām skaidrojama vien ar savulaik Eiropā parakstītu dokumentu un nespēju tikt galā ar citādi domājošiem pašu rindās. Tagad aizspiediet ausis, jo es teikšu kaut ko tādu, kas daudziem nepatiks: LOB ir dabas aizsardzības, nevis dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācija. Mūsu mērķis ir populāciju, nevis indivīda aizsardzība. Tā dabā ir iekārtots, ka dzīvnieki cits citu nogalina, un kaut kur tur pa vidu jau izsenis iekārtojies arī cilvēks.
Mūsdienās Latvijā medības vairākumā gadījumu nav būtisks drauds savvaļas putnu populācijām, galvenokārt tāpēc, ka tās ir stingri reglamentētas Putnu direktīvas noteiktajā rāmī. Medības ir ierobežotas gan sugu, gan laika ziņā, gan ar citiem nosacījumiem, un, lai gan tās var šķist nežēlīgs pasākums, tās ne tuvu nestāv, piemēram, vispārējai putnu mazuļu iznīcināšanai ligzdošanas laikā mežizstrādes dēļ (atgādinu, ka šeit joprojām var parakstīties par šādas prakses izbeigšanu).
Gribu arī atgriezties pie diagrammas par ES putnu populāciju pārmaiņām. Jā, vienkārši skatoties, medības tiešām nav putnu glābiņš, tomēr tas nenozīmē, ka mednieki nevar dot būtisku ieguldījumu dabas aizsardzībā. Tikai, lai to izdarītu, jātiek vaļā no maldīgās "mēs esam vienīgie, kas kaut ko dara" pārliecības un jāmācās sadarboties. LOB ir viena no šādām sadarbības platformām starp medniekiem un nemedniekiem, un, kā jau minēju, neesam unikāli, tāpēc varu droši apgalvot, ka mednieku ieguldījums slēpjas arī tajā stabiņā, kas atspoguļo īpaši aizsargājamo (un nemedījamo) putnu populāciju pieaugumu ES.
Pirms kāda laika, diskutējot par tām pašām mērkaziņas medībām, uz manu aizrādījumu, ka Latvijā nav piemēra, kad mednieku interese būtu spējusi pavērst pretējā virzienā apdraudētas sugas lejupejošo populācijas tendenci, Latvijas Mednieku savienības vadītājs Jānis Baumanis norādīja, ka bez mednieku intereses Latvijā vairs nebūtu medņu. Toreiz atcirtu, ka tā ir tikai spekulācija, tomēr...
Jā, mednis joprojām ir apdraudēts, jā, maz ticams, ka tad, ja mednis nebūtu medījams putns, tas no Latvijas jau būtu izzudis, tomēr būtu nevietā noniecināt mednieku ieguldījumu šīs sugas aizsardzībā. Un es nerunāju par plēsīgo zvēru izmedīšanu medņu riestu apkārtnē, bet gan par daudz būtiskāko medņu dzīvotnes aizsardzību. Lai gan detalizētas informācijas man nav, es nešaubos, ka mednieki devuši būtisku ieguldījumu medņu mikroliegumu veidošanā, vai nu paši ierosinot mikrolieguma izveidošanu vai ziņojot kādam (piemēram, LOB), kas to izdara. Skaidrs, ka bez dzīvotnes aizsardzības gan medņu Latvijā vairs nebūtu.
Man kā LOB vadītājam bieži jārunā visas organizācijas vārdā, tāpēc jānoliek malā personīgais viedoklis. Es tiešām ļoti cienu veģetāriešus (vismaz kamēr veģetārisms nekļūst sektantisks) un, ja gribasspēks atļautu, pats par tādu kļūtu. Tāpat es ļoti cienu Vilni Skuju un vienmēr uzmanīgi ieklausos viņa teiktajā. Tomēr LOB nostāja putnu medību jautājumā man nesagādā nekādu diskomfortu, un es zem tās parakstītos arī tad, ja amats neliktu to darīt. Ļaujiet paskaidrot...
Pirmkārt, man jau sen ir izstrādājusies nepatika pret cilvēku vienkāršotu klasifikāciju: latvietis - labs, krievs - slikts; kristietis - labs, musulmanis - slikts; uzņēmējs - labs, ierēdnis - slikts utt. Neviens nekļūst par nicināmu cilvēku tāpēc, ka ir mednieks, un neviens nekļūst labs tikai tāpēc, ka met plinti krūmos. Man "rokas stiepiena attālumā" ir divi mednieki - sievastēva brālis un kaimiņš (par kuru šeit jau esmu rakstījis), kas savās zināšanās un rūpēs par dabu noteikti izceļas virs vidējā latvieša.
Turklāt jāpatur prātā, ka mednieki nav vienīgie, kas nogalina putnus, un arī šajā ziņā man nav nekāda pamata justies morāli pārākam par medniekiem. Uzmetu aci statistikai, kas man pa rokai, un pārliecinājos, ka Latvijā vidēji viens mednieks nomedī 1-2 putnus gadā. Es, būdams autovadītājs, visbiežāk gada laikā nogalinu vairāk. Protams, sajūta, notriecot putnu, ir ļoti nepatīkama un es to neizbaudu nekādā mērā, tomēr beigtajam putnam vienalga, vai to mērķtiecīgi nogalina mednieks vai nejauši - autovadītājs, kurš pēc tam mocīsies sirdsapziņas pārmetumos.
Ceru, ka tagad Vilnim un pārējiem būs skaidrs, kāpēc LOB (un arī es personīgi) neiestājas pret putnu medībām kā tādām. Tomēr savu mērķi nodrošināt Latvijas savvaļas putnu populāciju saglabāšanu arī nekad neaizmirsīsim, tāpēc vienmēr cīnīsimies pret medību praksi, kas apdraud šī mērķa sasniegšanu. Protams, būs tādi, kas mūs pasludinās par mednieku ienaidniekiem. Protams, būs tādi, kas mums pārmetīs pārlieku iecietību pret medniekiem. Bet es esmu iemācījies ar to sadzīvot.
Pārpublicēts no http://vkerus.blogspot.com
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
