Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēja industrijas pārstāvji pie katras izdevības pamanās apgalvot, ka vēja enerģija esot lēta. Taču patiesībā tas ir viens no mītiem, ko iebarot naivajai sabiedrībai, kam nav laika iedziļināties niansēs.

Pirmkārt, vēja enerģija nekad nav bijusi lēta. Otrkārt, tā ir kļuvusi nosacīti lētāka, bet nevis, pateicoties nosacīti jaunām tehnoloģijām, kā to apgalvo vēja industrija, bet tam, ka vēja turbīnu konsole tiek pacelta līdz 150 metriem vai augstāk, tur, kur ir stipri vairāk vēja, un tiek palielināts rotora diametrs, tas var sasniegt 200 metrus un pat vairāk. Protams, šādu vēja turbīnu atstātais efekts uz ainavu un vidi ir, maigi izsakoties, graujošs. Šāda augstuma turbīnu uz sauszemes nav ne Dānijā ne Vācijā, bet šāda izmēra prototipus un nepārbaudītas tehnoloģijas var mierīgi atļauties pieteikt būvēt Latvijā.

AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) plāno tuvākajos 10 gados attīstībā investēt aptuveni 400 miljonus eiro, lauvas tiesa no šīm investīcijām paredzēta, lai varētu integrēt nākotnē iecerētos vēja parkus un to saražoto elektroenerģiju. Lai saražoto vēja enerģiju varētu nodot pamattīklā, ir nepieciešams nodrošināt balansēšanas jaudas, paplašināt augstrieguma tīkla infrastruktūru, tāpat plānots uzstādīt enerģijas uzkrāšanas baterijas.

Daļa izmaksu droši vien tiks segtas no Eiropas fondiem, bet šeit jāatgādina, ka nekas no vēja turbīnu tehnoloģijas nav radīts Latvijā un nauda ar uzviju atgriezīsies Eiropas bagāto, “zaļo” tehnoloģiju valstu, tādu kā Vācijas un Dānijas makos.

Vēja biznesmeņu ambīcijas kopā ar “Latvenergo” vēlmi padarīt Latviju par elektroenerģijas eksportvalsti jau pašlaik vismaz divas reizes pārsniedz “Kurzemes  loka” kapacitāti, kas ir vien nepilni 1000 MW, - to parāda AST izsniegtie tehniskie noteikumi par jaunu ģenerējošu jaudu pieslēgšanu “Kurzemes lokam”. (https://www.ast.lv/sites/default/files/editor/PSO-Zinojums-2020.pdf 40lpp.)

Jāatgādina, ka Latvijai nav jābūt pašpietiekamai enerģijas ražošanā, - kāda tad bija jēga būvēt dārgos starpsavienojumus un atrasties vienotā enerģētikas tirgū ar Skandināviju un Poliju? Vai tikai, lai kļūtu par elektroenerģijas ražotājvalsti un lielāko eksportētāju, kā to vēlas “Latvenergo” un citi?

“Latvenergo” un AST  pašreizējā vadība nesaskata riskus un pretrunas, attīstot vēja enerģiju Latvijā, sevišķi, ja peļņas apmērus var palielināt uz Latvijas iedzīvotāju un vides degradācijas rēķina.

Apgalvot, ka vēja enerģija Latvijā ir lēta, var vienīgi tāpēc, ka nav jāsamaksā par degradēto vidi, nav jāutilizē bisfenolu A saturošie toksiskie rotori, nav jādemontē tūkstošiem tonnu zemē salieta dzelzsbetona, bet vēja enerģijai nepieciešamo infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu sedz no Latvijas nodokļu maksātāju makiem.

Ikviens, kurš tic, ka vēja enerģija var atnest stabilu un lētu elektroenerģiju, var ielūkoties statistikā, kur nemainīgi dārgākā elektroenerģijas cena jau gadu desmitiem ir vēja enerģiju lobējošām lielvalstīm Vācijai un Dānijai, no tām tālu neatpaliek Spānija un Īrija. Šo valstu iedzīvotāji labi zina, ko nozīmē enerģētiskā nabadzība, kad elektroenerģijas ir pietiekami, bet iedzīvotāji nav par to spējīgi samaksāt. 

Vācijas “Energiewende” (enerģijas pārejas programma) ir tai izmaksājusi simtus miljardu eiro, - vai šī programma ir sevi attaisnojusi, kādus klimata mērķus tā ir palīdzējusi sasniegusi? Vai tādēļ Vācijai mazāk ir nepieciešama Krievijas gāze un Dānijai citi energoresursi, piemēram, Latvijas šķelda?

Latvijai nav jāatkārto šo valstu kļūdas, nav jāpērk svešas tehnoloģijas, bezjēdzīgi degradējot mūsu vidi un ainavu un padarot vēl nabadzīgākus mūsu valsts iedzīvotājus.

(Electricity price statistics - Statistics Explained (europa.eu))

Novērtē šo rakstu:

140
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Stutes potei būt

FotoVarbūt vēl ir cilvēki, kas naivi iedomājas, ka viņu sadarbības sertifikāts ir uz mūžiem. Nekā tamlīdzīga. Kad iedod velnam mazo pirkstiņu, viņš paņems visu roku. Jau pirmā injekcija atstāj neatgriezenisku ietekmi uz organismu. Taču, ja neesat “atstiepis kājas”, tad laiks stutes potei. Tā gan tiek reklamēta kā kruķis, kas balstīšot veselību. Tomēr, manuprāt, drīzāk būs kā miets pa pieri.
Lasīt visu...

6

Tā nebija nekāda provokācija, grāmatnīcas darbiniekiem tikai izskatījās!

FotoValsts darba inspekcija, veicot pārbaudes uzņēmumos, neizmanto provocējošas metodes vai taktiku. Tāda netika izmantota arī Jūsu norādītajā gadījumā, kas bija preventīva pārbaude, kuras ietvaros tika novērtēta arī epidemioloģiskās drošības prasību ievērošana.
Lasīt visu...

21

Viļņa Ķirša paziņojumi nav īsti korekti

FotoVides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" vārdā vēlos atvainoties visiem rīdziniekiem, kuru pārvietošanās pa Rīgas ietvēm nedēļas nogalē bija apgrūtināta. Situācija ir sarežģīta, taču darām visu, lai to iespējami ātri atrisinātu. Vienlaikus nevaru noklusēt faktu, ka "Clean R "pārziņā" Rīgā ir tikai apmēram 5% ietvju trijās priekšpilsētas. Rīgas ielas, tilti, atlikušie 95% ietvju ir namu apsaimniekotāju, autostāvvietu pārraudzītāju, kā arī pašvaldības un privāto uzņēmumu pārziņā.
Lasīt visu...

3

Kā ne tikai es, bet arī citi var nesolīt iekšlietu darbiniekiem

FotoKā bijušais iekšlietu ministrs vēršos pie valsts prezidenta un premjera ar jautājumu: kā tieši nākamā gada budžets atbilst šo valsts pirmo amatpersonu vēl pirms gandrīz gada publiski dotajam solījumam iekšējo drošību izvirzīt kā prioritāti 2022. gada valsts budžetā?! Atceros tikšanos ar valsts prezidentu Egilu Levitu šī gada janvārī, kurā tika panākta vienota izpratne, ka valsts iekšējās drošības stiprināšanai jābūt vienai no nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.
Lasīt visu...

21

Kad valsts pārstāvji sāk rīkoties vienkārši pretīgi

Foto“Viņi bija divi, sievieti mēs neielaidām, jo viņa it kā bija aizmirsusi sertifikātu mašīnā.” Domājat, šis ir jauna spriedzes romāna pieteikums? Nē, tā ar dienas notikumiem vacapā dalās Zvaigznes grāmatnīcu darbinieki visā Latvijā.
Lasīt visu...

21

Ja zinātne tiek politizēta, mirst cilvēki!

FotoZinātnieki bioķīmijā un genomikā no pasaulē prestižām universitātēm un pētniecības institūtiem ir sākuši celt trauksmi par eksperimentos novēroto Covid vīrusa S proteīna RNS gēnu koda integrāciju cilvēka šūnu kodolā un tā rezultātā izraisītajiem bojājumiem cilvēka DNS jeb genomā. 
Lasīt visu...

21

Informatīvie tēli

FotoBieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
Lasīt visu...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par...

Foto

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem...

Foto

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā...

Foto

Hunta, sargies buntavnieka!

Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī...

Foto

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā...

Foto

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav...

Foto

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap...

Foto

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek...

Foto

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas...