Kāpēc par valdības un “Latvenergo” politiku būtu jāmaksā Latvijas iedzīvotājiem?!
Pietiek lasītājs02.11.2021.
Komentāri (0)
Vēja industrijas pārstāvji pie katras izdevības pamanās apgalvot, ka vēja enerģija esot lēta. Taču patiesībā tas ir viens no mītiem, ko iebarot naivajai sabiedrībai, kam nav laika iedziļināties niansēs.
Pirmkārt, vēja enerģija nekad nav bijusi lēta. Otrkārt, tā ir kļuvusi nosacīti lētāka, bet nevis, pateicoties nosacīti jaunām tehnoloģijām, kā to apgalvo vēja industrija, bet tam, ka vēja turbīnu konsole tiek pacelta līdz 150 metriem vai augstāk, tur, kur ir stipri vairāk vēja, un tiek palielināts rotora diametrs, tas var sasniegt 200 metrus un pat vairāk. Protams, šādu vēja turbīnu atstātais efekts uz ainavu un vidi ir, maigi izsakoties, graujošs. Šāda augstuma turbīnu uz sauszemes nav ne Dānijā ne Vācijā, bet šāda izmēra prototipus un nepārbaudītas tehnoloģijas var mierīgi atļauties pieteikt būvēt Latvijā.
AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) plāno tuvākajos 10 gados attīstībā investēt aptuveni 400 miljonus eiro, lauvas tiesa no šīm investīcijām paredzēta, lai varētu integrēt nākotnē iecerētos vēja parkus un to saražoto elektroenerģiju. Lai saražoto vēja enerģiju varētu nodot pamattīklā, ir nepieciešams nodrošināt balansēšanas jaudas, paplašināt augstrieguma tīkla infrastruktūru, tāpat plānots uzstādīt enerģijas uzkrāšanas baterijas.
Daļa izmaksu droši vien tiks segtas no Eiropas fondiem, bet šeit jāatgādina, ka nekas no vēja turbīnu tehnoloģijas nav radīts Latvijā un nauda ar uzviju atgriezīsies Eiropas bagāto, “zaļo” tehnoloģiju valstu, tādu kā Vācijas un Dānijas makos.
Vēja biznesmeņu ambīcijas kopā ar “Latvenergo” vēlmi padarīt Latviju par elektroenerģijas eksportvalsti jau pašlaik vismaz divas reizes pārsniedz “Kurzemes loka” kapacitāti, kas ir vien nepilni 1000 MW, - to parāda AST izsniegtie tehniskie noteikumi par jaunu ģenerējošu jaudu pieslēgšanu “Kurzemes lokam”. (https://www.ast.lv/sites/default/files/editor/PSO-Zinojums-2020.pdf 40lpp.)
Jāatgādina, ka Latvijai nav jābūt pašpietiekamai enerģijas ražošanā, - kāda tad bija jēga būvēt dārgos starpsavienojumus un atrasties vienotā enerģētikas tirgū ar Skandināviju un Poliju? Vai tikai, lai kļūtu par elektroenerģijas ražotājvalsti un lielāko eksportētāju, kā to vēlas “Latvenergo” un citi?
“Latvenergo” un AST pašreizējā vadība nesaskata riskus un pretrunas, attīstot vēja enerģiju Latvijā, sevišķi, ja peļņas apmērus var palielināt uz Latvijas iedzīvotāju un vides degradācijas rēķina.
Apgalvot, ka vēja enerģija Latvijā ir lēta, var vienīgi tāpēc, ka nav jāsamaksā par degradēto vidi, nav jāutilizē bisfenolu A saturošie toksiskie rotori, nav jādemontē tūkstošiem tonnu zemē salieta dzelzsbetona, bet vēja enerģijai nepieciešamo infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu sedz no Latvijas nodokļu maksātāju makiem.
Ikviens, kurš tic, ka vēja enerģija var atnest stabilu un lētu elektroenerģiju, var ielūkoties statistikā, kur nemainīgi dārgākā elektroenerģijas cena jau gadu desmitiem ir vēja enerģiju lobējošām lielvalstīm Vācijai un Dānijai, no tām tālu neatpaliek Spānija un Īrija. Šo valstu iedzīvotāji labi zina, ko nozīmē enerģētiskā nabadzība, kad elektroenerģijas ir pietiekami, bet iedzīvotāji nav par to spējīgi samaksāt.
Vācijas “Energiewende” (enerģijas pārejas programma) ir tai izmaksājusi simtus miljardu eiro, - vai šī programma ir sevi attaisnojusi, kādus klimata mērķus tā ir palīdzējusi sasniegusi? Vai tādēļ Vācijai mazāk ir nepieciešama Krievijas gāze un Dānijai citi energoresursi, piemēram, Latvijas šķelda?
Latvijai nav jāatkārto šo valstu kļūdas, nav jāpērk svešas tehnoloģijas, bezjēdzīgi degradējot mūsu vidi un ainavu un padarot vēl nabadzīgākus mūsu valsts iedzīvotājus.
(Electricity price statistics - Statistics Explained (europa.eu))