Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks

Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un Valdības rīcības plāns “Deklarācijas Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” paredz samazināt politisko partiju atkarību no privātiem ziedojumiem, palielinot tām valsts budžeta finansējumu līdz Baltijas valstu vidējam līmenim.

Lai sasniegtu minēto mērķi, nepieciešams izstrādāt grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (turpmāk – Likums).

Paredzēts, ka grozījumi Likumā stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 185. punkts un Valdības rīcības plāna “Deklarācijas Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 185.2. apakšpunkts, kas paredz līdz 2020. gada 31. martam izstrādāt grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā atbilstoši Saeimas atbalstītajam valsts finansējuma partijām piešķiršanas modelim.

Ministru kabineta 2019.gada 13.septembra sēdē izskatītā  informatīvā ziņojuma “Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam” protokollēmuma 15.punkts “Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju sagatavot grozījumus tiesību aktos jauna politisko organizāciju (partiju) finansēšanas modeļa ieviešanai un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2020.gada budžeta likumprojektu paketē”.

Cita starpā arī 2017. gada 26. oktobra likuma "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" redakcijā Likums tika papildināts ar pārejas noteikumu 27. punktu, kas noteic, ka līdz 2018. gada 31. oktobrim Ministru kabinets iesniedz Saeimai atzinumu par finansiālajiem un tiesiskajiem nosacījumiem iespējamai piešķiramā valsts budžeta finansējuma apmēra palielināšanai šā likuma 7.1 panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem atbilstošām politiskajām organizācijām (partijām), vienlaikus izvērtējot iespēju piemērot attiecīgos nosacījumus arī citām šā likuma 7.1 panta pirmajā daļā neminētām politiskajām organizācijām (partijām). Rezultātā sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (turpmāk – KNAB), Finanšu ministriju tika sastādīts Atzinums par valsts budžeta finansējuma iespējamo palielinājumu politiskajām organizācijām (turpmāk - Atzinums), kas izskatīts Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra sēdē (protokollēmums Nr. 7, 28.§, ar kuru nolemts atbalstīt iesniegto atzinuma projektu Saeimai un Valsts kancelejai noformēt un nosūtīt atzinumu Saeimai).

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Valsts finansējums ir viens no politisko partiju finansējuma avotiem. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2. pants noteic, ka politiskās organizācijas (partijas) var finansēt no: 1) biedru naudas un iestāšanās naudas; 2) fizisko personu dāvinājumiem (ziedojumiem); 3) ienākumiem, ko dod attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) saimnieciskā darbība; 3) valsts budžeta - likumā noteiktajos gadījumos; 4) citiem finansēšanas avotiem, izņemot tos, no kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas).

Valsts finansējums partijām ir ieviests salīdzinoši nesen. 2009. gada 15. februārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 14 "Par Politisko partiju finansēšanas koncepciju"[1], atbalstot to koncepcijā paredzēto risinājumu, kas paredzēja Latvijas politiskās partijas sākt finansēt no valsts budžeta. 2010. gada 6. jūnijā Saeima pieņēma koncepcijai atbilstošus grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, un 2012. gadā Latvijas politiskajām partijām pirmo reizi tika izmaksāts valsts budžeta finansējums. Kopš tā laika finansējuma apmērs nav palielināts.

Šobrīd Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.1 panta "Valsts budžeta finansējums" pirmā daļa noteic, ka valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajai organizācijai (partijai), par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, 0,71 euro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi.

Valsts budžeta finansējumu piešķir uz četriem gadiem un izmaksā, sākot ar nākamo kalendāro gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Maksājumus veic četras reizes gadā (Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.1 panta otrā daļa).

Lai saņemtu valsts budžeta finansējumu, politiskajai organizācijai (partijai) ir jāatver atsevišķs konts Latvijā reģistrētā kredītiestādē (ar mērķi dot iespēju labāk kontrolēt budžeta līdzekļu izlietojumu).

Cita starpā minēto valsts budžeta finansējuma izmaksu partijai var pārtraukt vai apturēt ar KNAB lēmumu, ja subjekts pieļauj likumā uzskaitītos darbības noteikumu pārkāpumus.

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.4 pantā noteikts konkrēts mērķis, kam drīkst izlietot valsts budžeta finansējumu, proti, valsts budžeta finansējumu politiskā organizācija (partija) izmanto savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai un ir tiesīga izlietot:

1) telpu īrei, tai skaitā sapulču organizēšanai, un pakalpojumiem, kas saistīti ar telpu īri, tai skaitā komunālajiem pakalpojumiem;

2) sakaru un interneta pakalpojumiem;

3) darba algām un citiem maksājumiem fiziskajām personām, kas saistīti ar attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) darbību vai attiecīgās politisko organizāciju (partiju) apvienības darbību;

4) zvērināta revidenta pakalpojumiem;

5) pētniecības darbiem, aptaujām un konsultācijām;

6) iedzīvotājiem paredzēto izglītošanas pasākumu, tai skaitā publisko pasākumu, semināru, labdarības pasākumu, organizēšanai, grāmatu, informatīvo materiālu izdošanai un izplatīšanai, izņemot ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu;

7) politiskajai aģitācijai.

Maksājumus par šiem izdevumiem veic, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus no speciāli šim mērķim atvērtā norēķinu konta.

Pēc KNAB pieprasījuma politiskā organizācija (partija) iesniedz tam valsts budžeta finansējuma izlietošanas pamatojuma dokumentus.

Ieviešot valsts atbalstu politiskajām partijām, likumdevējam bija divi galvenie mērķi: 1) mazināt politisko partiju finansiālu atkarību no privātpersonu ziedojumiem, kas palielina risku nokļūt atkarībā no šo personu izvirzītajām prasībām; 2) atrisināt Latvijas politisko partiju administratīvo mazspēju – konstantu vajadzību pēc resursiem, kas neļāva Latvijas politiskajām partijām segt savas administratīvās izmaksas un kļūt profesionālākām.

Jau 2014. gadā Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā Ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei nāca klajā ar ziņojumu[2], kurā atzina, ka joprojām, par spīti politiskajām partijām piešķirtajam valsts finansējumam, pastāv politisko partiju atkarība no privātiem sponsoriem un valsts sagrābšanas risks. Ekspertu grupa arī secināja, ka "skaidrs, ka pašreizējās dotācijas sedz vien mazu daļu no nepieciešamā. Pirmšķietami šāds finansējuma līmenis nav pietiekams, lai būtiski samazinātu politisko partiju atkarību no privātiem ziedojumiem." (pieejams: https://www.president.lv/storage/items/PDF/zinojums%20pp_.pdf)  Līdzīgi apsvērumi bija pamatā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam[3] KNAB uzdotajam uzdevumam: "Izstrādāt priekšlikumus, lai nodrošinātu partiju darbību starpvēlēšanu periodos, mazinātu partiju atkarību no lieliem ziedojumiem, kā arī veicinātu nelielu ziedojumu piesaisti." (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/275394-par-korupcijas-noversanas-un-apkarosanas-pamatnostadnem-2015-2020-gadam) .

No publiski pieejamās informācijas KNAB mājaslapā secināms, ka Saeimas vēlēšanu gados politiskajām partijām ir augsta vajadzība piesaistīt privātus ziedojumus, to kampaņas budžeti ir caurmērā par trim ceturtdaļām atkarīgi no privātpersonu dāsnuma. Var izteikt pieņēmumu, ka 2012. gadā, ieviešot valsts finansējumu politiskajām partijām, politisko partiju atkarība no privātā finansējuma ir mazināta tikai nedaudz.

Pēc 13. Saeimas vēlēšanām, no 2019. gada politiskajām partijām gadā no valsts budžeta tika paredzēts izmaksāt 582 946 euro (piebilde aprēķinam - summa var atšķirties, ja kādai politiskai partijai par finansēšanas noteikumu pārkāpumu tiek liegts saņemt valsts finansējumu).

               2015. gadā Amsterdamas Universitāte pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma veica apkopojumu[4] par valsts finansējuma apjomiem politiskajām partijām Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pētnieki ieguva informāciju par zemāk atspoguļotajām Eiropas Savienības dalībvalstīm:

Eiropas Savienības dalībvalsts

Valsts finansējuma partijām kopapjoms (euro)

Itālija

180 000 000

Vācija

150 800 000

Spānija

  78 000 000

Somija

  34 000 000

Polija

  31 106 241

Zviedrija

  22 000 000

Ungārija

  19 577 040

Nīderlande

  15 000 000

Īrija

  13 480 749

Austrija

  11 574 815

Portugāle

    8 520 000

Horvātija

    6 616 680

Lietuva

    5 800 000

Igaunija

    5 400 000

Slovēnija

    2 741 823

Luksemburga

    1 600 000

Kā redzams tabulā visās Amsterdamas Universitātes aptvertajās valstīs valsts finansējums politiskajām partijām ir vairākas reizes lielāks nekā Latvijā. Salīdzinot Latvijas politiskajām partijām piešķirto valsts finansējumu ar Latvijas tuvāko kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – partijām piešķirto valsts finansējumu, jāsecina, ka Latvijā tā apjoms ir aptuveni deviņas reizes zemāks.

Šeit gan jāatzīmē, ka tikai piešķirtā valsts finansējuma salīdzinājums naudas izteiksmē, neanalizējot valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, vēlētāju skaitu un partiju finansēšanas modeļus tajās valstīs, nesniedz pilnībā objektīvu priekšstatu.

Sagatavojot Atzinumu Saeimai par valsts budžeta finansējuma iespējamo palielinājumu politiskajām organizācijām (Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra protokollēmums Nr. 7, 28.§.), kas paredzēts Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārejas noteikumu 27. punktā, aptuvens modelējums, kas tika veikts, liecina, ka 2018. gadā politiskai partijai, kurai ir vismaz 500 biedri (lai gan nenoliedzami politiskai partijai var būt dažāds teritoriālās darbības pārklājums, dažādas nozaru prioritātes utt.), gadā varētu būtu nepieciešami aptuveni 190 000 euro tam, lai nodrošinātu savu pamatdarbību gadā, kad nav vēlēšanu.

Līdzekļus varētu iedalīt šādās nosacītās kategorijās (norādītās summas atbilst no politiskajām partijām saņemto atbilžu mediānai):

1) biroja uzturēšanas izdevumi (īre, komunālie maksājumi, kancelejas preces) – aptuveni 40 000 euro;

2) trīs pilna laika darbinieki – aptuveni 45 000 euro[5];

3) darbs ar biedriem (izglītošana, kopīgi pasākumi, semināri) – aptuveni 40 000 euro;

4) pētniecība un programmas pilnveide – aptuveni 15 000 euro;

5) komunikācija ar vēlētājiem tajos gados, kad nav vēlēšanu – aptuveni 50 000 euro.

Minētajā Ministru kabineta atzinumā Saeimai par valsts budžeta finansējuma iespējamo palielinājumu politiskajām organizācijām izdarītie aprēķini liecina, ka Latvijas politiskajām partijām ir problemātiski veikt demokrātiskā sabiedrībā no tām sagaidāmās funkcijas, kā arī finansējuma trūkums liedz tām "profesionalizēties".

Lai samazinātu politisko partiju atkarību no privātiem ziedojumiem, palielinot tām valsts budžeta finansējumu līdz Baltijas valstu vidējam līmenim, izstrādāti grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (turpmāk – Projekts). Projekts paredz divu veidu valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. Tām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir sekojošu valsts budžeta finansējumu:

 1)  4,5 euro apmērā par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās;

2) 0,5 euro apmērā par katru iegūto balsi iepriekšējās pašvaldību domes vēlēšanās;

3) 0,5 euro par katru iegūto balsi iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Tāpat projekts paredz, ka papildus iepriekš minētajam finansējumam tām politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk kā pieci procenti vēlētāju, piešķir bāzes finansējumu kalendārā gada laikā 100 000 euro apmērā. Finansējums 100 000 euro apmērā ir “bāzes” finansējums, kura summa nav atkarīga no vēlēšanās iegūto balsu skaita.

Diferencētais finansējuma sadalījuma modelis izslēdz iespēju, ka būtisku valsts finansējumu darbības nodrošināšanai var saņemt partijas ar relatīvu nelielu pilsoņu atbalstu, vienlaikus ievērots atbalsta samērīgums pret partijām, kuras ieguvušas lielāku vēlētāju atbalstu un pārstāvētas Saeimā. Neieviešot diferencēto pieeju, rodas situācija, ka partija, kas vēlēšanās ieguvusi 5,5 reizes lielāku vēlētāju atbalstu saņem tikai trīs reizes lielāku finansējumu. Turklāt jāņem vērā, ka parlamentā pārstāvētas partijas darbības nodrošināšana objektīvi prasa lielākus izdevumus, informējot sabiedrību par ikdienas lēmumiem un nodrošinot kvalitatīvu ekspertīzi parlamentārā darba nodrošinājumam. Līdzās Saeimas vēlēšanu balsotāju izdarītai izvēlei, finansējuma aprēķinā ar mazāku svaru ņemts vērā arī balsotāju skaits iepriekšējās pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai finansējumu ietekmētu ne tikai reizi četros gados mērīts indikators, bet arī reģionāla un starptautiska līmeņa aktivitāte.

Konkrētais finansējums noteikts, ievērojot pieejamos valsts budžeta līdzekļus.

Finansējuma piešķiršanas periods tiek piesaistīts Saeimas pilnvaru laikam. Regulējuma mērķis ir vērsts uz lielāko partiju finansiālo atbalstu un stabilu politisko partiju sistēmas nostiprināšanu.

Ja valsts dāsnāk dotē politiskās partijas, vienlaikus tiek limitēts pieļauto dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudas un iestāšanās naudas apmērs (neierobežo apjoma ziņā mazās biedru un iestāšanās naudas un sīkos ziedojumus, pat ja tie ir daudzskaitlīgi). Likums pašreiz paredz fiziskas personas veikta ziedojuma (dāvinājuma), politiskajai partijai maksimālo summu gadā – 50 minimālo mēnešalgu apmērs. Likumprojekts paredz, ka valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā minētā summa vienai politiskajai partijai nedrīkst pārsniegt 12 minimālo mēnešalgu apmēru, attiecinot to arī uz iestāšanās naudu un biedru naudu. (Ja politiskā partija nesaņem valsts budžeta finansējumu, tad ziedojumu apmērs netiek samazināts.)

Pārrunu laikā ar KNAB un politiskajām partijām tika aktualizēts jautājums, vai piešķirto valsts budžeta finansējumu drīkst uzkrāt. Politiskās partijas atbalstīja ideju, ka valsts budžeta finansējums ir brīvi uzkrājams, taču KNAB pozīcija bija ierobežojošāka, proti, analoģiski valsts pārvaldes iestādēm, ja politiskā partija piešķirto budžeta naudu nav izlietojusi, tā būtu jāatskaita valsts budžetam atpakaļ. Rezultātā tika panākts kompromisa variants, ka piešķirto budžeta finansējumu politiskā partija drīkst uzkrāt vēl uz 3 gadiem. Šāds regulējums nodrošinātu to, ka politiskās partijas pastāvīgi veic aktīvu pilsonisko darbību, tiek stiprināta to kapacitāte, darbs ar biedriem, jauniešiem, teritoriālo nodaļu attīstība, utt., neakumulējot maksimāli daudz līdzekļus tieši tikai priekšvēlēšanu aģitācijai. Attiecīgi tiks īstenoti demokrātiskā sabiedrībā no politiskās partijas sagaidāmie pasākumi un aktivitātes, piemēram, komunikācija ar vēlētājiem starpvēlēšanu periodā.

Saistībā ar likumprojektā paredzēto 7.panta ceturtās daļas piemērošanu, jānorāda, ka neizlietotā valsts budžeta finansējuma daļas atmaksa veicama KNAB, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1220 „Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība" 41. un 43.punktu, pārmaksas un prasību atmaksas, kas veidojušās iepriekšējos saimnieciskajos gados, ieskaita budžeta izpildītāja (šajā gadījumā – KNAB) atvērtajā kontā Valsts kasē, piemērojot budžetu ieņēmumu klasifikācijas kodu. Budžeta izpildītājs ir atbildīgs par minēto summu pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos, ja atmaksāto līdzekļu resursu avots bija dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.

Likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka politiskajām organizācijām (partijām) aizliegts ņemt aizņēmumus. KNAB, veicot pārbaudes, ir konstatējis, ka politiskajām organizācijām (partijām) uz 2018.gada 31.decembri par saņemtajiem pakalpojumiem un precēm bija īstermiņa parādsaistības 2 159 052 EUR apmērā. Līdz ar to rodas situācija, ka politiskās organizācijas (partijas) darbības nodrošināšanai izmanto līdzekļus, kuru tām nav, faktiski apejot likuma 6.panta piektajā daļā noteikto aizliegumu. Šādā politisko organizāciju (partiju) īstenotajā praksē ir  nelikumīgas politisko organizāciju (partiju) finansēšanas riski. Ievērojot minēto, projekts partiju parādsaistības pielīdzina aizņēmumiem. Attiecīgi tiek paredzēts, ka par politiskās organizācijas (partijas) aizņēmumu šī likuma izpratnē uzskatāmas arī parādsaistības, par kurām politiskā organizācija (partija) nav veikusi samaksu 90 dienu laikā no nākamās dienas pēc tā datuma, kad politiskajai organizācijai (partijai) bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa netika veikta. Vienlaikus tiek noteikts trīs gadu pārejas periods šobrīd esošo politiskās organizācijas (partijas) parādsaistību dzēšanai.

Ja KNAB kontroles laikā konstatē pārkāpumu un ir uzdevis attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai) finanšu līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā, bet tas nav izdarīts, Birojs ietur attiecīgos finanšu līdzekļus no valsts budžeta finansējuma nākamiem maksājumiem, lai izvairītos no situācijas, ka partijai vienlaicīgi ir jāveic maksājums KNAB, bet KNAB jāmaksā partijai (pašas partijas šādā gadījumā ir vērsušās pie KNAB ar ierosinājumu veikt ieskaitu).

Šobrīd Likuma 7.4 pantā paredzēts pieļaujamo valsts budžeta finansējuma izdevumu veidu konkrēts un izsmeļošs uzskaitījums, kā izriet no līdzšinējās prakses. Regulējuma piemērošanas praksē politiskās organizācijas (partijas) ir saskārušās ar grūtībām nodrošināt savu politisko darbību, ievērojot Likumā ietvertos valsts budžeta finansējuma izdevumu izlietošanas veidus. Jāņem vērā, ka politiskās darbības nodrošināšana var ietvert sevī ļoti plašu izdevumu spektru (publikācijas, semināri, aptaujas, biroja īre, aprīkojums, komandējumi, darbinieku nodrošināšana, utt. saistīta ar dažādu darījumu noslēgšanu, kā arī ar dažādu jauninājumu ieviešanu, piemēram, mobilām aplikācijām, utt.). Ietvert likumā izsmeļošu un visaptverošu pieļaujamo izdevumu veidu izskaitījumu praktiski nav iespējams, un savukārt nepilnīgs pieļaujamo izdevumu uzskaitījums nepamatoti ierobežo politiskās organizācijas (partijas) politisko darbību, kas nonāk pretrunā Likuma mērķim. Ievērojot minēto, projektā paredzēts norādīt valsts budžeta finansējuma izlietojuma mērķu grupas, kuru īstenošanai politiskās organizācijas (partijas) var izlietot piešķirto valsts budžeta finansējumu. Papildus tiek noteikta arī proporcija, kādu finansējuma daļu politiskā organizācija (partija) var tērēt katra konkrētā mērķa sasniegšanai. Minētais regulējums novērsīs to, ka viss valsts budžeta finansējums vai tā lielākā daļa tiek izlietota tikai vienai mērķa grupai. Norādāms, ka politiskā organizācija (partija) nepieciešamības gadījumā varētu mainīt katras mērķa grupas proporcijas, bet likumā noteiktās proporcijas ietvaros. Likumprojektā noteikts, ka katrai mērķa grupai var tērēt ne vairāk kā 60 % iegūtā finansējuma.

Projekts paredz deleģējumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par valsts budžeta finansējuma izlietojuma mērķu īstenošanas veidiem un ar to saistītajiem izdevumiem.

Projektā noteikts pieļaujamā valsts finansējuma ierobežojums vienai partijai (apvienībai) 800 000 eur gadā, lai finansējuma apmērs būtu samērīgs ar priekšvēlēšanu kampaņu ierobežojumu noteiktajiem griestiem, kā arī nenotiktu t.s. “pārfinansēšana” no valsts budžeta (arī KNAB atzina, ka t.s. “lielās un spēcīgās” politiskās partijas jau tāpat var saņemt lielāku personu ziedojumu, biedru naudu apmēru, tāpēc būtu samērīgi proporcionāli ierobežot valsts finansējumu, kas dotu iespēju arī mazākām politiskām partijām konkurēt).

Pārejas noteikumu 29.punktā noteikts, ka šā likuma 7.1 panta pirmās daļas 2.punkts, kurš paredz, ka politiskā partija, kura iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ir saņēmusi vismaz divus procentus vēlētāju balsu, par katru pašvaldību vēlēšanās saņemto balsi saņem 0.5 EUR, stājas spēkā 2021. gada 1.jūlijā. Šis nosacījums nepieciešams ņemot vērā izvēlēto finansējuma modeli, kad Saeimas vēlēšanas tiek izvirzītas par būtiskāko rādītāju vēlētāju atbalsta fiksācijā. Pretējā gadījumā, attiecinot šo nosacījumu uz 2018.gada pašvaldību vēlēšanām, finansējuma sadale var būt pretrunā ar nacionālajā līmenī fiksēto atbalstu politiskajām partijām, 2021.gadā paredzēto administratīvi teritoriālo reformu, kā arī neveicinātu politisko partiju konsolidāciju un vienmērīgu iesaisti gan nacionālā, gan reģionālā līmeņa vēlēšanās.

Likuma 1. pantā definēts mērķis - nodrošināt politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai. Attiecīgi atbilstoši piešķirts valsts budžeta finansējums sekmēs šī mērķa sasniegšanu.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Tieslietu ministrija, KNAB

4.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Politiskās organizācijas (partijas), visa sabiedrība kopumā

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Palielināsies administratīvais slogs KNAB. Būtiski palielinoties politisko partiju saņemtā valsts budžeta finansējuma apjomam, pieaugs noslodze un nepieciešamais resurss saistībā ar finansējuma piešķiršanu politiskajām partijām, tā izmaksāšanu, izlietošanas kontroli un uzraudzību.

Ievērojot minēto, lai KNAB varētu efektīvi realizēt kontroles un uzraudzības funkcijas politisko partiju saņemtā valsts budžeta finansējuma izlietošanā, papildus KNAB nepieciešamas 2 galveno inspektoru amata vietas.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Lai veiktu kontroles un uzraudzības funkciju politisko partiju saņemtā valsts budžeta finansējuma izlietošanā KNAB ir nepieciešams izveidot 2 galveno inspektoru amata vietas, attiecīgi 2020.gadā ir nepieciešami papildus izdevumi 67 171  euro apmērā, t.i., atlīdzībai – 58 861 euro un vienreizējie izdevumi darba vietu ierīkošanai un  elektroniskās deklarēšanas informācijas sistēmas funkcionalitātes uzlabošanai – 8 310 euro apmērā. Savukārt, sākot ar 2021.gadu ik gadu ir nepieciešami papildu izdevumi atlīdzībai 61 313 euro apmērā,  kā arī papildu izveidoto amata vietu darbības nodrošināšanai un elektroniskās deklarēšanas informācijas sistēmas funkcionalitātes uzlabošanai 5 858 euro apmērā.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Jau šobrīd, saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu politiskās partijas atskaitās par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Projekts neparedz papildus pienākumus politiskajām partijām, tikai, ņemot vērā to, ka politiskajām partijām būs piešķirts lielāks finansējums, tad proporcionāli par lielāku finansējuma summu palielinās atskaites, taču vienlaikus projekts paredz palielināt iespējas politiskajām partijām tērēt budžeta finansējumu citiem mērķiem - plašāk definēti pieļaujamie budžeta izlietojuma mērķi, nosakot tos grupās, nevis konkrēti uzskaitot, kas ir labvēlīgāks (fleksiblāks) regulējums, ko paredzēs MK noteikumi, līdz ar  to nav zināms, kā KNAB kontrolēs šo jauno regulējumu un cik detalizētas atskaites prasīs, tāpēc atbilstības izmaksu monetārs novērtējumu nav iespējams veikt. Jāņem vērā, ka KNAB, kontrolējot partiju tēriņus, var pieprasīt papildus atskaties, līdz ar to nav zināms, cik plaši KNAB izmantos šādas pilnvaras.  

5.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2019.gads

Turpmākie trīs gadi (euro)

2020

2021

2022

saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam

saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020 gadam

saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021 gadam

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021 gadam

1

2

3

4

5

6

7

8

1. Budžeta ieņēmumi

  582 946

0

582 946

0

582 946

0

0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

  582 946

0

582 946

0

582 946

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

2. Budžeta izdevumi

  582 946

0

582 946

4 015 718

582 946

4 015 718

4 375 718

2.1. valsts pamatbudžets

  582 946

0

582 946

4 015 718

582 946

4 015 718

4 375 718

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme

0

0

0

-4 015 718

0

-4 015 718

-4 375 718

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

-4 015 718

0

-4 015 718

-4 375 718

3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

0

X

0

X

0

0

5. Precizēta finansiālā ietekme

X

0

X

 -4 015 718

  X

 -4 015 718

-4 375 718

5.1. valsts pamatbudžets

0

-4 015 718

-4 015 718

-4 375 718

5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

5.3. pašvaldību budžets

0

0

0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Projekts paredz divu veidu valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju. Šim mērķim:

2020., 2021. gadā nepieciešams finansējums 4 531 493 euro apmērā

2022.gadā  gadā nepieciešams finansējums 4 891 493 euro apmērā.

Papildus nepieciešams finansējums KNAB kapacitātes stiprināšanai 2020. gadam un turpmāk 67 171 euro apmērā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 20. augusta sēdē apstiprinātajiem bāzes izdevumiem (protokols Nr.35 23§), politiskajām partijām plānots valsts budžeta finansējums 582 946 euro apmērā.

Papildus nepieciešams finansējums politiskajām partijām:

2020., 2021. gadam 3 948 547 euro apmērā;

2022. gadam 4 308 547 euro apmērā.

1) Likumprojekts paredz politiskajai organizācijai (partijai), par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, piešķirt valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā 100 000 euro apmērā. Nepieciešams finansējums 700 000 euro apmērā.

 2) Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu 4,50 euro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās partijām, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju. Nepieciešams finansējums 3 694 725 euro  apmērā.

3) Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu 0,50 euro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās partijām, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju. Nepieciešams finansējums 230 096 euro apmērā.

4) Ņemot vērā, ka likumprojektā noteikts pieļaujamā valsts finansējuma ierobežojums vienai partijai (apvienībai) 800 000 euro gadā, nepieciešamais finansējums samazināms par 93 328 euro.

5) Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu 0,50 euro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi pašvaldību domes vēlēšanās partijām, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju. Sākot ar 2022.gadu  provizoriski būs nepieciešams finansējums  360 000 euro apmērā.

6) KNAB papildu nepieciešamais finansējums 2020. gadā: 67 171 euro apmērā

1. Atlīdzība EKK 1000 –   58 861 euro:

1.1. Mēnešalga (26.3 amatu saimes V līmeņa 12.mēnešalgu grupa) 1647 euro/mēn x 12 mēn. x 2 amatu vietas = 39 528 euro

1.2. Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09 % -

39 528  euro x 24,09 % = 9 522 euro

1.3. Finansējums vispārējām piemaksām 20 % apmērā no plānotās mēnešalgu kopsummas 9 811 euro:

Vispārējās piemaksas – plānotā mēnešalgu kopsumma 39 528 euro x 20 % =7 906 euro

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09 % -  7 906 euro x 24,09 % = 1 905 euro

2. Vienreizējie izdevumi darba vietu iekārtošanai: 8 310 euro

2.1. EKK 2310 Izdevumi par precēm iestādes darbības nodrošināšanai: (darba krēsls (220 euro), darba galds (280 euro), skapis (120 euro) dokumentu plaukts (150 euro), stacionārais tālrunis (65 euro), mobilais tālrunis (250 euro) = 1085 euro x 2 darba vietas = 2170 euro

2.2. EKK 5238 Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika: dators (670 euro),  dokumentu smalcinātājs ar 5.drošības pakāpi (1256.50 euro) = 1 926,50 euro x 2 darba vietas = 3 853 euro

2.3. EKK 2230 Iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi: pieslēguma vietas izveidošana (400 euro)  = 400 euro x 2 darba vietas = 800 euro

2.4. EKK 2250 KNAB elektroniskās deklarēšanas informācijas sistēmas funkcionalitātes uzlabošanai 1 487 euro.

     2021. gadā un turpmākajos gados: 67 171 euro apmērā

1. Atlīdzība EKK 1000 – 61 313 euro:

1.1. Mēnešalga (26.3 amatu saimes V līmeņa 12.mēnešalgu grupa) 1 647 euro/mēn x 12 mēn. x 2 amatu vietas = 39 528 euro

1.2. Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09 % - 39 528 euro x 24,09 % = 9 522 euro

1.3. Finansējums vispārējām piemaksām 25 % apmērā no plānotās mēnešalgu kopsummas 12 263 euro:

 Vispārējās piemaksas – plānotā mēnešalgu kopsumma 39 528 euro x 25 % = 9 882 euro

 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09 % - 9 882 euro x 24,09 % = 2 381 euro

2. EKK 2250 KNAB elektroniskās deklarēšanas informācijas sistēmas funkcionalitātes uzlabošanai 4 371 euro.

3.  EKK 2000 finansējums izveidoto amata vietu darbības nodrošināšanai (743,5 euro x 2 amatu vietas = 1 487 euro.

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Amata vietu skaita izmaiņas

KNAB papildu nepieciešamas 2 galvenā inspektora amata vietas.

Lai stiprinātu Biroja kopējo kapacitāti, Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 180.2.pasākums paredz palielināt KNAB  štata vietu skaitu par 23%, t.i. par 35 amata vietām. Ņemot vērā Valdības rīcības plānā noteikto, divas papildu galvenā inspektora amata vietas tiks veidotas no jaunveidojamām amata vietām.

8. Cita informācija

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 17. septembra sēdes protokolu Nr.42 34 § jaunajam politisko organizāciju (partiju) finansēšanas modelim  atbalstīts finansējums 2020. gadā un turpmākajos gados 5,0 milj. euro apmērā. Atbalstītais finansējums iekļauts likumprojektā "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam".

Ņemot vērā to, ka atbilstoši likumprojektā paredzētajam regulējumam partiju finansēšanai un KNAB kapacitātes stiprināšanai 2020.,2021.gadā nepieciešams finansējums 4 015 718 euro apmērā, bet 2022.gadā provizoriski 4 375 718 euro apmērā, ir iespējams iesniegt priekšlikumus likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" izskatīšanai Saeimā 2. lasījumā, novirzot finansējumu citiem mērķiem:

2020.,2021. gadā 984 282 euro apmērā;

2022. gadā 624 282 euro apmērā.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Saistītie tiesību aktu projekti

Projekts paredz deleģējumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par valsts budžeta finansējuma izlietojuma mērķu īstenošanas veidiem un ar to saistītajiem izdevumiem.

2.

Atbildīgā institūcija

TM, sadarbībā ar KNAB un Valsts prezidenta kanceleju.

3.

Cita informācija

Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Projekta virzība ir steidzama, jo to ir nepieciešams izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā saskaņā ar likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" sagatavošanas grafiku. Tāpēc sabiedrības līdzdalību un komunikācijas aktivitātes pilnvērtīgi nebija iespējams nodrošināt.

Atzinuma projekta sagatavošanā tika pieaicināta arī nevalstiskās organizācijas "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" pētniece I.Kažoka.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Tieslietu ministrija 2019. gada 24. jūlijā un 17. septembrī rīkoja sanāksmes par politisko partiju finansējumu, kur uzklausīja koalīcijas politisko organizāciju (partiju) paustos viedokļus.

Likumprojekts neoficiāli tika nosūtīts KNAB un FM, kas sniedza savus apsvērumus un priekšlikumus, turklāt 2019.gada 12.septembrī TM tika rīkota sanāksme ar  KNAB, kurā tika izrunāti KNAB priekšlikumi, un sarunā atbalstītie iekļauti likumprojektā.

Izstrādājot Atzinumu, tika veikta politisko partiju aptauja, kas uzrādīja rezultātus, ka politiskās partijas pilnvērtīgai darbībai ir nepieciešams lielāks budžeta finansējums.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Skatīt iepriekšējo sadaļas punktu.

4.

Cita informācija

Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

KNAB

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.
Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Projekts neietekmēs pārvaldes funkcijas, jaunas institūcijas netiks izveidotas, esošās netiks likvidētas vai reorganizētas.

Paredzams, ka KNAB pieaugs darba apjoms, jo būs nepieciešams vairāk kontrolēt politisko partiju izdevumus, kas saistīti ar lielāku valsts budžeta piešķīrumu.

3.

Cita informācija

Nav

Novērtē šo rakstu:

7
75

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...