Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudz ir runāts un rakstīts par to, cik Latvijas valdība ir (vai nav) demokrātiska, tātad sabiedrības vairākuma intereses aizstāvoša un pārstāvoša. Kā mēs zinām, tiesības izvirzīt deputātu kandidātus mūsu valsts parlamentam ir tikai politiskajām partijām. Kā vēsta likums, tad par šiem partiju izvirzītajiem deputātu kandidātiem notiek vispārīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas. Ārēji viss izskatās demokrātiski. Mums ir parlamentāra republika, mums ir vēlēšanas, bet, kā to rāda aptaujas, tautas vairākums tomēr nav apmierināts ar valdības darbu un uzskata, ka tā nestrādā tautas un valsts interesēs. Arī fakti liecina, ka šāds viedoklis ir pamatots.

Kāpēc tā notiek? Šeit varētu runāt par to, ka Latvijā partijās ir tikai aptuveni 1% no kopējā iedzīvotāju skaita, tātad partiju izvirzītie kandidāti pārstāv pavisam nelielu, partijās sastāvošu sabiedrības daļu, nevis sabiedrību kopumā. Turklāt arī uz vēlēšanām, kur jābalso par šiem partiju izvirzītajiem cilvēkiem, aiziet tikai nedaudz vairāk nekā puse (pēdējoreiz 54,6%) no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Ja vēl ņemam vērā, ka par visām tām partijām, kas nav pārvarējušas 5% barjeru, nodotās balsis tiek pieskaitītas barjeru pārvarējušām partijām, tad šādā veidā izvirzītus un ievēlētus deputātus grūti nosaukt par sabiedrības vairākuma jeb visas tautas priekšstāvjiem.

Protams, liels kārdinājums šeit ir vainot sabiedrības vājo politisko aktivitāti. Bet, pat ja mēs visi sastātos partijās un visi ietu uz vēlēšanām, vai kas mainītos? Domāju, ka nē. No tā, cik cilvēku nobalso par vienu vai otru partiju, jau nemainās šo partiju piekoptā politika. Arī partiju skaita pieaugums neradīs nekādas izmaiņas priekšvēlēšanu kampaņas norisē. Priekšvēlēšanu kampaņa kā bijusi, tā arī paliks sacensība starp veiklākajiem solītājiem un biezākajiem partiju naudas makiem. Ar demokrātiju tam nav nekāda sakara.

Tad, kur ir cēlonis tam, ka pēc savas uzbūves demokrātiska valsts pēc savas būtības ir kļuvusi antidemokrātiska, šauru aprindu intereses pārstāvoša un aizstāvoša? Manuprāt, izskaidrot to var vienā vārdā – bezatbildība. Ja palasām Politisko partiju likumu, tad varam konstatēt, ka partijai nav nekādas reālas atbildības par savu parlamentā ievēlēto deputātu politisko un ideoloģisko darbību. Vēl vairāk – likumā partijai vispār nav prasības deklarēt savu pārstāvēto ideoloģiju. Pietiek uzrakstīt skaistu programmu, sameklēt vismaz 200 cilvēkus, kas piekrīt kļūt par biedriem, un partija gatava. Atliek tikai to reģistrēt un sākt zvejot vēlētāju balsis, lai iekļūtu Saeimā. Un tad pār vēlētāju galvām sāk līt bagātīgs solījumu lietus visu sakārtot, uzlabot, attīstīt, pilnveidot, atbalstīt… Kā var nesolīt, ja par solījumu nepildīšanu nav nekādas atbildības?!

Ja partijai nav savas ideoloģijas un tai pakārtotas politikas, bet ir tikai no dažādām ideoloģijām patapināti saukļi un vēlētāju gaumei piemeklēti skaisti solījumi, tā drīzāk ir mafiozs ekonomisks grupējums, kas tīko pēc varas, nevis politiska partija. Un novērst šādu situāciju būtu ļoti vienkārši. Atliktu tikai Politisko partiju likumā iestrādāt prasību katrai politiskai partijai obligāti deklarēt savu pārstāvēto ideoloģiju, no tās izrietošo politisko platformu un partijas programmu. Ja partija vai kāds no partijas ievēlēts deputāts savā darbībā neievēro šo partijas deklarēto ideoloģisko un politisko platformu un rīkojas pretēji tai, partija zaudē politiskās partijas statusu un tiesības turpmāk uz vēlēšanām izvirzīt savus kandidātus. Tikko šāds fakts konstatēts, visi šīs partijas deputāti zaudē savus deputātu mandātus un tiek atbrīvoti no darba Saeimā bez kādām atlaišanas kompensācijām. Viss.

Ar to pašu Latvijā būtu beidzies tukšo solījumu laiks, un pašas partijas rūpētos par to, lai deputāti nepieviļ savus vēlētājus. Ja šobrīd vēlēšanās svarīgākās ir ar reklāmas palīdzību politiķu iegūtās vēlētājus simpātijas un uzpūstie reitingi, tad ieviešot šādus noteikumus, vēlēšanās cilvēkiem būtu iespēja izvēlēties vispirms jau pašu galveno – to, pēc kādiem ideoloģiskiem principiem un ar kādu šai ideoloģijai pakārtotu politiku viņi vēlas, lai tiktu pārvaldīta viņu valsts.

Runājot par partiju varas atbilstību tautas interesēm, nevar nepieminēt 1934. gadā Kārļa Ulmaņa vadīto valsts apvērsumu, kad tika pārtraukta no partiju deputātiem sastāvošās Saeimas darbība un Kārlis Ulmanis, ieceļot sevi par Ministru prezidentu (vēlāk arī Valsts prezidentu), izveidoja jaunu Ministru kabinetu un pārņēma valsts vadību. Galvenais viņa arguments par izšķiršanos šādai rīcībai bija parlamentā notiekošie nepārtrauktie partiju savstarpējie ķīviņi par savtīgiem mērķiem un ietekmi, kas būtiski kaitēja Saeimas spējai darboties tautas un valsts interesēs.

Šādiem uzskatiem bija savs pamats. Straujākā ekonomiskā izaugsme Latvijā sākās tieši turpmākajos Ulmaņa valdīšanas gados. Un te rodas jautājums. Vai autoritāra valsts pārvalde, kas pēc savas uzbūves ir antidemokrātiska, pēc savas būtības var būt demokrātiskāka (sabiedrības vairākuma interesēm atbilstošāka) par partiju veidoto parlamentāro valsts pārvaldi?

Neatklāšu neko jaunu, ja teikšu, ka jebkura valsts vara ir sava veida diktatūra. Un svarīgi ir tieši tas, ko šī diktatūra pārstāv – sabiedrības vairākumu vai kādu šauru aprindu intereses. Kādas šobrīd ir Latvijas valdībā iekļuvušo politisko partiju intereses? Maksimāli izmantot šo četrus gadus ilgo varas periodu savā un savu “sponsoru” labā, jo, ņemot vērā sastrādāto, nākamajās vēlēšanās visdrīzāk nāksies piedzīvot zaudējumu. Turpretim nacionālā valstī autoritārai valsts pārvaldei ar prezidentu vai ministru prezidentu priekšgalā nav šādu četru gadu perioda, toties no tā, kādā mērā šī autoritatīvā valsts pārvalde darbojas tautas interesēs, ir atkarīga gan visas nacionālās valsts, gan pašas autoritatīvās valdības pastāvēšana.

Tāpēc autoritatīva, nacionāla valsts pārvalde ir daudz motivētāka darboties sabiedrības vairākuma (tautas) interesēs nekā no dažādām politiskām un ideoloģiskām partijām sastāvošs parlaments. Protams, arī autoritārai valsts pārvaldei ir savi trūkumi. Vēsturē zināmi daudzi piemēri, kad gan autoritāri, gan parlamentāri režīmi vēlāk pārvēršas par asiņainām diktatūrām. Tāpēc svarīga ir ne tik daudz valsts varas struktūras uzbūves atbilstība demokrātijas principiem, cik valsts ideoloģija, (ideoloģiskā platforma), ko pārstāv šī valsts varas struktūra un uz ko tā būvē savu valsts politiku.

Novērtē šo rakstu:

91
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...