Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Māra Mičerevska un Jāņa Iesalnieka neveiklajiem izteikumiem par konkrētām tautībām un to negatīvo ietekmi uz  vakcinācijas rādītājiem daudzi citi Latvijas politiķi saprata, ka, meklējot vainīgo, ir jāpāriet uz pārdomātāku retoriku.

Viens no šiem politiķiem bija kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš, noņemot no valdības atbildību par vakcinācijas neizdošanos, nolēma atsevišķas valsts iedzīvotāju grupas nesaukt par stulbām, bet gan atsaucās uz vēsturiskajiem procesiem, kas, viņaprāt, šos cilvēkus padarīja stulbus. Ļoti eleganti, vai ne.

Precīzāk, uzrunājot skatītājus kanālā LTV Ziņu dienesta ēterā, ministrs pateica, ka sliktā vakcinācijas līmeņa cēlonis ir postpadomju mantojums, kas līdz pat šai dienai liek spieķus valdību riteņos visā  Austrumeiropā.

Ministrs nekonkretizēja, ko tieši viņš domā, runājot par postpadomju mantojumu, taču, balstoties uz citu Latvijas mainstream politiķu viedokļiem, kuri apsūdz PSRS visos nāves grēkos, acīmredzot runa ir par bijušajiem Padomju Savienības iedzīvotājiem, kuri šobrīd dzīvo Austrumeiropā un kuri vēl nav integrējušies mūsdienu Eiropas sabiedrībā, neciena Eiropas vērtības, kā arī bieži atrodas Eiropas Savienībai naidīgu valstu mediju aģentu spēcīgākajā ietekmē.

Ministrs arī neprecizēja, par kurām valstīm viņš konkrēti runā, taču tāpat ir acīmredzams, ka runa ir par bijušajām postpadomju republikām Austrumeiropā ar zemu vakcinācijas līmeni, piemēram, Serbiju, Horvātiju, Rumāniju, Bulgāriju un citām.

Uz papīra ministra vārdi izskatās skaisti, un it kā viss sakrīt – re, kur zemais vakcinācijas līmenis, re, kur pēcpadomju mantojums šajās valstīs, un re, kur secinājums, ka pirmais rodas no otrā. Diemžēl reālajā dzīvē viss ir pilnīgi otrādi. Un es ne par visiem tiem gadu desmitiem un miljardiem eiro kuri bija doti, lai atbrīvotos no pēcpadomju mantojuma. Es par kaut ko citu.

Tā kā ideja par pēcpadomju mantojuma ietekmi uz vakcināciju ir izņemta no vēsturiskā konteksta un piedāvā ļoti ierobežotu skatījumu uz situāciju, pamēģināsim paskatīties uz to plašāk, un, lai to izdarītu, mums vispirms būs jāatgriežas tālajā 2004. gadā.

Kā mēs visi ļoti labi atceramies, 2004. gadā Latvija iestājās ES. Kā izrādījās vēlāk, daudzi mūsu tautieši psiholoģiski un ideoloģiski nebija sagatavoti tirgus ekonomikas realitātēm, kā rezultātā nevarēja atrast sev pielietojumu brīvā, eiropeiskā Latvijā.

Neilgu pārdomu rezultātā šie cilvēki bija spiesti pamest Latviju un devās strādāt uz Rietumeiropu, Lielbritāniju, Īriju vai Skandināviju. Vēršu jūsu uzmanību, ka šajā gadījumā argumentācija par postpadomju mantojumu tiešām ir piemērojama, jo ir acīmredzams, ka daudzu šo cilvēku dzīves pieredze un mentalitāte veidojusies padomju laikā.

Laikam ejot, jo vairāk Latvija priecājās par savu eiropeiskumu, jo arvien vairāk cilvēku turpināja pirkt vienvirziena biļetes uz Ryanair lidmašīnam. Interesanti, ka arvien vairāk šie cilvēki bija jaunieši, kurus tikai daļēji izaudzināja padomju laiks. Šeit arguments, ka cilvēku aizplūšana no valsts bija postpadomju mantojuma dēļ, vairs tik labi nestrādā.

Līdz 2010. gadam imigrācijas situācija bija sasniegusi katastrofālus apmērus. Pilnīgi visiem bija kļuvis pilnīgi skaidrs, ka, pirmkārt, simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju bēg no valsts un, otrkārt, tie galvenokārt ir jaunieši. Latvija uz to brīdī bija apguvusi vairākus desmitus miljardu eiro no Eiropas struktūrfondiem, 6 gadus bija ES dalībvalsts, 19 gadus nebija PSRS sastāvā, un bija izaugusi vesela paaudze, kurai nebija nekāda sakara ne ar Padomju Savienību, ne ar tās mantojumu.

Daudzi no mums atceras šo laiku kā treknos gadus, kā arī globālās finanšu krīzes laiku, kurā bija pilnīgs neprāts domāt, ka bijušajai Padomju Savienībai bija kāda ietekme uz valstī notiekošo. Acīmredzot masveida imigrācija notika kāda cita iemesla dēļ.

Ironiskā kārtā, lai saprastu, kas tieši izraisīja iedzīvotāju aizplūšanu no Latvijas un citām postpadomju republikām, jāskatās pretējā virzienā tam, uz kuru mums norāda Mičerevski, Iesalnieki un Puntuļi. Tas ir, nevis uz PSRS, bet uz Briseli.

Runājot par Briseli un imigrāciju, ir jāatzīmē, ka tikai Latvijas un citu Austrumeiropas valstu iedzīvotājiem, atbraucot uz attīstīto Eiropu, tas bija liels pārsteigums, ka viņi tur ir pieprasīti tikai kā lēts darbaspēks. Jo Briselei šāda notikumu attīstība nebija nejaušība, bet gan daļa no sen labi izplānotas Austrumeiropas teritorijas depopulācijas stratēģijas.

Lieta tāda, ka Briselei, neskatoties uz pretenciozajām runām par eirointegrāciju, bijušo padomju republiku teritorija galvenokārt ir bijusi svarīga kā lēta darbaspēka piedēklis. Pievienojot visas šīs republikas ES, Brisele lieliski zināja, ka lielākā daļa šajās valstīs ražoto pakalpojumu un preču nekad mūžā neredzēs Rietumeiropas tirgus, savukārt Rietumeiropa šīm valstīm pārdos, ko vien gribēs.

Eiropā ne toreiz, ne tagad nebija kaut kādas tirdzniecības vai rūpnieciskas krīzes, kuras risināšanai būtu nepieciešama pēcpadomju republiku pieredze. Bet bija darbaspēka krīze, ko izraisīja lielo balto cilvēku vēlmes trūkums mazgāt savas lielās baltās tualetes. Un, lai atrisinātu šo lielo balto cilvēku problēmu, uz attīstīto Eiropu tika uzaicināti tādi cilvēki kā mēs.

Šī situācija noveda pie tā, ka daudzi rūpniecības uzņēmumi Austrumeiropas valstīs bija spiesti aizvērties un to vietā parādījās tirdzniecības uzņēmumi, kuri nevis ražoja savu produkciju, bet izplatīja un joprojām izplata produkciju no Rietumeiropas. Šeit ir vērts atzīmēt, ka, ja pirmajos strādāja simtiem un tūkstošiem cilvēku, tad otrajos parasti strādā labi, ja vairāki desmiti.

Līdztekus šiem destruktīvajiem ekonomiskajiem procesiem lielākajā daļā postpadomju republiku nenotika ekonomikas diversifikācija un reindustrializācija, kas apturēja jaunu, modernu uzņēmumu izveidi. Rezultātā bez darba palika gan tie, kas strādāja lielajos rūpniecības uzņēmumos, gan tie, kas tikko pabeidza institūtu, jo viņi nevarēja atrast darbu neesošos modernos uzņēmumos.

Tik traģiska apstākļu sakritība noveda pie šoka terapijas, kuru nācās iziet desmitiem miljonu cilvēku bijušajās padomju republikās. Starp spilgtākajiem satricinājumiem, kas šiem cilvēkiem bija jāpārdzīvo, bija nabadzība, kas nereti robežojas ar izsalkumu, katastrofāls bezdarbs, tiesvedības, parādi, īpašuma konfiskācija, šķiršanās, noziedzība, alkoholisms, morālā un fiziskā vardarbība ģimenēs, piespiedu imigrācija, pašnāvības.

Jauni puiši arvien vairāk sāka pārdot narkotikas, un jaunas meitenes arvien vairāk sāka sniegt intīmus pakalpojumus bagātiem ārzemniekiem. Mēs visi ļoti labi atceramies ar ārzemniekiem piepildītos bārus Vecrīgā, un vairums no mums saprot, ka Latvija un citas Austrumeiropas valstis ne velti iemantojušas "pieaugušo izklaides valsts" slavu.

Lai šāda ne visai cilvēcīga Briseles stratēģija neatstātu nepatīkamu garšu mutē visiem tiem Austrumeiropas iedzīvotājiem, kuriem nebija jāpiedzīvo satricinājumus, Brisele viņiem ar lietoto Volvo, garšīgu restorānu, tirdzniecības centru, pieejamu patēriņa kredītu un ātro internetu palīdzību jau daudzus gadus pārdod ilūziju par stabilitāti, labklājību un pārliecību.

Brisele parūpējās arī par tiem, kuriem viņu dzimtene Austrumeiropā atņēma pilnīgi visas izredzes, tas ir, par visiem tiem, par kuriem rakstīju divas rindkopas augstāk. Šiem cilvēkiem tika dota iespēja ievākties kādā komunālā dzīvokļa istabā (vai piekabē lauka vidū) Anglijas ziemeļos un svaigā gaisā 16 stundas dienā lasīt šampinjonus. Tiesa, vēlreiz jāatzīmē, ka šo cilvēku pārcelšanās uz attīstītās Eiropas valstīm jau no paša sākuma bija daļa no Briseles plāna.

Šī teksta kontekstā nav jēgas daudz runāt par vietējiem politiķiem Austrumeiropā, jo viņi bija nevis visas šīs shēmas autori, bet tikai tās izpildītāji. Apmaiņā pret savu nāciju deindustrializāciju un depopulāciju Brisele šiem izpildītājiem dod iespēju izzagt Eiropas naudu, vienlaikus izliekoties, ka ES izpildinstitūcijas it kā neko nemana.

Starp citu, jūs ļoti maldāties, ja domājat, ka bardaks notiek tikai Latvijā. Citos Eiropas lēta darbaspēka piedēkļos situācija dažkārt nav daudz labāka. Tā, piemēram, Rumānijā kopš neatkarības atgūšanas deviņdesmito gadu sākumā notikušas jau 29 premjerministru maiņas, no kurām tikai 2020. gadā notika trīs. Šādi izskatās Eiropas stabilitāte rumāņu versijā.

Par spīti tam visam Briseles shēma ir strādājusi nevainojami pēdējos vairāk nekā 20 gadus un būtu strādājusi arī turpmāk, ja ne sasodītais koronavīruss. Sasodītais, jo tieši tas padarīja visas Eiropas un arī pasaules valdības atkarīgas no saviem pilsoņiem.

Kāpēc atkarīgas? Tāpēc, ka vakcinācijas panākumi pilnībā ir atkarīgi no katra atsevišķa valsts iedzīvotāja izvēles. Un cilvēka izvēle ir, pirmkārt un galvenokārt, atkarīga nevis no tā, ko antivakcinācijas nelietis runā internetā pēdējos mēnešus, bet gan no attiecībām, kādas konkrētajam cilvēkam ir izveidojušās gadu gaitā ar politiķiem, kuri šodien no TV ekrāniem lūdz viņu vakcinēties.

Eiropas valstīs, kur pēdējo 20-30 gadu laikā vecākiem nav bijis jāskatās, kā viņu meitas pārvēršas par elites prostitūtām, mēs novērojam augstu vakcinācijas līmeni. Šajās valstīs vadība spēja nodrošināt augstu tautas sociālo un materiālo drošību, un tauta atmaksāja valstij ar sapratni.

Un tajās Eiropas valstīs, kur nabadzība, imigrācija un korupcija pēdējos 20-30 gadus grauj jebkādas cilvēku izredzes, mēs redzam pilnīgi pretējo. Ja paskatāmies vēl dziļāk, tad patiesībā mēs šobrīd novērojam sava veida daudznacionālu attālināto Austrumeiropas Maidanu, kura būtība ir nabadzīgo/neaizsargāto eiropiešu intuitīvs protests pret sistēmu, kas viņus tādus padarīja. Un atteikums vakcinēties šajā gadījumā bieži vien ir neapzināts veids, kā cilvēki izpauž savu neapmierinātību.

Starp citu, kā attīstīsies šis līdz šim grūti pamanāmais, lēnām gruzdošais, pagaidām pasīvais konflikts, ir ļoti liels jautājums, jo ES pilsoņu, kuri šodien nejūtas brīvi un aizsargāti, ir daudz vairāk, nekā mēs domājam.

Atgriežoties Latvijā, mēs redzam, ka uz visa šī fona pirmais, ko var atcerēties ministrs Puntulis, runājot par Austrumeiropas varas iestāžu attiecībām ar saviem pilsoņiem, ir Padomju Savienība. Dzirdot ministra teikto, rodas iespaids, ka viņš pats kopš Latvijas iestāšanās ES turpināja dzīvot aiz dzelzs priekškara un nav īpaši labi informēts par visām tām lietām, kas pēdējos 30 gados notikušas Eiropā. Izrādās, ka pēcpadomju   mantojums, kuru ministrs apsūdzēja vakcinācijas sabotēšanā, ietekmēja nevis Austrumeiropas iedzīvotājus, bet gan viņu pašu.

Novērtē šo rakstu:

125
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

FotoŠonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Lasīt visu...

6

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

FotoKrievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Lasīt visu...

13

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

FotoŠobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Lasīt visu...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

13

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

FotoLatvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

21

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

FotoVai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar vācu armiju Otrā pasaules kara laikā?
Lasīt visu...

21

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

Foto“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts.
Lasīt visu...

21

Pārējo būs apēdusi inflācija...

FotoIkdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara dēļ briestošā pārtikas krīze pasaulē pacels cenas vēl neredzētos augstumos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....