Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz kriminālprocesiem, no kuriem vismaz viens – un visnopietnākais – par spīti prokuratūras spiedienam uz policiju vēl joprojām nav izbeigts, bēdīgi slavenais Šveices jurists Rūdolfs Meroni jau pāris dienas atrodas Latvijā, tiekas ar sev svarīgiem cilvēkiem gan savā Ķīpsalas rezidencē, gan Ventspilī, un neizskatās, ka viņš uztrauktos par tiesībsargāšanas iestāžu interesi. Jautājums – kā tas iespējams?
Atgādināšu – augustā apritēs jau gads, kopš Rīgas apgabaltiesa oficiāli atņēma Šveices juristam viņa ilgus gadus apsaimniekotās, bet, pareizāk sakot, ar prokuratūras paklusu piekrišanu izsaimniekotās mantas glabātāja tiesības. Visu šo laiku viņš ir sekmīgi ņirgājies gan par Valsts materiālajām rezervēm, kam uzticēta mantas pārņemšana, gan par tiesu un vismaz daļu no prokuratūras darbiniekiem.
Tagad R. Meroni, it kā nekas nebūtu bijis, pēc ļoti ilga pārtraukuma atgriežas Latvijā „kārtot lietas”, - un neviens par to oficiāli neliekas ne zinis, neraugoties uz to, ka nebūt ne visi kriminālprocesi, kas sākti saistībā ar daudzmiljonu izsaimniekotāja rīcību, ir izbeigti.
Visi zina skandalozo stāstu par to, kā marta beigās kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē izbeidza kriminālprocesu, kas pagājušā gada sākumā bija sākts “par, iespējams, nelikumīgām darbībām” ar arestēto Aivara Lemberga ģimenes mantu un kura ietvaros pilsonis R. Meroni bija „uzskatāms par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess”.
Nu jau bēdīgi slavenā Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas galvenā inspektore Veronika Čuprika, acīmredzami pildot kādas augstākstāvošas personas rīkojumu, kriminālprocesu izbeidza, jo nemaz neesot noticis noziedzīgs nodarījums un visiem tikai esot šķitis, ka R. Meroni ieķīlājis arestēto mantu.
„Tagad tikai no Ģenerālprokuratūras ir atkarīgs, vai tā uzskatīs par pamatotu V. Čuprikas lēmumu izbeigt kriminālprocesu un par tiesiskiem - inpektores centienus neatklāt tos argumentus, ar kādiem viņa ir spējusi nesaskatīt noziedzīgu nodarījumu R. Meroni rīcībā ar, iespējams, pat simtus miljonu eiro vērto mantu,” – tā toreiz varēja lasīt Pietiek publikācijā.
Tagad ir acīmredzams, ka atšķirībā no kriminālprocesa ierosināšanas laika viss ir nokārtots arī visos prokuratūras līmeņos, - kriminālprocesa izbeigšanas sakarā nav atskanējis ne pīkstiens. Taču vēl interesantāk ir tas, ka vēl viens kriminālprocess teorētiski varētu nopietni apgrūtināt Šveices juristu, ja mēs dzīvotu tiesiskākā valstī, - tas ir par ļoti moderno naudas atmazgāšanas un līdzekļu legalizēšanas tēmu, un šo kriminālprocesu līdz šim nav izdevies izbeigt.
Tas gan ir „līdz šim”, - var diezgan viegli prognozēt, ka jurista šajās dienās notikušo tikšanos rezultātā atrašanās vietu varētu mainīt zināmi finanšu līdzekļi, un rezultātā R. Meroni izsaimniekotās mantas atlikumu atdošanu varēs mierīgi pavilkt garumā vēl gadu vai pat ilgāk.
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
