Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz kriminālprocesiem, no kuriem vismaz viens – un visnopietnākais – par spīti prokuratūras spiedienam uz policiju vēl joprojām nav izbeigts, bēdīgi slavenais Šveices jurists Rūdolfs Meroni jau pāris dienas atrodas Latvijā, tiekas ar sev svarīgiem cilvēkiem gan savā Ķīpsalas rezidencē, gan Ventspilī, un neizskatās, ka viņš uztrauktos par tiesībsargāšanas iestāžu interesi. Jautājums – kā tas iespējams?
Atgādināšu – augustā apritēs jau gads, kopš Rīgas apgabaltiesa oficiāli atņēma Šveices juristam viņa ilgus gadus apsaimniekotās, bet, pareizāk sakot, ar prokuratūras paklusu piekrišanu izsaimniekotās mantas glabātāja tiesības. Visu šo laiku viņš ir sekmīgi ņirgājies gan par Valsts materiālajām rezervēm, kam uzticēta mantas pārņemšana, gan par tiesu un vismaz daļu no prokuratūras darbiniekiem.
Tagad R. Meroni, it kā nekas nebūtu bijis, pēc ļoti ilga pārtraukuma atgriežas Latvijā „kārtot lietas”, - un neviens par to oficiāli neliekas ne zinis, neraugoties uz to, ka nebūt ne visi kriminālprocesi, kas sākti saistībā ar daudzmiljonu izsaimniekotāja rīcību, ir izbeigti.
Visi zina skandalozo stāstu par to, kā marta beigās kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē izbeidza kriminālprocesu, kas pagājušā gada sākumā bija sākts “par, iespējams, nelikumīgām darbībām” ar arestēto Aivara Lemberga ģimenes mantu un kura ietvaros pilsonis R. Meroni bija „uzskatāms par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess”.
Nu jau bēdīgi slavenā Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas galvenā inspektore Veronika Čuprika, acīmredzami pildot kādas augstākstāvošas personas rīkojumu, kriminālprocesu izbeidza, jo nemaz neesot noticis noziedzīgs nodarījums un visiem tikai esot šķitis, ka R. Meroni ieķīlājis arestēto mantu.
„Tagad tikai no Ģenerālprokuratūras ir atkarīgs, vai tā uzskatīs par pamatotu V. Čuprikas lēmumu izbeigt kriminālprocesu un par tiesiskiem - inpektores centienus neatklāt tos argumentus, ar kādiem viņa ir spējusi nesaskatīt noziedzīgu nodarījumu R. Meroni rīcībā ar, iespējams, pat simtus miljonu eiro vērto mantu,” – tā toreiz varēja lasīt Pietiek publikācijā.
Tagad ir acīmredzams, ka atšķirībā no kriminālprocesa ierosināšanas laika viss ir nokārtots arī visos prokuratūras līmeņos, - kriminālprocesa izbeigšanas sakarā nav atskanējis ne pīkstiens. Taču vēl interesantāk ir tas, ka vēl viens kriminālprocess teorētiski varētu nopietni apgrūtināt Šveices juristu, ja mēs dzīvotu tiesiskākā valstī, - tas ir par ļoti moderno naudas atmazgāšanas un līdzekļu legalizēšanas tēmu, un šo kriminālprocesu līdz šim nav izdevies izbeigt.
Tas gan ir „līdz šim”, - var diezgan viegli prognozēt, ka jurista šajās dienās notikušo tikšanos rezultātā atrašanās vietu varētu mainīt zināmi finanšu līdzekļi, un rezultātā R. Meroni izsaimniekotās mantas atlikumu atdošanu varēs mierīgi pavilkt garumā vēl gadu vai pat ilgāk.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
