Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz kriminālprocesiem, no kuriem vismaz viens – un visnopietnākais – par spīti prokuratūras spiedienam uz policiju vēl joprojām nav izbeigts, bēdīgi slavenais Šveices jurists Rūdolfs Meroni jau pāris dienas atrodas Latvijā, tiekas ar sev svarīgiem cilvēkiem gan savā Ķīpsalas rezidencē, gan Ventspilī, un neizskatās, ka viņš uztrauktos par tiesībsargāšanas iestāžu interesi. Jautājums – kā tas iespējams?
Atgādināšu – augustā apritēs jau gads, kopš Rīgas apgabaltiesa oficiāli atņēma Šveices juristam viņa ilgus gadus apsaimniekotās, bet, pareizāk sakot, ar prokuratūras paklusu piekrišanu izsaimniekotās mantas glabātāja tiesības. Visu šo laiku viņš ir sekmīgi ņirgājies gan par Valsts materiālajām rezervēm, kam uzticēta mantas pārņemšana, gan par tiesu un vismaz daļu no prokuratūras darbiniekiem.
Tagad R. Meroni, it kā nekas nebūtu bijis, pēc ļoti ilga pārtraukuma atgriežas Latvijā „kārtot lietas”, - un neviens par to oficiāli neliekas ne zinis, neraugoties uz to, ka nebūt ne visi kriminālprocesi, kas sākti saistībā ar daudzmiljonu izsaimniekotāja rīcību, ir izbeigti.
Visi zina skandalozo stāstu par to, kā marta beigās kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē izbeidza kriminālprocesu, kas pagājušā gada sākumā bija sākts “par, iespējams, nelikumīgām darbībām” ar arestēto Aivara Lemberga ģimenes mantu un kura ietvaros pilsonis R. Meroni bija „uzskatāms par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess”.
Nu jau bēdīgi slavenā Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas galvenā inspektore Veronika Čuprika, acīmredzami pildot kādas augstākstāvošas personas rīkojumu, kriminālprocesu izbeidza, jo nemaz neesot noticis noziedzīgs nodarījums un visiem tikai esot šķitis, ka R. Meroni ieķīlājis arestēto mantu.
„Tagad tikai no Ģenerālprokuratūras ir atkarīgs, vai tā uzskatīs par pamatotu V. Čuprikas lēmumu izbeigt kriminālprocesu un par tiesiskiem - inpektores centienus neatklāt tos argumentus, ar kādiem viņa ir spējusi nesaskatīt noziedzīgu nodarījumu R. Meroni rīcībā ar, iespējams, pat simtus miljonu eiro vērto mantu,” – tā toreiz varēja lasīt Pietiek publikācijā.
Tagad ir acīmredzams, ka atšķirībā no kriminālprocesa ierosināšanas laika viss ir nokārtots arī visos prokuratūras līmeņos, - kriminālprocesa izbeigšanas sakarā nav atskanējis ne pīkstiens. Taču vēl interesantāk ir tas, ka vēl viens kriminālprocess teorētiski varētu nopietni apgrūtināt Šveices juristu, ja mēs dzīvotu tiesiskākā valstī, - tas ir par ļoti moderno naudas atmazgāšanas un līdzekļu legalizēšanas tēmu, un šo kriminālprocesu līdz šim nav izdevies izbeigt.
Tas gan ir „līdz šim”, - var diezgan viegli prognozēt, ka jurista šajās dienās notikušo tikšanos rezultātā atrašanās vietu varētu mainīt zināmi finanšu līdzekļi, un rezultātā R. Meroni izsaimniekotās mantas atlikumu atdošanu varēs mierīgi pavilkt garumā vēl gadu vai pat ilgāk.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
