Kāpēc politiķi cenšas “nokušināt” 600 miljonu eiro Damokla zobena draudus pār 2023. gada valsts budžetu?
Pietiek lasītāja12.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada nogalē medijos un publiskajā telpā ļoti skaļi nozvanīja draudu zvans par to, ka Latvijai saistībā ar “būvnieku karteļa” afēru var tikt piestādīts uzrēķins līdz pat sešsimt miljonu eiro apmērā. No budžeta naudu varētu nākties atmaksāt Eiropas Savienībai. Par to plaši runāja mediji, uztraucās sabiedrība un komentēja eksperti. Vienīgi, kas izvēlējās strausa taktiku, bija mūsu jaunievēlētie politiķi.
Eiropas attīstītajās demokrātijās līdzvērtīgā situācijā valsts politiskā elite uzreiz mestos cīņā, lai gan publiski, gan arī neformāli izdarītu visu iespējamo un novērstu iespējamību, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izrauta no budžeta un aizskatīta uz ES. Jo nerīkošanās tiešā veidā nozīmē naudas atraušanu veselībai, drošībai, izglītībai, utt.
Latvijas gadījums šoreiz ir pavisam īpatnējs – mēs patiesībā redzam pilnīgi pretēju rīcības scenāriju. Bailes, padošanās, gatavība atdot budžeta naudu bez cīņas! Nav pilnīgi neviena politiķa, kas būtu gatavs pacīnīties, lai nauda neaizplūst prom!
Vienīgā manītā aktivitāte – apklusināt žurnālistus (https://jauns.lv/raksts/zinas/537338-zurnalists-izjut-organizetu-spiedienu-pec-raksta-par-iespejamajam-kp-lemuma-sekam-buvnieku-kartela-lieta) un iespējami ātrāk “nostumt” šo jautājumu no mediju uzmanības fokusa. Politiskā elite ir gatava samaksāt ar nodokļu naudu, lai tik paši varētu mierīgi dzīvot tālāk un ātrāk sākt gatavoties, viņuprāt, lielākajam šā gada politiskajam notikumam – valsts prezidenta vēlēšanām.
Sakritība, bet fakts – Levits ir bijušais tiesnesis. Ja šis “Damokla zobens” netiks ātri nostumts malā, tad viņam nāksies skaidrot, kāpēc tā sanācis, ka tautas acīs šī gada galvenie politiskie “sasniegumi” būs algu pacelšana politiķiem un ievērojamas naudas atmaksa Eiropai.
Šobrīd jau varam redzēt jau vairākus brīdinājuma signālus, ka tieši šādu ceļu ir izvēlējusies Latvijas politiskā elite. Pirmkārt, tiesneses Laura Konošonoka, Sandra Gintere un Linda Vīnkalna būvnieku lietu virza trieciena tempos, uzliekot tai dzelžainus laika ierobežojumus, kas liecina par interesi pēc iespējas ātrāk aizvērt šo jautājumu un izņemt no dienas kārtības.
Otrkārt, Valsts kase 10. janvārī visai lepni paziņoja, ka jau ir paspējusi izveidot “drošības spilvenu”, aizņemoties papildus 750 miljonus eiro. Summu “nejaušā” sakritība liek aizdomāties, vai šādi jau netiek gatavota nauda Eiropas Savienībai. https://kase.gov.lv/jaunumi/valsts-kase-emite-5-gadu-obligacijas-starptautiskajos-finansu-tirgos#article-text
Treškārt, tiesā apstrīdētā Konkurences padomes lēmuma aizstāvībai medijos tiek virzīta nu jau bijusī padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama. Tomēr viņa tā arī nespēj noformulēt, cik tad viņas politiskā kampaņa izmaksās nodokļu maksātājiem - 10%, 25%, 100% https://xtv.lv/rigatv24/video/mO7rQrZZNMK-09_01_2023_zinu_top. Tas tikai apliecina, ka neviens nezina patieso summu, kura būs jāmaksā no Latvijas budžeta. Tāpēc nauda ir paņemta ar rezervi un maksāt esam gatavi nekavējoties un bez diskusijām. Un 2023. gada budžets tā arī vēl joprojām nav pieņemts!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
