Kāpēc politiķi nespēj saprasties ar līdzcilvēkiem un kā tupi zābaki turpina runāt ar mums, tautu, politiķu valodā?
Gvido Salinieks14.05.2023.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Ja mēs vēlamies pasniegt infomāciju, kura nav gluži ikdienas saziņas līmenī ikkatram, tad visi droši vien piekritīs, ka mēs vēlētos, lai šī informācija būtu skaidra un nepārprotama ideālā gadījumā ikvienam klausītājam. Nu un, ja tomēr īsti nav skaidrs, tad pajautāt, lai pastāsta mazliet citādāk - vienkāršāk! Mums taču ir jāsaprot, ko mums kāds saka?
Jautāt, kad nezini, nav stulbuma pazīme! Kratīt galvu, dodot mājienu, ka saprati, bet nesaproti, - tā gan ir stulbuma pazīme! Gadījumā, ja runātājs zina, par ko viņš runā, tad paskaidrot to elementāriem vārdiem cilvēkam, kuram piedēvē lieliskas komunikācijas spējas, nudien nebūtu grūti. Pareizi? Šāda pieeja tiešām raksturotu efektīvu komunikāciju, nevis tukšu vervelēšanu. Tukšu? Kā nu ne! Ja neviens nesaprot, par ko runātājs runā, tad tas ir tas pats, kas bļaut tukšā metāla mucā un cerēt, ka kāds tur Ķīnā Tevi sadzirdēs un sapratīs.
Tomēr ideāla pasaule neeksistē! Nu, teiksim, piemēram, valdība, ministri, deputāti, celtnieki vai jebkurš cits. Tiem, kuri pasniedz informāciju, ir jāiemācās pasniegt informāciju tā, lai nevienam nerastos šaubas vai neizpratnes pilni jautājumi par pateikto. Mēs visi dzīvojam un strādājam savā vidē. Mums sabiedrībā ir ļoti daudz dažādas jomas un amati.
Palūgšu Jūs turpinājumā mazliet ieslēgt iztēli un, iespējams, pasmieties pie sevis. Vai mēs varam iedomāties sabiedriskā transporta kontrolieri, kurš/a runātu kā mūsu valdības vadītājs - premjerministrs? Nē! Bet vai pēc izteiksmes veida un līmeņa mēs varam iedomāties veikala kasieri kā ministru, kurš uzrunātu savu tautu vienkāršiem saprotamiem teikumiem visiem? Noteikti!
Vai mēs varam iedomāties kādas mācību stundas skolotāju, kurš runātu kā mūsu esošais prezidents - Levits? Pēdējais būtu reāla katastrofa iekš mūsu tā jau neefektīvās izglītības sistēmas. “Iedzīvotāju pārstāvji” (vismaz kā viņi paši sevi dēvē) šķietami uzjautrinās par mums - sabiedrību. Mani, Tevi, tiem, kas Tev apkārt. Ja mēs, tauta, nesaprotam, kādu no augstākā līmeņa vadītājiem un valsts pārvaldē “nodarbināto” galvgaļa, tad, redz, mēs esam lohi? Nu tā daļa no viņiem noteikti tā domā!
Ja mēs piekrītam faktam, ka efektīva komunikācija ir tikai un vienīgi tad, kad klausītājam ir nodota ziņa, ko viņš saprot, tad kāpēc mums valdībā un Saeimā ir tik daudz tirliņi, kuri tautai neatšifrējamā formulējumā sarežģi vienkāršu domu tā, ka pat žurnālisti nesaprot viņu kvankšķēšanu? Tas tāds trends? Mode? Vai vienkārši viņu pašu stulbums un vāju komunikācijas spēju pierādījums?
Komunikācija nepārprotami nav vienkārša lieta, ņemot vērā, ka mēs katrs esam citādāks, un tieši tādēļ mūsu vadībai un politiskajai elitei jau nu gan vajadzētu spēt runāt tautai saprotamā valodā (kā piemēru paņemsim izglītības un zinātnes ministres bravūrīgo komunikāciju “no augšas” ar skolotājiem streika laikā). Specifiska komunikācija ir katrā nozarē, katrā darba vietā. Tomēr politiķi vismaz teorētiski pārstāv tautu, un, ja viņi runā ar tautu politiķu valodā, tad KĀ un KAD viņi iedomājas rast jelkādu risinājumu mūsu problēmām? Nekā un nekad! Kā jau to redzam!
Redziet, mēs neesam lohi. Lohi ir viņi - tie, kas izmanto savu “darba valodu”, sarunājoties ar mums - tautu. Mums, tautai, darba valoda arī ir tik dažāda - IT valoda, mūziķu valoda, zinātnieku valoda, ķīmiķu valoda, un, protams, arī vienkāra ikdienas ļautiņu valoda mājās, uz ielas vai tirgū.
Pagriežam šo otrādi. Ja mēs ar saviem līdzcilvēkiem runāsim valodā, kuru viņi nesaprot, kā piemēram, inženieris runās savā valodā ar IT speciālistu un otrādāk. Diez kas nesanāks, ne, ja nepielāgosies viens otram? Tātad mēs ikdienā spējam viens ar otru šādā vai tādā veidā komunicēt - saprasties ar līdzcilvēkiem. Kāpēc politiķi to nespēj un kā tupi zābaki turpina runāt ar mums, tautu, politiķu valodā? Manuprāt, tas liecina par viņu katastrofālajām komunikācijas spējām un neatbilstību tautas pārstāvniecībai, nevis mūsu stulbumu un nepiemērotību lemt par sevi, kā viņi reizums apgalvo!
Ja šie nekompetentās komunikācijas meistari, “pārstāvot tautu”, nespēj izteikties pat saviem iedzīvotājiem saprotamā valodā, tad kā viņi iedomājas mūs, Latviju, veiksmīgi pārstāvēt uz globālās skatuves?
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
