Kāpēc politiķi un ierēdņi pašlaik no „Latvijas Avīzes” var dabūt visu, ko vēlas? Tāpēc, ka bads nav brālis
Pietiek lasītājs27.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā publiski tiek uzdots jautājums: kāpēc Latvijas Avīzes izdevējs sev paturējis tikai aizvien sarūkošos – ne tikai tirāžas, bet arī lappušu skaita ziņā – drukātos izdevumus, bet faktiski šķīries no interneta portāla, kas tomēr bija perspektīvāks? Un kāpēc pati Latvijas Avīze aizvien biežāk kļūst par nekritisku, gandrīz vai bļodlaizīgu politiķu un ierēdņu viedokļa ruporu, kā to nesen kārtējo reizi apliecināja prezidenta Egila Levita intervija par grāmatu „Viltvārdis”, kurā tika uzdoti acīmredzami iepriekš saskaņoti jautājumi, izvairoties no „neērtām” tēmām? Atbilde, protams, jāmeklē skaitļos.
Tātad 2017. gads. Akciju sabiedrības Latvijas mediji gada zaudējumi – 216 556 eiro.
2018. gads. Akciju sabiedrības Latvijas mediji gada zaudējumi – jau vairāk nekā divreiz lielāki, 479 057 eiro.
Pagājušais, 2019. gads. Akciju sabiedrības Latvijas mediji gada zaudējumi – 323 237 eiro.
Saskaitīsim kopā – savulaik, Voldemāra Krustiņa laikos plaukstošais izdevējkoncerns tagad trīs gadu laikā kopā ir gluži vienkārši noēdis vairāk nekā miljonu eiro. Ja precīzāk, 1 018 850 eiro.
Tikmēr visi pārējie rādītāji gan rūk. Pašu kapitāls pirms trim gadiem – 1,86 miljoni eiro. Pirms diviem gadiem – 1,38 miljoni eiro. Pirms gada – 1,06 miljoni. Šādā tempā turpinot ēst, būs noēsts pēc trim gadiem.
Apgrozījums no 4,53 miljoniem eiro 2017. gadā sarucis līdz 4,12 miljoniem pagājušogad. Turklāt tas viss – vēl pirms epidēmijas, kas, protams, šogad būs nogriezusi vismaz pusi ieņēmumu un attiecīgi palielinājusi zaudējumus.
Ja ar to vēl par maz, te būs daži izteiksmīgi fragmenti no uzņēmuma pagājušā gada pārskata vadības ziņojuma, - tas, ja nezināt, ir dokuments, kurā kompānijas vadība parasti mēģina paskaidrot, cik labi viss jau ir un būs vēl labāk.
„2019. gada laikā Sabiedrība turpināja stiprināt portālu www.la.lv. un unikālo lietotāju skaits pārsniedza 500 tūkst., ierindojot portālu starp populārākajiem Latvijā.”
Ja, un tagad viņi no šī portāla ir faktiski šķīrušies...
„2019. gadā Sabiedrība turpināja veikt ieguldījumus jaunu produktu izveidē un attīstīšanā, sagatavojot izdošanai arī vienu jaunu periodisko izdevumu, kurš iznāca 2020. gada februārī. Sabiedrības 2019. gada zaudējumi lielā mērā veidojušies uz portāla attīstīšanas rēķina.”
Ieguldīja milzīgu naudu portālā – un faktiski to nometa zemē...
„Salīdzinot ar 2018. gadu, akciju sabiedrības «LATVIJAS MEDIJI” neto apgrozījums 2019. gadā samazinājies par 381,7 tūkst. EUR jeb par 8,5%. 2019. gadā ieņēmumi no abonēšanas samazinājušies par 74,6 tūkst. EUR jeb par 3,7%. Abonēšanas ieņēmumu kritumam ir tendence samazināties (2018. gadā abonēšanas ieņēmumi kritums bija virs 7%), kas liecina par zināmu abonēšanas paradumu nostiprināšanos, savukārt ievērojams kritums redzams reklāmas ieņēmumos - par 175,0 tūkst. EUR jeb par 16,8%.”
Apgrozījums krīt, abonēšana krīt, reklāmas ieņēmumi ir krituši vienkārši dramatiski...
„Neskatoties uz 2019. gada uzrādīto rezultātu, Sabiedrība ir uzskatāma par finansiāli stabilu, tā turpina saglabāt augstu likviditāti un savu turpmāko darbību spēs droši finansēt no pašu līdzekļiem.”
Mēs vēl turamies! Vēl...
„2019. gada beigās Sabiedrības aktīvu kopvērtība samazinājusies par 14,0%. Sabiedrības apgrozāmo līdzekļu apmērs ir samazinājies par 313,2 tūkst. EUR jeb 17,3%. Sabiedrības pašu kapitāls samazinājies par 323,2 tūkst. EUR jeb 23,3% uz Sabiedrības rezervju rēķina, tomēr tas ne mazākajā mērā neapdraud kapitāla pietiekamību Sabiedrības darbības turpināšanai.”
Vai tikai Banka Baltija arī nestāstīja kaut ko līdzīgu?...
„2020. gada sākumā vīrusa Covid-19 ietekmē ir sākusies pandēmija, un tā atstāj būtisku ietekmi uz uzņēmējdarbību un ekonomisko attīstību Latvijā un visā pasaulē. Ekonomisko procesu apstāšanās ir ļoti ietekmējusi reklāmas tirgu, un ir sagaidāms, ka netiks gūti budžetā plānotie reklāmas ieņēmumi. Sabiedrība gan tiešā veidā, gan caur asociācijām strādā pie atbalsta pasākumu ieviešanas un ir pārliecināta, ka tā sekmīgi pārvarēs ārkārtas situāciju. Sabiedrība uzskata, ka vīrusa izplatība ir nekoriģējošs notikums pēc bilances datuma. Tā kā situācija ir neskaidra un strauji attīstās, mēs neuzskatām par iespējamu sniegt skaitlisku aplēsi par iespējamo vīrusa izplatības ietekmi uz Sabiedrību.”
Te viss jau ir pavisam skaidrs. Vēl kādam ir kādi jautājumi – kāpēc politiķi un ierēdņi pašlaik no Latvijas Avīzes var dabūt visu, ko vēlas? Tāpēc, ka bads nav brālis.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
