Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā publiski tiek uzdots jautājums: kāpēc Latvijas Avīzes izdevējs sev paturējis tikai aizvien sarūkošos – ne tikai tirāžas, bet arī lappušu skaita ziņā – drukātos izdevumus, bet faktiski šķīries no interneta portāla, kas tomēr bija perspektīvāks? Un kāpēc pati Latvijas Avīze aizvien biežāk kļūst par nekritisku, gandrīz vai bļodlaizīgu politiķu un ierēdņu viedokļa ruporu, kā to nesen kārtējo reizi apliecināja prezidenta Egila Levita intervija par grāmatu „Viltvārdis”, kurā tika uzdoti acīmredzami iepriekš saskaņoti jautājumi, izvairoties no „neērtām” tēmām? Atbilde, protams, jāmeklē skaitļos.

Tātad 2017. gads. Akciju sabiedrības Latvijas mediji gada zaudējumi – 216 556 eiro.

2018. gads. Akciju sabiedrības Latvijas mediji gada zaudējumi – jau vairāk nekā divreiz lielāki, 479 057 eiro.

Pagājušais, 2019. gads. Akciju sabiedrības Latvijas mediji gada zaudējumi – 323 237 eiro.

Saskaitīsim kopā – savulaik, Voldemāra Krustiņa laikos plaukstošais izdevējkoncerns tagad trīs gadu laikā kopā ir gluži vienkārši noēdis vairāk nekā miljonu eiro. Ja precīzāk, 1 018 850 eiro.

Tikmēr visi pārējie rādītāji gan rūk. Pašu kapitāls pirms trim gadiem – 1,86 miljoni eiro. Pirms diviem gadiem – 1,38 miljoni eiro. Pirms gada – 1,06 miljoni. Šādā tempā turpinot ēst, būs noēsts pēc trim gadiem.

Apgrozījums no 4,53 miljoniem eiro 2017. gadā sarucis līdz 4,12 miljoniem pagājušogad. Turklāt tas viss – vēl pirms epidēmijas, kas, protams, šogad būs nogriezusi vismaz pusi ieņēmumu un attiecīgi palielinājusi zaudējumus.

Ja ar to vēl par maz, te būs daži izteiksmīgi fragmenti no uzņēmuma pagājušā gada pārskata vadības ziņojuma, - tas, ja nezināt, ir dokuments, kurā kompānijas vadība parasti mēģina paskaidrot, cik labi viss jau ir un būs vēl labāk.

„2019. gada laikā Sabiedrība turpināja stiprināt portālu www.la.lv. un unikālo lietotāju skaits pārsniedza 500 tūkst., ierindojot portālu starp populārākajiem Latvijā.”

Ja, un tagad viņi no šī portāla ir faktiski šķīrušies...

„2019. gadā Sabiedrība turpināja veikt ieguldījumus jaunu produktu izveidē un attīstīšanā, sagatavojot izdošanai arī vienu jaunu periodisko izdevumu, kurš iznāca 2020. gada februārī. Sabiedrības 2019. gada zaudējumi lielā mērā veidojušies uz portāla attīstīšanas rēķina.”

Ieguldīja milzīgu naudu portālā – un faktiski to nometa zemē...

„Salīdzinot ar 2018. gadu, akciju sabiedrības «LATVIJAS MEDIJI” neto apgrozījums 2019. gadā samazinājies par 381,7 tūkst. EUR jeb par 8,5%. 2019. gadā ieņēmumi no abonēšanas samazinājušies par 74,6 tūkst. EUR jeb par 3,7%. Abonēšanas ieņēmumu kritumam ir tendence samazināties (2018. gadā abonēšanas ieņēmumi kritums bija virs 7%), kas liecina par zināmu abonēšanas paradumu nostiprināšanos, savukārt ievērojams kritums redzams reklāmas ieņēmumos - par 175,0 tūkst. EUR jeb par 16,8%.”

Apgrozījums krīt, abonēšana krīt, reklāmas ieņēmumi ir krituši vienkārši dramatiski...

„Neskatoties uz 2019. gada uzrādīto rezultātu, Sabiedrība ir uzskatāma par finansiāli stabilu, tā turpina saglabāt augstu likviditāti un savu turpmāko darbību spēs droši finansēt no pašu līdzekļiem.”

Mēs vēl turamies! Vēl...

„2019. gada beigās Sabiedrības aktīvu kopvērtība samazinājusies par 14,0%. Sabiedrības apgrozāmo līdzekļu apmērs ir samazinājies par 313,2 tūkst. EUR jeb 17,3%. Sabiedrības pašu kapitāls samazinājies par 323,2 tūkst. EUR jeb 23,3% uz Sabiedrības rezervju rēķina, tomēr tas ne mazākajā mērā neapdraud kapitāla pietiekamību Sabiedrības darbības turpināšanai.”

Vai tikai Banka Baltija arī nestāstīja kaut ko līdzīgu?...

„2020. gada sākumā vīrusa Covid-19 ietekmē ir sākusies pandēmija, un tā atstāj būtisku ietekmi uz uzņēmējdarbību un ekonomisko attīstību Latvijā un visā pasaulē. Ekonomisko procesu apstāšanās ir ļoti ietekmējusi reklāmas tirgu, un ir sagaidāms, ka netiks gūti budžetā plānotie reklāmas ieņēmumi. Sabiedrība gan tiešā veidā, gan caur asociācijām strādā pie atbalsta pasākumu ieviešanas un ir pārliecināta, ka tā sekmīgi pārvarēs ārkārtas situāciju. Sabiedrība uzskata, ka vīrusa izplatība ir nekoriģējošs notikums pēc bilances datuma. Tā kā situācija ir neskaidra un strauji attīstās, mēs neuzskatām par iespējamu sniegt skaitlisku aplēsi par iespējamo vīrusa izplatības ietekmi uz Sabiedrību.”

Te viss jau ir pavisam skaidrs. Vēl kādam ir kādi jautājumi – kāpēc politiķi un ierēdņi pašlaik no Latvijas Avīzes var dabūt visu, ko vēlas? Tāpēc, ka bads nav brālis.

Novērtē šo rakstu:

57
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē

FotoŠodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Lasīt visu...

3

Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

FotoOktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.
Lasīt visu...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi