Kāpēc politiķi un ierēdņi pašlaik no „Latvijas Avīzes” var dabūt visu, ko vēlas? Tāpēc, ka bads nav brālis
Pietiek lasītājs27.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā publiski tiek uzdots jautājums: kāpēc Latvijas Avīzes izdevējs sev paturējis tikai aizvien sarūkošos – ne tikai tirāžas, bet arī lappušu skaita ziņā – drukātos izdevumus, bet faktiski šķīries no interneta portāla, kas tomēr bija perspektīvāks? Un kāpēc pati Latvijas Avīze aizvien biežāk kļūst par nekritisku, gandrīz vai bļodlaizīgu politiķu un ierēdņu viedokļa ruporu, kā to nesen kārtējo reizi apliecināja prezidenta Egila Levita intervija par grāmatu „Viltvārdis”, kurā tika uzdoti acīmredzami iepriekš saskaņoti jautājumi, izvairoties no „neērtām” tēmām? Atbilde, protams, jāmeklē skaitļos.
Tātad 2017. gads. Akciju sabiedrības Latvijas mediji gada zaudējumi – 216 556 eiro.
2018. gads. Akciju sabiedrības Latvijas mediji gada zaudējumi – jau vairāk nekā divreiz lielāki, 479 057 eiro.
Pagājušais, 2019. gads. Akciju sabiedrības Latvijas mediji gada zaudējumi – 323 237 eiro.
Saskaitīsim kopā – savulaik, Voldemāra Krustiņa laikos plaukstošais izdevējkoncerns tagad trīs gadu laikā kopā ir gluži vienkārši noēdis vairāk nekā miljonu eiro. Ja precīzāk, 1 018 850 eiro.
Tikmēr visi pārējie rādītāji gan rūk. Pašu kapitāls pirms trim gadiem – 1,86 miljoni eiro. Pirms diviem gadiem – 1,38 miljoni eiro. Pirms gada – 1,06 miljoni. Šādā tempā turpinot ēst, būs noēsts pēc trim gadiem.
Apgrozījums no 4,53 miljoniem eiro 2017. gadā sarucis līdz 4,12 miljoniem pagājušogad. Turklāt tas viss – vēl pirms epidēmijas, kas, protams, šogad būs nogriezusi vismaz pusi ieņēmumu un attiecīgi palielinājusi zaudējumus.
Ja ar to vēl par maz, te būs daži izteiksmīgi fragmenti no uzņēmuma pagājušā gada pārskata vadības ziņojuma, - tas, ja nezināt, ir dokuments, kurā kompānijas vadība parasti mēģina paskaidrot, cik labi viss jau ir un būs vēl labāk.
„2019. gada laikā Sabiedrība turpināja stiprināt portālu www.la.lv. un unikālo lietotāju skaits pārsniedza 500 tūkst., ierindojot portālu starp populārākajiem Latvijā.”
Ja, un tagad viņi no šī portāla ir faktiski šķīrušies...
„2019. gadā Sabiedrība turpināja veikt ieguldījumus jaunu produktu izveidē un attīstīšanā, sagatavojot izdošanai arī vienu jaunu periodisko izdevumu, kurš iznāca 2020. gada februārī. Sabiedrības 2019. gada zaudējumi lielā mērā veidojušies uz portāla attīstīšanas rēķina.”
Ieguldīja milzīgu naudu portālā – un faktiski to nometa zemē...
„Salīdzinot ar 2018. gadu, akciju sabiedrības «LATVIJAS MEDIJI” neto apgrozījums 2019. gadā samazinājies par 381,7 tūkst. EUR jeb par 8,5%. 2019. gadā ieņēmumi no abonēšanas samazinājušies par 74,6 tūkst. EUR jeb par 3,7%. Abonēšanas ieņēmumu kritumam ir tendence samazināties (2018. gadā abonēšanas ieņēmumi kritums bija virs 7%), kas liecina par zināmu abonēšanas paradumu nostiprināšanos, savukārt ievērojams kritums redzams reklāmas ieņēmumos - par 175,0 tūkst. EUR jeb par 16,8%.”
Apgrozījums krīt, abonēšana krīt, reklāmas ieņēmumi ir krituši vienkārši dramatiski...
„Neskatoties uz 2019. gada uzrādīto rezultātu, Sabiedrība ir uzskatāma par finansiāli stabilu, tā turpina saglabāt augstu likviditāti un savu turpmāko darbību spēs droši finansēt no pašu līdzekļiem.”
Mēs vēl turamies! Vēl...
„2019. gada beigās Sabiedrības aktīvu kopvērtība samazinājusies par 14,0%. Sabiedrības apgrozāmo līdzekļu apmērs ir samazinājies par 313,2 tūkst. EUR jeb 17,3%. Sabiedrības pašu kapitāls samazinājies par 323,2 tūkst. EUR jeb 23,3% uz Sabiedrības rezervju rēķina, tomēr tas ne mazākajā mērā neapdraud kapitāla pietiekamību Sabiedrības darbības turpināšanai.”
Vai tikai Banka Baltija arī nestāstīja kaut ko līdzīgu?...
„2020. gada sākumā vīrusa Covid-19 ietekmē ir sākusies pandēmija, un tā atstāj būtisku ietekmi uz uzņēmējdarbību un ekonomisko attīstību Latvijā un visā pasaulē. Ekonomisko procesu apstāšanās ir ļoti ietekmējusi reklāmas tirgu, un ir sagaidāms, ka netiks gūti budžetā plānotie reklāmas ieņēmumi. Sabiedrība gan tiešā veidā, gan caur asociācijām strādā pie atbalsta pasākumu ieviešanas un ir pārliecināta, ka tā sekmīgi pārvarēs ārkārtas situāciju. Sabiedrība uzskata, ka vīrusa izplatība ir nekoriģējošs notikums pēc bilances datuma. Tā kā situācija ir neskaidra un strauji attīstās, mēs neuzskatām par iespējamu sniegt skaitlisku aplēsi par iespējamo vīrusa izplatības ietekmi uz Sabiedrību.”
Te viss jau ir pavisam skaidrs. Vēl kādam ir kādi jautājumi – kāpēc politiķi un ierēdņi pašlaik no Latvijas Avīzes var dabūt visu, ko vēlas? Tāpēc, ka bads nav brālis.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
