Kāpēc politiķi un ierēdņi pašlaik no „Latvijas Avīzes” var dabūt visu, ko vēlas? Tāpēc, ka bads nav brālis
Pietiek lasītājs27.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā publiski tiek uzdots jautājums: kāpēc Latvijas Avīzes izdevējs sev paturējis tikai aizvien sarūkošos – ne tikai tirāžas, bet arī lappušu skaita ziņā – drukātos izdevumus, bet faktiski šķīries no interneta portāla, kas tomēr bija perspektīvāks? Un kāpēc pati Latvijas Avīze aizvien biežāk kļūst par nekritisku, gandrīz vai bļodlaizīgu politiķu un ierēdņu viedokļa ruporu, kā to nesen kārtējo reizi apliecināja prezidenta Egila Levita intervija par grāmatu „Viltvārdis”, kurā tika uzdoti acīmredzami iepriekš saskaņoti jautājumi, izvairoties no „neērtām” tēmām? Atbilde, protams, jāmeklē skaitļos.
Tātad 2017. gads. Akciju sabiedrības Latvijas mediji gada zaudējumi – 216 556 eiro.
2018. gads. Akciju sabiedrības Latvijas mediji gada zaudējumi – jau vairāk nekā divreiz lielāki, 479 057 eiro.
Pagājušais, 2019. gads. Akciju sabiedrības Latvijas mediji gada zaudējumi – 323 237 eiro.
Saskaitīsim kopā – savulaik, Voldemāra Krustiņa laikos plaukstošais izdevējkoncerns tagad trīs gadu laikā kopā ir gluži vienkārši noēdis vairāk nekā miljonu eiro. Ja precīzāk, 1 018 850 eiro.
Tikmēr visi pārējie rādītāji gan rūk. Pašu kapitāls pirms trim gadiem – 1,86 miljoni eiro. Pirms diviem gadiem – 1,38 miljoni eiro. Pirms gada – 1,06 miljoni. Šādā tempā turpinot ēst, būs noēsts pēc trim gadiem.
Apgrozījums no 4,53 miljoniem eiro 2017. gadā sarucis līdz 4,12 miljoniem pagājušogad. Turklāt tas viss – vēl pirms epidēmijas, kas, protams, šogad būs nogriezusi vismaz pusi ieņēmumu un attiecīgi palielinājusi zaudējumus.
Ja ar to vēl par maz, te būs daži izteiksmīgi fragmenti no uzņēmuma pagājušā gada pārskata vadības ziņojuma, - tas, ja nezināt, ir dokuments, kurā kompānijas vadība parasti mēģina paskaidrot, cik labi viss jau ir un būs vēl labāk.
„2019. gada laikā Sabiedrība turpināja stiprināt portālu www.la.lv. un unikālo lietotāju skaits pārsniedza 500 tūkst., ierindojot portālu starp populārākajiem Latvijā.”
Ja, un tagad viņi no šī portāla ir faktiski šķīrušies...
„2019. gadā Sabiedrība turpināja veikt ieguldījumus jaunu produktu izveidē un attīstīšanā, sagatavojot izdošanai arī vienu jaunu periodisko izdevumu, kurš iznāca 2020. gada februārī. Sabiedrības 2019. gada zaudējumi lielā mērā veidojušies uz portāla attīstīšanas rēķina.”
Ieguldīja milzīgu naudu portālā – un faktiski to nometa zemē...
„Salīdzinot ar 2018. gadu, akciju sabiedrības «LATVIJAS MEDIJI” neto apgrozījums 2019. gadā samazinājies par 381,7 tūkst. EUR jeb par 8,5%. 2019. gadā ieņēmumi no abonēšanas samazinājušies par 74,6 tūkst. EUR jeb par 3,7%. Abonēšanas ieņēmumu kritumam ir tendence samazināties (2018. gadā abonēšanas ieņēmumi kritums bija virs 7%), kas liecina par zināmu abonēšanas paradumu nostiprināšanos, savukārt ievērojams kritums redzams reklāmas ieņēmumos - par 175,0 tūkst. EUR jeb par 16,8%.”
Apgrozījums krīt, abonēšana krīt, reklāmas ieņēmumi ir krituši vienkārši dramatiski...
„Neskatoties uz 2019. gada uzrādīto rezultātu, Sabiedrība ir uzskatāma par finansiāli stabilu, tā turpina saglabāt augstu likviditāti un savu turpmāko darbību spēs droši finansēt no pašu līdzekļiem.”
Mēs vēl turamies! Vēl...
„2019. gada beigās Sabiedrības aktīvu kopvērtība samazinājusies par 14,0%. Sabiedrības apgrozāmo līdzekļu apmērs ir samazinājies par 313,2 tūkst. EUR jeb 17,3%. Sabiedrības pašu kapitāls samazinājies par 323,2 tūkst. EUR jeb 23,3% uz Sabiedrības rezervju rēķina, tomēr tas ne mazākajā mērā neapdraud kapitāla pietiekamību Sabiedrības darbības turpināšanai.”
Vai tikai Banka Baltija arī nestāstīja kaut ko līdzīgu?...
„2020. gada sākumā vīrusa Covid-19 ietekmē ir sākusies pandēmija, un tā atstāj būtisku ietekmi uz uzņēmējdarbību un ekonomisko attīstību Latvijā un visā pasaulē. Ekonomisko procesu apstāšanās ir ļoti ietekmējusi reklāmas tirgu, un ir sagaidāms, ka netiks gūti budžetā plānotie reklāmas ieņēmumi. Sabiedrība gan tiešā veidā, gan caur asociācijām strādā pie atbalsta pasākumu ieviešanas un ir pārliecināta, ka tā sekmīgi pārvarēs ārkārtas situāciju. Sabiedrība uzskata, ka vīrusa izplatība ir nekoriģējošs notikums pēc bilances datuma. Tā kā situācija ir neskaidra un strauji attīstās, mēs neuzskatām par iespējamu sniegt skaitlisku aplēsi par iespējamo vīrusa izplatības ietekmi uz Sabiedrību.”
Te viss jau ir pavisam skaidrs. Vēl kādam ir kādi jautājumi – kāpēc politiķi un ierēdņi pašlaik no Latvijas Avīzes var dabūt visu, ko vēlas? Tāpēc, ka bads nav brālis.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
