Iesaki rakstu: 
Šajās dienās Latvijā viesojās projekta koordinatore no Eiropas Katrīna Trautmane. Ja palasa Rail Baltica mājaslapā publicētos kundzes izteikumus, tur figurē izteikums “RB ir ES pilsoņu vienlīdzības simbols”, bet ekonomiskajam pamatojumam neesot „primāras” nozīmes.
Tad es atcerējos projekta pirmsākumus, kad izmaksas lēsa 2 miljardi (Latvijā) un mēs parakstījāmies uz projektu pret 85% ES līdzfinansējuma solījumu. Izrādās, tas skaitlis pat toreiz bija 2-3 reizes mazāks par tālaika minimālo aplēsi, ja pajautātu būvniekiem. Tagad izmaksas ir vēl pieaugušas, nekāda 85%, izrādās, arī nav bijis un nebūs. Jābūvē laikam tās vienlīdzības dēļ, jo „aizlaists par tālu”, kā rezumē Andris Kulbergs?
Nu kas tā par tukšvārdību, un kāpēc tas viss atgādina Hruščova kukurūzas laukus, padomjlaiku triecienceltnes, Baikāla-Amūras dzelceļa maģistrāli BAM, Staburaga appludināšanu vienlīdzīgā komunisma vārdā? Un kāpēc ir tā, ka ne tikai Latvijā, bet faktiski visās ES valstīs dzelzceļa projekti ir ļoti līdzīgi savā absolūtajā finanšu apokalipsē - tāmes faktiski visur ir tikai sazīmēti nereālistiski cipari, ekonomiskā atdeve praktiski nekur nav rēķināta?
Latvijas projekts nav unikāls, un tā ir ne tikai mūsu ierēdņu īpatnība, lai gan tagad pazemīgi klanāmies un birdinām sev pelnus uz galvas. Un tad es sapratu. Kas koordinē šo projektu no Eiropas puses? Kas ir Trautmanes kundze? Iegūglējiet.
Studējusi teoloģiju, maģistra grāds protestantu teoloģijā. Uzreiz pēc beigšanas aizgājusi politikā kā sociālistiskās partijas funkcionārs Francijā. No turienes tā „vienlīdzība”. Tad amati - kultūras ministre, labklājības ministre, kas vēl mazliet atbilst sociālisma ievirzei. Tad ievēlēta Eiropas parlamentā, tur tad pārvēršas par telekomunikāciju speciālisti, apkaro narkotikas, tad arī transportu (apkaro?), prezentē sevi kā budžeta speciālisti un tagad jau pensijas vecumā - a kāpēc ne dzelceļa megaprojekts? Neko sev, spējīga kundze.
Politprojekti ir nolemti šausmīgām mokām un mūsu gadījumā apdraud valsts finanšu stabilitāti, jo tos nevada speciālisti, bet ierēdņi. Universālie kareivji kultūras, dzelzceļa, neiroķirurģijas, kosmonautikas, zemes dzīļu izpētes, kvantu fizikas un jebkurā citā jomā. Tad nebrīnāmies.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
