Iesaki rakstu: 
Rakstu saistībā ar dažām lietām, kurām, manuprāt, nebūtu jānotiek tā, kā tās šobrīd notiek, un proti – par Ārlietu ministrijas diplomātiskā dienesta niansēm.
Darbinieks, kad saņem diplomātisko rangu, saņem arī piemaksu – 20% pie algas, kas pats par sevi nav nekas peļams un atbilst vispārējai valsts praksei gan policijā, gan militārajos spēkos, kur maksā piemaksu par "pagoniem".
Bet otra lieta, kas pienākas diplomātiem, ir izdienas pensija. Iepriekš daudzi ir uzbrukuši šai izdienas pensijai, jo, lūk, diplomāti visu mūžu tikai staigā pa pieņemšanām ar vīna glāzi rokās un nestrādā.
Šis stereotips nav īsti atbilstošs realitātei, jo kā reizi šīs pieņemšanas vakaros ir pats nepatīkamākais pienākums, jo tas atrauj laiku ģimenei un atpūtai, un diplomātiem, kuriem šīs pieņemšanas ir regulāri jāapmeklē sen ir zudusi bērnišķīgā sajūsma par pieēšanos par velti, - bet tā nu tāda liriska atkāpe.
Izdienas pensijas atbalstu, jo diplomāti arī daudz ko ziedo savas dzīves laikā - mainot valstis, nemitīgi pārceļoties, ņemot bērnus ārā no vienas skolas, liekot citā, bērniem jāmeklē citi draugi, jāiedzīvojas attiecīgajā vidē.
Dzīvesbiedram grūti atrast darbu, jo ik pa laikam viņš ir izrauts no sava darba un brauc līdzi uz dienesta valsti, bet, atgriežoties Latvijā, grūti atrast darbu, jo izkritis no aprites... Un, ja atrod darbu, tad pēc gada vai trim atkal spiests darbu pamest. Tāpat nemitīgās virsstundas - tā nav gaušanās, tā ir tikai faktu konstatācija.
Taču interesanti, ka diplomātisko izdienas pensiju saņem visas personas, kurām ir diplomātiskais rangs, bet kuras nav ne reizi pametušas silto ligzdiņu Rīgā un strādājušas ārvalstīs.
Ar ko šādas visu laiku Rīgā strādājošas amatpersonas Ārlietu ministrijā atšķiras no amatpersonas Zemkopības ministrijā vai Kultūras ministrijā? Ne ar ko! Tad kādēļ šīm amatpersonām ir tiesības iet izdienas pensijā no 55 gadu vecuma, bet Zemkopības ministrijas amatpersonai vai skolotājām - ne?
Šī tēma ir aktuāla gan ar to, ka izdienas pensija sastāda 80% no algas, gan no tā, ka pašlaik runājam par pensijas vecuma palielināšanu, kas neattieksies uz šādas kategorijas ierēdņiem... (http://www.likumi.lv/doc.php?id=147918).
Manuprāt, pareizi būtu, ja diplomātiskais rangs nepienāktos personām, kuras nav rotējušas, vai arī, ja ir rangs, tad tām obligāti jārotē. Un, ja nu persona nerotē, tad nu tai nav nekāda sakara ar izdienas pensiju un arī ar piemaksu par diplomātisko rangu.
Diemžēl ministrijā šo jautājumu sakārtot godīgā ceļā nav iespējams, jo cilvēks, kurš jau kopš deviņdesmito gadu sākuma bez pārtraukuma ir Personāla departamenta direktors (Irēna Putniņa), ir viens no retajiem, kurš ministrijā nav ne reizi rotējis, taču kuram ir liels nopelns tam katastrofālajam stāvoklim, kāds ar personālpolitiku ir Ārlietu ministrijā.
Pateicoties viņas nekompetentajam darbam un intrigām, viena daļa labu speciālistu ir pametuši ministriju. Pateicoties viņas nespējai sakārtot personālpolitiku, daudziem nav ne mazākās nojausmas, kā Ārlietu ministrija spēs novadīt Latvijas prezidentūru ES.
Tā kā mums Latvijā ierasts, ka, ja neērtus jautājumus ministrijas augšām sāk uzdot kāds no apakšas, tad vienīgais rezultāts ir, ka cieš apakša, bet jautājumā nekas nemainās, tad vēršos pie ceturtās varas – iespējams, ka jūs ar no savas puses izteiktu jautājumu palīdzības spējat "iekustināt" augšām domāšanu šajā jautājumā.
Red. piez. Jautājumus par šo tēmu esam uzdevuši ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (attēlā). Diemžēl viņš jau kopš darbības Valda Zatlera kancelejā ir pieradis pirms atbildēšanas mēnesi padomāt, tā ka atbildes pagaidām neesam saņēmuši.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
