Kāpēc sabiedriskais medijs atļaujas apspriest mūsu vēlmi cirst aizvien tievākus kokus un lieto mums nepatīkamus terminus?
Arnis Muižnieks*02.07.2019.
Komentāri (56)
Iesaki rakstu: 
Pēc raidījuma "Krustpunktā" pieteikuma "Mežu izciršana: Zemkopības ministrija rosina cirst tievākus kokus, dabas draugi iebilst" un arī mežsaimniecības jautājumu sadaļas virsraksta izvēles "Mežu izciršana", vēlos Latvijas Meža īpašnieku biedrības un arī pārējo meža nozares organizāciju vārdā paust neizpratni par šādu meža nozares aktualitāšu atspoguļojumu un saņemt skaidrojumu, kāpēc tas tiek darīts.
Mūsuprāt, ja tiek pieteikta aktualitāte raidījumam, sabiedriskajam medijam pieteikumā būtu jāietur neitralitāte tēmas formulējumā, nevis jāizvēlas VIENAS interešu grupas viedoklis.
Šajā gadījumā, ja izvēlētais raidījuma pieteikums ietver frāzi "tievāku koku ciršana", kas ir precīzi paņemts teksts no Latvijas Ornitoloģijas biedrības un Latvijas Dabas fonda paziņojuma, turklāt neatbilst patiesībai, tā ir demagoģija!
Pierādījums tam ir fakts, ka arī
Vai šāda ir profesionālas žurnālistikas ētikai atbilstoša rīcība aktualitāšu atspoguļojumā? Tikpat labi raidījuma producenti varēja izvēlēties meža nozares organizāciju teikto, ka grozījumi ir vērsti uz efektīvāku meža apsaimniekošanu un ražīgāku mežu audzēšanu.
Savukārt, lai ievērotu neitrālu pozīciju, raidījumam vajadzēja pieturēties pie oriģinālā informācijas avota - Zemkopības ministrijas sagatavotā MK noteikumu projekta anotācijas vai vismaz zemkopības ministra Kaspara Gerharda LSM paustā viedokļa dažas dienas iepriekš. Turklāt mežsaimnieki IR dabas draugi un neiebilst pret šiem grozījumiem.
Vēršam uzmanību, ka sabiedriskajam medijam, piedāvājot tēmas par konkrētām nozarēm, vajadzētu lietot terminus, kādi tiek lietoti nozaru normatīvajos aktos. Mums ir MK noteikumi par koku ciršanu mežā, par meža atjaunošanu utml. Mums nav normatīvos noteikumi, kuros ir atrunāta kārtība par koku IZCIRŠANU.
Koku izciršana normatīvos ir atrunāta MK noteikumos par atmežošanu, t.i., zemes lietojuma maiņa no meža zemes uz citu veidu, piemēram, apbūvei un vai infrastruktūras izbūvei. Šajos gadījumos MEŽA TAJĀ VIETĀ VAIRĀK NEBŪS. Savukārt mežsaimniecībā arī pēc koku nociršanas to vietā pēc noteikta laika būs mežs.
Tādējādi sabiedriskais medijs, lietojot terminu "meža izciršana" runājot par mežsaimniecību, maldina sabiedrību, veidojot negatīvu viedokli pret vienu no Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem svarīgākajām nozarēm, kas dod darbu lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, maksā nodokļus un dividendes valsts budžetā, par ko tiek uzturēti arī sabiedriskie mediji, ražotas preces, kas ienes naudu Latvijas ekonomikā no ārvalstīm.
Vai Latvijas Radio mērķis ir graut šīs nozares konkurētspēju ar tendencioziem virsrakstiem?
Vienlaicīgi vēlamies paust pozitīvu novērtējumu "Krustpunktā" vadītājai Mārai Jansonei par profesionalitāti raidījuma vadīšanā.
Vēlamies no Latvijas Radio sagaidīt turpmāku neitralitāti attiecībā uz meža nozares jautājumu atspoguļošanu, t.i., nomainīt sadaļu "Meža izciršana" pret "Mežsaimniecība" vai "Meža apsaimniekošana". Otrs variants ir atstāt sadaļu "Meža izciršana" un tajā ievietot aktualitātes par meža platību zudumiem gan globāli, gan Latvijā.
Piemēram, tajā varētu ievietot ļoti aktuālu ziņu, ka 26.jūnijā notiks cirsmu izsole, kurā plānots IZCIRST
Nobeigumā vēlos izteikt aicinājumu uz sadarbību ar meža nozari raidījumu saturu veidošanā, jo meža nozarei ir dati, profesionāļi un tēmas, kas attiecas uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju, par kuru vajadzētu pilnveidot ne vien Latvijas Radio žurnālistu, bet arī visas sabiedrības izglītības un izpratnes līmeni.
* Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
