Kāpēc sabiedriskais medijs atļaujas apspriest mūsu vēlmi cirst aizvien tievākus kokus un lieto mums nepatīkamus terminus?
Arnis Muižnieks*02.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc raidījuma "Krustpunktā" pieteikuma "Mežu izciršana: Zemkopības ministrija rosina cirst tievākus kokus, dabas draugi iebilst" un arī mežsaimniecības jautājumu sadaļas virsraksta izvēles "Mežu izciršana", vēlos Latvijas Meža īpašnieku biedrības un arī pārējo meža nozares organizāciju vārdā paust neizpratni par šādu meža nozares aktualitāšu atspoguļojumu un saņemt skaidrojumu, kāpēc tas tiek darīts.
Mūsuprāt, ja tiek pieteikta aktualitāte raidījumam, sabiedriskajam medijam pieteikumā būtu jāietur neitralitāte tēmas formulējumā, nevis jāizvēlas VIENAS interešu grupas viedoklis.
Šajā gadījumā, ja izvēlētais raidījuma pieteikums ietver frāzi "tievāku koku ciršana", kas ir precīzi paņemts teksts no Latvijas Ornitoloģijas biedrības un Latvijas Dabas fonda paziņojuma, turklāt neatbilst patiesībai, tā ir demagoģija!
Pierādījums tam ir fakts, ka arī
Vai šāda ir profesionālas žurnālistikas ētikai atbilstoša rīcība aktualitāšu atspoguļojumā? Tikpat labi raidījuma producenti varēja izvēlēties meža nozares organizāciju teikto, ka grozījumi ir vērsti uz efektīvāku meža apsaimniekošanu un ražīgāku mežu audzēšanu.
Savukārt, lai ievērotu neitrālu pozīciju, raidījumam vajadzēja pieturēties pie oriģinālā informācijas avota - Zemkopības ministrijas sagatavotā MK noteikumu projekta anotācijas vai vismaz zemkopības ministra Kaspara Gerharda LSM paustā viedokļa dažas dienas iepriekš. Turklāt mežsaimnieki IR dabas draugi un neiebilst pret šiem grozījumiem.
Vēršam uzmanību, ka sabiedriskajam medijam, piedāvājot tēmas par konkrētām nozarēm, vajadzētu lietot terminus, kādi tiek lietoti nozaru normatīvajos aktos. Mums ir MK noteikumi par koku ciršanu mežā, par meža atjaunošanu utml. Mums nav normatīvos noteikumi, kuros ir atrunāta kārtība par koku IZCIRŠANU.
Koku izciršana normatīvos ir atrunāta MK noteikumos par atmežošanu, t.i., zemes lietojuma maiņa no meža zemes uz citu veidu, piemēram, apbūvei un vai infrastruktūras izbūvei. Šajos gadījumos MEŽA TAJĀ VIETĀ VAIRĀK NEBŪS. Savukārt mežsaimniecībā arī pēc koku nociršanas to vietā pēc noteikta laika būs mežs.
Tādējādi sabiedriskais medijs, lietojot terminu "meža izciršana" runājot par mežsaimniecību, maldina sabiedrību, veidojot negatīvu viedokli pret vienu no Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem svarīgākajām nozarēm, kas dod darbu lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, maksā nodokļus un dividendes valsts budžetā, par ko tiek uzturēti arī sabiedriskie mediji, ražotas preces, kas ienes naudu Latvijas ekonomikā no ārvalstīm.
Vai Latvijas Radio mērķis ir graut šīs nozares konkurētspēju ar tendencioziem virsrakstiem?
Vienlaicīgi vēlamies paust pozitīvu novērtējumu "Krustpunktā" vadītājai Mārai Jansonei par profesionalitāti raidījuma vadīšanā.
Vēlamies no Latvijas Radio sagaidīt turpmāku neitralitāti attiecībā uz meža nozares jautājumu atspoguļošanu, t.i., nomainīt sadaļu "Meža izciršana" pret "Mežsaimniecība" vai "Meža apsaimniekošana". Otrs variants ir atstāt sadaļu "Meža izciršana" un tajā ievietot aktualitātes par meža platību zudumiem gan globāli, gan Latvijā.
Piemēram, tajā varētu ievietot ļoti aktuālu ziņu, ka 26.jūnijā notiks cirsmu izsole, kurā plānots IZCIRST
Nobeigumā vēlos izteikt aicinājumu uz sadarbību ar meža nozari raidījumu saturu veidošanā, jo meža nozarei ir dati, profesionāļi un tēmas, kas attiecas uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju, par kuru vajadzētu pilnveidot ne vien Latvijas Radio žurnālistu, bet arī visas sabiedrības izglītības un izpratnes līmeni.
* Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
