Kāpēc SPKC sniedz pretrunīgu un acīmredzami maldinošu informāciju?
Ilze Jurča06.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es vēlos saņemt atbildi no Slimību profilakses un kontroles centra. 1.jautājums - saskaņā ar Jūsu datiem no gada sākuma līdz oktobrim 38 personas ir mirušas no C19, taču no Jūsu publiskotās informācijas www.covid19.gov.lv un leta.lv, izriet, ka līdz 26.10.20. - 01.11.20. ir mirušas 74 personas. Nesakritība 36 personas?
Savukārt jau datos 02.11.20. - 08.11.20 Jūs norādāt, ka mirušas ir 99 personas, lai gan saskaņā ar Jūsu pašu datiem šai laikā mirušas tikai 25 personas (02.11 - 3 personas, 03.11. - 2, 04.11. - 6, 05.11. - 3, 06.11. - 7, 07.11. - 1, 08.11. - 3, kopā 25 personas).
Tātad, ja pēc stāvokļa uz 31. oktobri bija mirušas 38 personas, pieskaitot 25 personas, kas mirušas 02.11. - 08.11, pieskaitot 01.11. mirušās 3 personas, sanāk, ka mirušas 38+3+25=66 personas, nevis 99!? Kur radās vēl 33 personas?
Arī, pārskaitot Jūsu pašu publiskotos datus, novembrī sanāk, ka mirušas 135 personas. Šis skaitlis ne tuvu nav Jūsu norādītajam kopējam mirušo skaitam - līdz 23.11. - 29.11 esot miruši 197, bet līdz 30.11. - 06.12. esot miruši 262. Kāpēc dati nesakrīt? Nesakritība ir vairāk nekā par 60 mirušajiem viena mēneša ietvarā.
2.jautājums - vai Jūsu publiski izplatītajos datos par veikto testu skaitu ir ietverti tikai pirmreizējie testi (1 tests - 1 cilvēks), vai arī Jūs datos iekļaujat visu, arī atkārtoto/sistemātiski veikto testu skaitu? Vai gadījumā, ja datos tiek iekļauti arī vairākkārtēji veikto testu rezultāti (skaits), 14 dienu kumulatīvā rādītāja rezultāts ir patiess un objektīvs?
3.jautājums - vai testu skaitā tiek ieskaitīti visi veiktie testi, tai skaitā mutes /deguna dobuma testi un siekalu testi?
4.jautājums - vai, veicot testēšanu, nošķirat personu datus, kuras jau izslimojušas ar Covid-19 un kurām saskaņā ar publiski izskanējušo informāciju vēl vairākus mēnešus pēc izveseļošanās var būt pozitīvs Covid-19 tests (piemēram, medicīnas un sociālās aprūpes darbinieki, kas izslimojuši, atgriežas darbā)?
5.jautājums - cik valstij šobrīd izmaksā 1 testa veikšana un testa rezultātu apstrāde? Cik valsts no pandēmijas sākuma ir samaksājusi par Covid-19 testu veikšanu un datu apstrādi kopsummā?
6.jautājums - kāpēc valsts uzturētajā vietnē www.covid19.gov.lv joprojām ir nepatiesi dati par personām, kas izveseļojušās no Covid-19? Pēc Jūsu datiem no 30.11.2020. valstī joprojām nav izveseļojusies NEVIENA persona. Joprojām no pandēmijas sākuma valstī izveseļojušies ir tikai 1866 cilvēki?
7.jautājums - kāpēc Jūs neatspoguļojat datus par hospitalizētajiem Covid-19 pacientiem dinamikā - cik personas katru dienu slimnīcās tiek ievietotas un cik personas ik dienu no slimnīcām tiek izrakstītas?
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
