Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pārsūtu saraksti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) saistībā ar portālā Pietiek publicētajiem rakstiem par vilka un lūša sugu aizsardzības plānu izstrādi. Mani VARAM adresētie jautājumi redzami zemāk, augstāk ir VARAM sniegtā atbilde. Pārlasot atbildi, automātiski rodas lērums jautājumu par anketēšanas metodikas korektumu.

Lūk, šie jautājumi – cik ir aptaujāto mednieku (kuri ir tieši medīšanā ieinteresētās personas un kuru viedokli var principā jau iepriekš paredzēt!), no kuriem saņemtas anketas un cik anketu ir saņemts no skolniekiem (cik no anketām ir aizpildījuši vecāki - mednieki un vai tas vispār ir kaut kā identificējams). Nav saprotams, kāpēc aptaujā vienu ieinteresēto grupu (medniekus), bet neaptaujāja NEVIENU vides aizsardzības organizāciju?

Paredzu, ka gala rezultātā mēs saņemsim kaut kādu kopējo grafiku, no kura izrietēs, ka par vilku un lūšu kaitīgumu un šaušanas nepieciešamību iestājas vismaz puse vai tuvu tam personu (it kā sabiedrības), tomēr nebūs redzams, cik no tiem ir mednieku un lauksaimnieku un cik - citu personu viedokļi.

Par apspriešanām - visai dīvaini ir tas, ka, izstrādājot plānu VISAI Latvijas teritorijai, sanāksmes tiek organizētas tikai Silavā.

Par autortiesībām - nesapratu īsti, kādā sakarā par to tika vispār minēts sugas aizsardzības plāna draftu kontekstā, bet, manuprāt, tā ir kārtējā ierēdņu juridiskā neizpratne, jo izstrādātie plāni visi kā viens ir pieejami brīvai lejupielādei Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā bez jebkādas reģistrācijas un atgādinājumiem par autortiesībām, kas ir pašsaprotamas.

Kā neskaitāmu dabas aizsardzības plānu līdzautors/redaktors un sanāksmju organizētājs (plāna izstrādes dokumentu izsūtītājs) varu teikt, ka nekad, izsūtot DAP draftus u.c. dokumentus, nevienam interesentam nav nekas norādīts par autortiesībām, jo ikvienam tak tāpat skaidrs, ka izstrādātāji ir plāna autori, bet to izmantot jebkādiem legāliem mērķiem katrs drīkst pēc patikas.

Jautājumi VARAM

Labdien! No masu medijiem nupat uzzināju, ka šobrīd tiek pabeigta sugu aizsardzības plānu atjaunošana divām aizsargājamām sugām - Eirāzijas lūsim un pelēkajam vilkam.

Vēlētos zināt, kāpēc ne šo sugu aizsardzības plānu melnrakstu kopijas, ne aptaujas anketas, ko mežzinātnes institūts "Silava" it kā esot izstrādājis, lai noskaidrotu "cilvēku pašreizējo attieksmi, informētību un ieinteresētību par šīm sugām", nav pieejamas ne VARAM, ne Silavas mājaslapās? Vai šo dokumentu apjoms ir tiešām tik liels, ka tos nav iespējams izvietot uz VARAM servera, vai tomēr šis ir īpašais gadījums, kad sabiedrības iesaiste un informētība pretēji publiski apgalvotajam nemaz nav vēlama?

Ņemot vērā VARAM kompetenci sugu un biotopu aizsardzībā un ministrijas allaž pausto atbalstu sabiedrības iesaistei plānošanas dokumentu izstrādes procesā, lūdzu VARAM rast iespēju padarīt gan plānu uzmetumus, gan jo īpaši sabiedrības aptaujas anketas publiski pieejamas VARAM mājaslapā, jo iespēja individuāli izprasīt konkrētos dokumentus no Silavas darbiniekiem nav uzskatāma par adekvātu publisko pieejamību un sabiedrības iesaisti!

Gadījumā, ja e-pastā sūtīts jautājums neparedz atbildes sniegšanu pēc būtības, lūdzu informēt mani par to, lai varu nosūtīt VARAM rakstisku iesniegumu.

Ar cieņu Viktors Jefimovs

VARAM atbilde

Labdien! Atbildot uz Jūsu 2017.gada 1.augusta elektronisko vēstuli saistībā ar lielo plēsēju sugu aizsardzības plāniem, sniedzam sekojošu informāciju:

2016.gada Latvijas vides aizsardzības fonds aktivitātē "Sugu aizsardzības plānu izstrādāšana vai atjaunošana indikatīvi norādītajām īpaši aizsargājamām sugām" piešķīra finansējumu četriem Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" (turpmāk-LVMI "Silava") projektiem. 3 sugu aizsardzības plānu atjaunošanai (Eirāzijas lūsis, Pelēkais vilks, Brūnais lācis) un jauna sugas aizsardzības plāna izstrādei (Eirāzijas ūdrs).

Atbilstoši 2015.gada 11.maija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkojumam Nr.127 "Par sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādāšanas kārtību" īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādāšanu un atjaunošanu koordinē un pārrauga Dabas aizsardzības pārvalde. Apstiprināto plānu, arī atjaunoto plānu, ievieto Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav kompetenta izvērtēt projekta realizētāja pielietotās metodes vai risinājumus nepieciešamās informācijas ieguvei. Vienlaikus jānorāda, ka ne projektu uzdevumi, ne sugas aizsardzības plāna saturs neparedz plānu, kas ir izstrādes procesā, darba versiju ievietošanu publiski pieejamos serveros. Darba variants pieejams, pēc pieprasījuma vēršoties pie izstrādātāja. Projekta darba uzdevuma izpildes rezultātā radītie darbi Autortiesību likuma izpratnē ir autortiesību objekti un tos aizsargā Autortiesību likums un citi spēkā esošie normatīvie akti.

Sabiedrības līdzdalība, atbilstoši projektu uzdevumiem, tiek nodrošināta organizējot apspriedes ar ekspertu, valsts un nevalstisko organizāciju un visu ieinteresēto pušu pārstāvju līdzdalību. Sanāksmes ir notikušas š.g. 17.janvārī, 22.februārī un 20.jūlijā. Uz sanāksmēm tika aicināti visi interesenti, iepriekšējo sanāksmju dalībnieki. Informācija un atbilstošie dokumenti, materiāli par katru apspriedi pieejami LVMI "Silavas" tīmekļa vietnē..

Ne projektu uzdevumi, ne sugas aizsardzības plāna saturs neparedz veikt sabiedriskās aptaujas, taču šādās aptaujās iegūtie rezultāti, turklāt, ja tie ir salīdzināmi, jo iegūti pēc vienādām metodēm, sniedz informāciju par to, kā situācija/viedoklis ir mainījis noteiktā laika periodā. Katrai socioloģiskajai aptaujai ir sava metodika, kas izstrādāta atbilstoši mērķim.

Atbilstoši pieejamajai informācijai socioloģisko aptauju sugas plāna izstrādes ietvaros veica LVMI "Silava" speciālisti. Aptauja tika organizēta caur Latvijas skolām tā, lai būtu proporcionāli iedzīvotāju sadalījumam aptverti visi 4 etniskie novadi un galvaspilsēta. Uz jautājumiem atbildēja tas skolēna ģimenes loceklis, kuram ir vistuvākā dzimšanas diena anketas saņemšanas brīdī. Šī aptauja tika veikta ar papīra formāta anketām.

Papildus aptaujā bija iesaistītas mednieku un lauksaimnieku organizācijas, kas anketas izplatīja patstāvīgi elektroniskā formā tikai saviem biedriem. Katras interešu grupas viedoklis tiek analizēts atsevišķi. Aptaujā tika izmantota anketa, ko sadarbībā ar prof. Alistair Bath izstrādājusi LVMI Silavas zinātniskā asistente un LU doktorante sava promocijas darba ietvaros. Aptaujas anketā un metodikā netika paredzēts iegūt un analizēt individuālus viedokļus. Ārpus aprakstītās shēmas anketa netika izplatīta.

Ar cieņu Daiga Vilkaste, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Dabas aizsardzības departamenta direktore

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi