Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc tiek vajāts un nomelnots izcils režisors? Kāpēc notiek piekasīšanās pilnīgiem sīkumiem? Kāpēc lai jebkurš normāls cilvēks nerīkotos tā kā Hermanis ar savu dzīvokli – jo mazāk mēs spējam samaksāt šai valstij, jo labāk? Šādus un līdzīgus jautājumus uzdod daudzi Pietiek lasītāji, - pienācis laiks sniegt skaidru atbildi.

 

Atbilde būtībā ir vienkārša un īsa – par Jaunā Rīgas teātra galvenā režisora Alvja Hermaņa dzīvokļu darījumiem mēs šodien jau piekto rakstu publicējam tāpēc, ka esam pārliecināti: nekāda izcilība, nekādi nopelni, nekādi sasniegumi nedod cilvēkam tiesības pat sīkumos krāpt savu valsti vai kaut radīt aizdomas par šādu krāpšanu. Vēl vairāk – jo izcilāks cilvēks un jo lielākā mērā viņu sev par ētisko paraugu piemēra citi, jo smalkākam jābūt mikroskopam, zem kura tiek aplūkota viņa rīcība.

Visi zina, ka Hermanim līdzīgas valsts „likumīgās apkrāpšanas” shēmas un shēmiņas ir īstenojuši tūkstoši cilvēku, - bet, kas ir saprotami un gandrīz vai piedodami tantei Ņurai no Pļavniekiem, tas izskatās vienkārši piedauzīgi tāda cilvēka kā Hermanis izpildījumā, kurš latviešu tautai regulāri norāda uz tās labajām un sliktajām īpašībām.

Protams, šī mūsu pārliecība ir pilnīgā pretrunā ar to, ko varētu nosaukt par „Ēlertes morāli”, - to, ko kādreizējā Dienas galvenā redaktore, tagadējā politiķe dažādās formās ir piekopusi un arī citiem ar dažādiem panākumiem mēģinājusi uzspiest gadiem ilgi.

Šo „Ēlertes morāli” mēs esam redzējuši visdažādākajās izpausmēs. Kāds cits kaut ko nav nodeklarējis? Tas taču ir korupcijas skandāls! Kaut ko nav deklarējis „savējais”? Nu, kam negadās...

Kaut ko privatizē kāds cits? Tas ir aizdomīgi, tas rada bažas par valsts nozagšanu! Kaut kas ieprivatizējies pašam vai draugam Sašam? Nu, privatizācija taču vispār nav nekāds darījums...

Neprašas un idiotus visaugstākajos valsts amatos liek citi? Šausmas, valstij gals klāt! Bet tagad amatos tiek bāzti savi nejēgas, un arī visnetīrākajā politiskajā tirgū redzami vieni vienīgi savējie? Nu, tāda ir politika...

Kamēr Šķēle ēleršu biznesam atlaiž PVN par avīžpapīru, tikmēr Šķēle ir nevis oligarhs, bet valstiski domājošs; kad oligarhs un valsts nozadzējs Lembergs pārvēršas par koalīcijas partneri, partnerība, kā izskatās, ir gatava aiziet ļoti un ļoti tālu... Un tā tālāk, un tā tālāk.

Tas arī ir šīs Hermaņa-Ēlertes-Čigānes morāles – vai kā nu to saukt – pamats: rau, es esmu tik balts, tik pūkains, es tā cīnos par vispārējo labklājību, es tā neieredzu visu slikto un ļauno, ka šī pūkainība attaisno tos mazos grēciņus, kas iegadās man pašam. Mana pārliecība, rau, ir tik izcila, ka visiem jāskatās tikai uz to un vienīgi uz to – un nevis uz to, ka man atkal un atkal paslīd kāja kādā Dienas prihvatizācijiņā, kādā dzīvokļa darījumiņā, kādā nodokļu apiešanā, kādā lakatiņu kontrabandiņā...

Kā to var redzēt arī no Pietiek lasītāju komentāriem, Latvijā gan ir pietiekami daudz cilvēku, kas šajā ziņā ir Ēlertes, Hermaņa, Čigānes un Co. domubiedri. Un, kad Ēlerte apgalvo, ka viņa būtu gana laba prezidente šai valstij, viņai ir liela daļa taisnības – viņa perfekti atbilstu tiem ļaudīm, kuri tāpat kā viņa ir pārliecināti, ka skaļa brēkšana par valsts interesēm dod visas tiesības paklusām nokārtot savas mazās praktiskās vajadzībiņas.

Ak, un vēl viens lasītāju laiku pa laikam uzdots jautājums, uz kuru tāpat būtu īstais laiks atbildēt, - ar ko tu pats, Lapsa, labāks?

Kas teica, ka es esmu labāks? Es – noteikti ne. Taču ir divi nelieli sīkumi, kas mani būtiski atšķir no ēlertēm, hermaņiem, čigānēm, bendrātēm utt. Manuprāt – pietiekami būtiski ne tikai man vien, lai tos te arī pieminētu.

Pirmais – atšķirībā no ēlertēm un Co. es nekad neesmu ne licis sevi par kaut kādu pareizās dzīves piemēru, ne arī mācījis dzīvot citus. Tas, ko es daru, ir – stāstu to, ko esmu uzzinājis, un laiku pa laikam pasaku arī, ko es pats personiski par to domāju. Kādam tas patīk, kādam ne, - tas ir tikai normāli.

Un otrais – es vienmēr esmu centies ierobežot savu latviski cilvēcisko kāri pagrābties pēc sīka praktiska labuma. Neesmu, protams, Hermaņa, Ēlertes, Čigānes, Bendrātes u.tml. mēroga dižgars, taču vienmēr esmu sev atgādinājis – ja tu, Lapsa, gribi lekt visiem acīs, tu nevari atļauties to, ko mierīgi var atļauties jau pieminētā tante Ņura (un, kā izrādās, arī Hermanis un Co.).

Man dzīvē nav bijis briesmīgi daudz lielu darījumu – ar tādiem saprotot, piemēram, dzīvokļu, mašīnu, akciju un tamlīdzīgu mantu iegādi. Bet, kad tādi ir gadījušies, esmu spējis novērtēt riskus, kas saistīti ar vēlmi šādos darījumos kaut ko visnotaļ likumīgi „ietaupīt”.

Iegādājoties līzingā mašīnu, es atturējos no vēlmes to iegādāties uz sava uzņēmuma vārda un „ietaupīt” PVN, - gribējās, protams, bet es labi apzinājos, kādus s... var nākties strēbt šo dažu s... tūkstošu eiro dēļ. Tāpat, pērkot dzīvokli, es atturējos no kārdinājuma Zemesgrāmatā uzrādīt samazinātu summu, - kaut kārdinājums (un iespēja), protams, bija. Droši vien ne mazāks kā dižgaram un latvju tautas liekulības atmaskotājam Hermanim.

Vai es tāpēc esmu kaut kādā ziņā labāks par tādu Hermani ar viņa dzīvokļiem, Ēlerti ar viņas privatizācijām, nodokļiem un „politiskajiem kompromisiem”, Čigāni ar viņas pindacīgo kravu un Bendrāti ar viņas klaušu līgumiem? Nez vai. Tikpat labi var teikt – vienkārši nedaudz piesardzīgāks.

Taču, lasot Hermaņa aizvainotos vārdus par to, kā viņam, lūk, kaut ko nākas kādam skaidrot par savu nelielo darījumiņu, un Ēlertes nožēlojamo skaidrošanos, ka privatizācija, lūk, neesot nekāda iegāde, man tomēr kļūst labi ap sirdi par šo savu piesardzīgumu – vai kas nu tas tāds.

Kaut, protams, katram dzīvē savi prieki – un droši vien jau pasaulē ir ne mazums lietu, kuru dēļ ir vērts melot, liekuļot un krāpt citus un pašam sevi. Paskatieties uz Ēlerti, draudzīgi čalojot pie viena galda ar kādreizējo „valsts nozadzēju” Lembergu, - un kļūst skaidrs, ka šādu lietu acīmredzot pasaulē ir pietiekami daudz.

Zīmējums no www.karikatura.ru

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi