Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Andrejs Mūrnieks
24.04.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju un prezidentu apbrīno visā pasaulē. Vai citas Eiropas tautas spētu sekot ukraiņu piemēram? Kā ar mums pašiem? Vai atbalsts Ukrainai ir pietiekams? Vai pasaules vadošo politiķu attieksme pret karu ir adekvāta?

Šoreiz ar gandarījumu jākonstatē, ka Latvija, īpaši mūsu brīvprātīgie, ir darījuši daudz, lai mazinātu ukraiņu ciešanas. Protams, varam un vajag vēl vairāk. Bet bez pašu ukraiņu pašatdeves mūsu palīdzībai nebūtu nozīmes. Kas viņiem dod spēku izturēt un sekmīgi pretoties agresora pārspēkam?

Šķiet, ka ir vismaz trīs faktori, kas ukraiņus atšķir no daudziem (ne visiem) labi paēdušajiem un bieži dzīves pagurušajiem eiropiešiem. Tie ir: 1) savas nācijas nozīmīguma apziņa, 2) vīrišķīgums un arī 3) reliģiozitāte. Taču katru no šiem faktoriem jāapdomā dziļāk.

Vispirms par pilsoņu vienotību. Ziņas par nācijas koncepcijas norietu, visticamāk, izrādījušās pāragras. Pretēji globālā kosmopolītisma spiedienam uzskatīt nacionālu valsti par novecojošu faktoru Ukrainas pieredze liecina par pretējo. Mācība, ko ukraiņi mums sniedz, ir šāda: nācija NAV tikai viegli maināms un novecojis „sociāls konstrukts”. Tāpat kā tikai un vienīgi „sociāls konstrukts” nav ne tradicionālā ģimene, ne vīrieša un sievietes dzimumi.

Ne jau tāpēc Ukrainā ir tik vienoti krievi un ukraiņi, ka tā būtu primāri veidota kā politiskā nācija, bet tāpēc, ka krievi solidarizējas ar ukraiņiem - saprotot, ka tieši ukraiņi ir šīs valsts kodols. Nācija ir stipra, jo to veidojusi ukraiņu tauta (titulnācija, valstsnācija – vienalga, kā to sauc), kas veido Ukrainas identitāti!

Un kontrastā tam - zemē, kur ilgstoši kultivētas politkorektuma un pilsoniskās nācijas idejas - Vācijā, lai gan lielākā daļa tās pilsoņu ir vācieši, tikai 18 % no viņiem esot gatavi aizstāvēt savu valsti ar ieročiem rokās (vismaz to līdz šim uzrāda aptaujas). Gatavība riskēt ar savu dzīvību dzimtenes labā ir nepietiekama. Varbūt tādēļ, ka nacionālā pašapziņa ilgstoši mazināta, maldīgi jaucot nacionālismu ar nacismu?

Nacionālā valstī, protams, var un drīkst dzīvot, sekmīgi integrēties, iegūt pilsonību un piedalīties tās celtniecībā arī citu tautu un etnisko grupu ļaudis. Tomēr – respektējot tās tautas kultūru, valodu un vērtības, kuras vārdu nes konkrētās valsts nosaukums.

Saprotams, ka arī citas tautas, kas dzīvo Ukrainā vai Latvijā, var sekmīgi iekļauties ne tikai valsts veidošanā, bet pat tās aizsardzībā. Tomēr tieši latviešu tauta un ukraiņu tauta veido šo valstu pastāvēšanas dziļāko jēgu. Valsts nav tikai teritorija, robežas, ekonomika, konstitūcija un armija. Galvenais ir cilvēki, kurus vieno daudz lielākā mērā valoda, kultūra un vēsture. Turklāt etniskums jeb etnicitāte - piederība pie kādas tautas vai etniskas grupas, - ir daudz senāka cilvēku kopbūšanas forma nekā valsts.

Nav izslēgta arī politiskas nācijas pastāvēšana, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis. To veidojuši emigranti no dažādām tautām un valstīm. Tomēr tādu gadījumu nav daudz. Turklāt arī ASV viens no pilsoņu identitātes faktoriem ir angļu valoda, kas ir konkrētas tautas mantojums, nevis politiski konstruēta realitāte.

Skaidrs, ka Ukrainas pilsoņus vienojusi arī tā neaptveramā netaisnība un nežēlība, ko izrādījuši okupanti. Arī šajā gadījumā vienojošais ir fundamentāla vērtību izjūta - priekšstats par taisnīgumu, līdzcietība un nostāšanās apdraudēto, apmeloto un iznīcībai pakļauto pusē. Ir vērts aizstāvēt savu ģimeni, savas mājas, savu dzimto pilsētu, savus vecākus, kaimiņus un draugus. Ukrainā to visu aizstāv gan ukraiņi, gan krievi. Bet diez vai dzīvības tiek atdotas par iespējām piedalīties brīvajā tirgū, marihuānas legalizāciju, praidu, iespējām manīt dzimumu, azartspēļu brīvību vai citiem globālisma piedāvājumiem. Tas, kā dēļ ļaudis gatavi ziedoties, visticamāk, ir tradicionālās vērtības.

Otrais faktors: Ukrainā, šķiet, cīnās tā „toksiskā maskulinitāte”, ko feministes ilgstoši apkarojušas Rietumos. Ukrainas vīrieši ir vīrišķīgi, uzticami un cildeni, gatavi sevi ziedot savu ģimeņu un savas dzimtenes labā. Viņus, visticamāk, vecāki audzinājuši par īstiem vīriem, nevis „uniseksa” būtnēm. Ukrainas sievietes ir sievišķīgas, varonīgas un skaistas, centienos aizsargāt savus bērnus, palīdzot saviem vīriem un iedvesmojot viņus cīņai.

Arī Volodimirs Zelenskis no vidēji populāra prezidenta ir izaudzis divu mēnešu kara dienās ne tikai par savas tautas līderi, bet populārāko, vīrišķīgāko un, šķiet, arī tuvākā nākotnē ietekmīgāko valstsvīru Eiropā. Bet ko viņš saka par citiem saviem kolēģiem?

Ukrainas prezidents atzīst: „Šīs 50 dienas man parādīja citādāk daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni.” Viņš teic, ka tomēr ieraudzījis arī politiķus, kas „izturējās tā, it kā viņiem nebūtu nekādas varas”1.

Patiešām, viskonsekventāko palīdzību sniegusi konservatīvā Polijas valdība un tauta, Baltijas valstis, Čehija, Slovākija un masu medijos par populistu zākātais britu premjers Boriss Džonsons. Toties Latvijas medijos slavētais liberālais Emanuels Makrons paliks atmiņā kā neskaitāmu telefonsarunu biedrs Putinam. Ko devušas šīs sarunas? Savukārt Vācijas zaļo, liberāļu un sociāldemokrātu koalīcijas valdība sākumā pat atteicās Ukrainai sniegt militāro palīdzību.

Kā un kāpēc Eiropa ir nonākusi tik tālu, ka dimanti, gāze, nafta un nauda ir dārgāki par vērtībām un cilvēku dzīvībām? Varbūt Ukrainas varonība pamudinās beidzot eiropiešus atteikties vismaz no Krievijas energoresursiem? Ziedot vismaz daļu no sava komforta reālai palīdzībai agresora postītai valstij. Tas ir Eiropas Savienības goda jautājums.

Trešais faktors, kas palīdz ukraiņiem būt varoņiem, ir lielas tautas daļas reliģiozitāte. Runa nav tikai par „vienkāršās tautas” ticību, bet par ukraiņu intelektuāļiem, kuri apdomāti un konsekventi iestājas par kristīgo vērtību atjaunotni. Saprotams, ka cerība mūžības perspektīvā motivē ne tikai ar atdevi dzīvot, bet nepieciešamības gadījumā savu dzīvību ziedot par draugiem. Tas ir piemērs, ko saskaņā ar Jauno Derību parāda Jēzus Kristus.

Zinu vismaz trīs izcilus filozofus, kuri arī šajā grūtajā kara laikā ir kopā ar tautu, daloties savās pārdomās sociālajos tīklos, ierakstot intervijas un stiprinot savu līdzpilsoņu drosmi un cerības.

Viens no redzamākajiem Ukrainas runas vīriem, kurš ik dienas vēsta par situāciju frontē un bieži redzams arī Latvijas TV “Panorāmā” ir Volodimira Zelenska administrācijas vadītāja padomnieks Aleksejs Arestovičs (Oleksiy Arestovych). Izrādās, miera laika dzīvē viņš ir pazīstams kā lielisks lektors, psiholoģijas un filozofijas pasniedzējs. Iesaku paklausīties viņa četru lekciju ciklu „Dieva esamība”, analizējot Ričarda Svinberna pieeju («Существование Бога» portālā cowo.guru)2. Vēl interesantāks ir Arestoviča pasniedzējs Aleksandrs Filoņenko (Александр Филоненко) - lielisks Dantes daiļrades pazinējs, pēc pirmās profesijas fiziķis no Harkivas3. Izcilais filozofs Andrejs Baumeisters (Andrii Baumeister) 4 no Kijivas ir mūsdienu politisko un sociālo procesu vērtētājs5, katolicisma aizstāvis6.

Apbrīnojami, ka šie intelektuāļi turpina lekcijas pat kara apstākļos tiešraidēs no pagrabiem vai daudzstāvu māju dzīvokļiem, kuri dreb no netālu sprāgstošām raķetēm. Šādu plašāk domājošu cilvēku esamība dod cerību, ka pēc kara, kas agri vai vēlu beigsies, varbūt izdosies panākt pašu grūtāko: divu brāļu tautu - ukraiņu un krievu - izlīgšanu. Tas gan iespējams tikai tad, kad Krievijā būs citi līderi. Ukrainas uzvara karā būs tikai sākums jauncelsmes darbam un smagajam rētu sadziedēšanas procesam.

Vēsture zina gadījumus, kad karā iesaistīto tautu izlīgšana ir izdevusies. Pēc 150 gadu ilgiem konfliktiem starp Vāciju un Franciju (sākot no Napoleona kariem un beidzot ar Otro pasaules karu) samierināt abas nācijas izdevās kristīgi orientētiem politiķiem, kuri veidoja arī Eiropas Savienības pamatus. Tie bija vācu kanclers Konrāds Adenauers, Francijas politiķis Robērs Šūmanis un itālis Alčide de Gasperi - visi trīs no kristīgo demokrātu partijām. Lielā izlīgšana notika, ne tikai pateicoties Maršala plānam un ekonomiskajam izdevīgumam Rūras apgabala iegulu kopīgā apsaimniekošanā. Ekonomiskās iespējas vairāk interesēja biznesmeņus, ne tautas. Izšķirošais, šķiet, bija apelācija pie kristīgās piedošanas idejas, kas tolaik abām tautām vēl bija pazīstama un dzīva.

No ukraiņu puses izlīgšana, šķiet, būs iespējama. Kā ar Krieviju? Arī Krievijas pusē ir gana intelektuāļu, kas saprot situāciju, taču viņiem nedod iespēju izteikties masu medijos. Diemžēl liela daļas tautas ir pilnīgā imperiālistiskās ideoloģijas hipnozē. Krievijas valdības mēģinājumi izmantot sev padevīgo Maskavas patriarhātu murgaino ideju propagandā ir kļuvuši izteikti antikristīgi un nekrietni. To pierāda kaut vai Kremļa jauns uzbrukums Ukrainas teritorijām tieši pareizticīgo Lieldienu laikā - klusajā nedēļā.

Bet Ukraina apliecina nācijas, brīvības, demokrātijas un ticības vērtību. Turklāt nevis salkanā «samitu» vai sarunu šovu pļāpāšanā, bet riskējot ar dārgāko: ar savu pilsoņu dzīvībām. Mācīsimies no viņiem!

1 Citēts no portāla “Delfi” publikācijas: “Zelenskim mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem”: https://www.delfi.lv/news/arzemes/zelenskim-mainijies-viedoklis-par-daudziem-pasaules-lideriem.d?id=54250776
2 A. Арестович: "Существование Бога." Skat.: https://www.youtube.com/watch?v=81CcQ-Ec2BI
3 Lekcijas par Dantes Dievišķo komēdiju: А. Филоненко “Из глубин ада к звездам.” («Данте Алигьери: Антропология желания»). Skat: https://www.youtube.com/watch?v=DB5wbF1y7Ms&list=PL4tEj-67A02NdWgAyLyOynZKXaZnl3o2m&index=3
4 A. Baumeister. “Свобода волі: реальність чи ілюзія?” Skat: https://www.youtube.com/watch?v=7NafybgYvVg
5 А. Баумейстер. “Безумие масс или что происходит с Западом?” Skat.: https://www.youtube.com/watch?v=zGLhJc0MTmk
6 A. Baumeister. “Как монашеские ордена построили Европу, которую мы знаем” Skat.: https://www.youtube.com/watch?v=gQiy4J6D7kM

Novērtē šo rakstu:

70
38

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...