Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Andrejs Mūrnieks
24.04.2022.
Komentāri (153)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju un prezidentu apbrīno visā pasaulē. Vai citas Eiropas tautas spētu sekot ukraiņu piemēram? Kā ar mums pašiem? Vai atbalsts Ukrainai ir pietiekams? Vai pasaules vadošo politiķu attieksme pret karu ir adekvāta?

Šoreiz ar gandarījumu jākonstatē, ka Latvija, īpaši mūsu brīvprātīgie, ir darījuši daudz, lai mazinātu ukraiņu ciešanas. Protams, varam un vajag vēl vairāk. Bet bez pašu ukraiņu pašatdeves mūsu palīdzībai nebūtu nozīmes. Kas viņiem dod spēku izturēt un sekmīgi pretoties agresora pārspēkam?

Šķiet, ka ir vismaz trīs faktori, kas ukraiņus atšķir no daudziem (ne visiem) labi paēdušajiem un bieži dzīves pagurušajiem eiropiešiem. Tie ir: 1) savas nācijas nozīmīguma apziņa, 2) vīrišķīgums un arī 3) reliģiozitāte. Taču katru no šiem faktoriem jāapdomā dziļāk.

Vispirms par pilsoņu vienotību. Ziņas par nācijas koncepcijas norietu, visticamāk, izrādījušās pāragras. Pretēji globālā kosmopolītisma spiedienam uzskatīt nacionālu valsti par novecojošu faktoru Ukrainas pieredze liecina par pretējo. Mācība, ko ukraiņi mums sniedz, ir šāda: nācija NAV tikai viegli maināms un novecojis „sociāls konstrukts”. Tāpat kā tikai un vienīgi „sociāls konstrukts” nav ne tradicionālā ģimene, ne vīrieša un sievietes dzimumi.

Ne jau tāpēc Ukrainā ir tik vienoti krievi un ukraiņi, ka tā būtu primāri veidota kā politiskā nācija, bet tāpēc, ka krievi solidarizējas ar ukraiņiem - saprotot, ka tieši ukraiņi ir šīs valsts kodols. Nācija ir stipra, jo to veidojusi ukraiņu tauta (titulnācija, valstsnācija – vienalga, kā to sauc), kas veido Ukrainas identitāti!

Un kontrastā tam - zemē, kur ilgstoši kultivētas politkorektuma un pilsoniskās nācijas idejas - Vācijā, lai gan lielākā daļa tās pilsoņu ir vācieši, tikai 18 % no viņiem esot gatavi aizstāvēt savu valsti ar ieročiem rokās (vismaz to līdz šim uzrāda aptaujas). Gatavība riskēt ar savu dzīvību dzimtenes labā ir nepietiekama. Varbūt tādēļ, ka nacionālā pašapziņa ilgstoši mazināta, maldīgi jaucot nacionālismu ar nacismu?

Nacionālā valstī, protams, var un drīkst dzīvot, sekmīgi integrēties, iegūt pilsonību un piedalīties tās celtniecībā arī citu tautu un etnisko grupu ļaudis. Tomēr – respektējot tās tautas kultūru, valodu un vērtības, kuras vārdu nes konkrētās valsts nosaukums.

Saprotams, ka arī citas tautas, kas dzīvo Ukrainā vai Latvijā, var sekmīgi iekļauties ne tikai valsts veidošanā, bet pat tās aizsardzībā. Tomēr tieši latviešu tauta un ukraiņu tauta veido šo valstu pastāvēšanas dziļāko jēgu. Valsts nav tikai teritorija, robežas, ekonomika, konstitūcija un armija. Galvenais ir cilvēki, kurus vieno daudz lielākā mērā valoda, kultūra un vēsture. Turklāt etniskums jeb etnicitāte - piederība pie kādas tautas vai etniskas grupas, - ir daudz senāka cilvēku kopbūšanas forma nekā valsts.

Nav izslēgta arī politiskas nācijas pastāvēšana, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis. To veidojuši emigranti no dažādām tautām un valstīm. Tomēr tādu gadījumu nav daudz. Turklāt arī ASV viens no pilsoņu identitātes faktoriem ir angļu valoda, kas ir konkrētas tautas mantojums, nevis politiski konstruēta realitāte.

Skaidrs, ka Ukrainas pilsoņus vienojusi arī tā neaptveramā netaisnība un nežēlība, ko izrādījuši okupanti. Arī šajā gadījumā vienojošais ir fundamentāla vērtību izjūta - priekšstats par taisnīgumu, līdzcietība un nostāšanās apdraudēto, apmeloto un iznīcībai pakļauto pusē. Ir vērts aizstāvēt savu ģimeni, savas mājas, savu dzimto pilsētu, savus vecākus, kaimiņus un draugus. Ukrainā to visu aizstāv gan ukraiņi, gan krievi. Bet diez vai dzīvības tiek atdotas par iespējām piedalīties brīvajā tirgū, marihuānas legalizāciju, praidu, iespējām manīt dzimumu, azartspēļu brīvību vai citiem globālisma piedāvājumiem. Tas, kā dēļ ļaudis gatavi ziedoties, visticamāk, ir tradicionālās vērtības.

Otrais faktors: Ukrainā, šķiet, cīnās tā „toksiskā maskulinitāte”, ko feministes ilgstoši apkarojušas Rietumos. Ukrainas vīrieši ir vīrišķīgi, uzticami un cildeni, gatavi sevi ziedot savu ģimeņu un savas dzimtenes labā. Viņus, visticamāk, vecāki audzinājuši par īstiem vīriem, nevis „uniseksa” būtnēm. Ukrainas sievietes ir sievišķīgas, varonīgas un skaistas, centienos aizsargāt savus bērnus, palīdzot saviem vīriem un iedvesmojot viņus cīņai.

Arī Volodimirs Zelenskis no vidēji populāra prezidenta ir izaudzis divu mēnešu kara dienās ne tikai par savas tautas līderi, bet populārāko, vīrišķīgāko un, šķiet, arī tuvākā nākotnē ietekmīgāko valstsvīru Eiropā. Bet ko viņš saka par citiem saviem kolēģiem?

Ukrainas prezidents atzīst: „Šīs 50 dienas man parādīja citādāk daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni.” Viņš teic, ka tomēr ieraudzījis arī politiķus, kas „izturējās tā, it kā viņiem nebūtu nekādas varas”1.

Patiešām, viskonsekventāko palīdzību sniegusi konservatīvā Polijas valdība un tauta, Baltijas valstis, Čehija, Slovākija un masu medijos par populistu zākātais britu premjers Boriss Džonsons. Toties Latvijas medijos slavētais liberālais Emanuels Makrons paliks atmiņā kā neskaitāmu telefonsarunu biedrs Putinam. Ko devušas šīs sarunas? Savukārt Vācijas zaļo, liberāļu un sociāldemokrātu koalīcijas valdība sākumā pat atteicās Ukrainai sniegt militāro palīdzību.

Kā un kāpēc Eiropa ir nonākusi tik tālu, ka dimanti, gāze, nafta un nauda ir dārgāki par vērtībām un cilvēku dzīvībām? Varbūt Ukrainas varonība pamudinās beidzot eiropiešus atteikties vismaz no Krievijas energoresursiem? Ziedot vismaz daļu no sava komforta reālai palīdzībai agresora postītai valstij. Tas ir Eiropas Savienības goda jautājums.

Trešais faktors, kas palīdz ukraiņiem būt varoņiem, ir lielas tautas daļas reliģiozitāte. Runa nav tikai par „vienkāršās tautas” ticību, bet par ukraiņu intelektuāļiem, kuri apdomāti un konsekventi iestājas par kristīgo vērtību atjaunotni. Saprotams, ka cerība mūžības perspektīvā motivē ne tikai ar atdevi dzīvot, bet nepieciešamības gadījumā savu dzīvību ziedot par draugiem. Tas ir piemērs, ko saskaņā ar Jauno Derību parāda Jēzus Kristus.

Zinu vismaz trīs izcilus filozofus, kuri arī šajā grūtajā kara laikā ir kopā ar tautu, daloties savās pārdomās sociālajos tīklos, ierakstot intervijas un stiprinot savu līdzpilsoņu drosmi un cerības.

Viens no redzamākajiem Ukrainas runas vīriem, kurš ik dienas vēsta par situāciju frontē un bieži redzams arī Latvijas TV “Panorāmā” ir Volodimira Zelenska administrācijas vadītāja padomnieks Aleksejs Arestovičs (Oleksiy Arestovych). Izrādās, miera laika dzīvē viņš ir pazīstams kā lielisks lektors, psiholoģijas un filozofijas pasniedzējs. Iesaku paklausīties viņa četru lekciju ciklu „Dieva esamība”, analizējot Ričarda Svinberna pieeju («Существование Бога» portālā cowo.guru)2. Vēl interesantāks ir Arestoviča pasniedzējs Aleksandrs Filoņenko (Александр Филоненко) - lielisks Dantes daiļrades pazinējs, pēc pirmās profesijas fiziķis no Harkivas3. Izcilais filozofs Andrejs Baumeisters (Andrii Baumeister) 4 no Kijivas ir mūsdienu politisko un sociālo procesu vērtētājs5, katolicisma aizstāvis6.

Apbrīnojami, ka šie intelektuāļi turpina lekcijas pat kara apstākļos tiešraidēs no pagrabiem vai daudzstāvu māju dzīvokļiem, kuri dreb no netālu sprāgstošām raķetēm. Šādu plašāk domājošu cilvēku esamība dod cerību, ka pēc kara, kas agri vai vēlu beigsies, varbūt izdosies panākt pašu grūtāko: divu brāļu tautu - ukraiņu un krievu - izlīgšanu. Tas gan iespējams tikai tad, kad Krievijā būs citi līderi. Ukrainas uzvara karā būs tikai sākums jauncelsmes darbam un smagajam rētu sadziedēšanas procesam.

Vēsture zina gadījumus, kad karā iesaistīto tautu izlīgšana ir izdevusies. Pēc 150 gadu ilgiem konfliktiem starp Vāciju un Franciju (sākot no Napoleona kariem un beidzot ar Otro pasaules karu) samierināt abas nācijas izdevās kristīgi orientētiem politiķiem, kuri veidoja arī Eiropas Savienības pamatus. Tie bija vācu kanclers Konrāds Adenauers, Francijas politiķis Robērs Šūmanis un itālis Alčide de Gasperi - visi trīs no kristīgo demokrātu partijām. Lielā izlīgšana notika, ne tikai pateicoties Maršala plānam un ekonomiskajam izdevīgumam Rūras apgabala iegulu kopīgā apsaimniekošanā. Ekonomiskās iespējas vairāk interesēja biznesmeņus, ne tautas. Izšķirošais, šķiet, bija apelācija pie kristīgās piedošanas idejas, kas tolaik abām tautām vēl bija pazīstama un dzīva.

No ukraiņu puses izlīgšana, šķiet, būs iespējama. Kā ar Krieviju? Arī Krievijas pusē ir gana intelektuāļu, kas saprot situāciju, taču viņiem nedod iespēju izteikties masu medijos. Diemžēl liela daļas tautas ir pilnīgā imperiālistiskās ideoloģijas hipnozē. Krievijas valdības mēģinājumi izmantot sev padevīgo Maskavas patriarhātu murgaino ideju propagandā ir kļuvuši izteikti antikristīgi un nekrietni. To pierāda kaut vai Kremļa jauns uzbrukums Ukrainas teritorijām tieši pareizticīgo Lieldienu laikā - klusajā nedēļā.

Bet Ukraina apliecina nācijas, brīvības, demokrātijas un ticības vērtību. Turklāt nevis salkanā «samitu» vai sarunu šovu pļāpāšanā, bet riskējot ar dārgāko: ar savu pilsoņu dzīvībām. Mācīsimies no viņiem!

1 Citēts no portāla “Delfi” publikācijas: “Zelenskim mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem”: https://www.delfi.lv/news/arzemes/zelenskim-mainijies-viedoklis-par-daudziem-pasaules-lideriem.d?id=54250776
2 A. Арестович: "Существование Бога." Skat.: https://www.youtube.com/watch?v=81CcQ-Ec2BI
3 Lekcijas par Dantes Dievišķo komēdiju: А. Филоненко “Из глубин ада к звездам.” («Данте Алигьери: Антропология желания»). Skat: https://www.youtube.com/watch?v=DB5wbF1y7Ms&list=PL4tEj-67A02NdWgAyLyOynZKXaZnl3o2m&index=3
4 A. Baumeister. “Свобода волі: реальність чи ілюзія?” Skat: https://www.youtube.com/watch?v=7NafybgYvVg
5 А. Баумейстер. “Безумие масс или что происходит с Западом?” Skat.: https://www.youtube.com/watch?v=zGLhJc0MTmk
6 A. Baumeister. “Как монашеские ордена построили Европу, которую мы знаем” Skat.: https://www.youtube.com/watch?v=gQiy4J6D7kM

Novērtē šo rakstu:

70
38

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Vēstule ģenerālprokuroram Stukānam: par naida noziegumu jāsaņem reāls cietumsods

Foto"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Lasīt visu...

21

Anitas Muižnieces dubultie standarti ciniski turpinās

FotoŠā gada maija beigās Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret maksātnespējas administratoru un viņa pilnvarotu personu, kuri gandrīz desmit gadu laikā no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā 1,4 miljonus eiro
Lasīt visu...

13

Vēsturisks solis Eiropas Savienībā – EK nākusi klajā ar priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam

Foto22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Lasīt visu...

10

Kam pelnīs pensijas mūsu bērni?

FotoPensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.
Lasīt visu...

21

Nenopietnā rotaļa

FotoVasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu ir būtiska katra cilvēka dzīves sastāvdaļa, tā ietekmē ne tikai viņa ikdienas ritmu, bet arī uzskatus. To, ka pašā dabā labās gaismas kļūst mazāk, bet sliktās tumsas vairāk, nav iespējams uztvert nopietni. Nenopietnība kļūst par būtisku Līgo svētku sastāvdaļu, tā tiek ne tikai atļauta, bet pat pieprasīta.
Lasīt visu...

21

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

FotoVakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm. Liels paldies zvērinātam advokātam Laurim Liepam par principiālas pozīcijas paušanu. Jācer, ka Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas izstrādātais algoritms darbosies arī praksē. Taču šobrīd izskatās, ka viss tik gludi gluži neiet.
Lasīt visu...

21

Boikots – trumpis kliķes piedurknē

FotoTautas galīgās nopotēšanas pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanas) plāns rudenī jau ir cilvēces izdeldētāju Latvijas dienderu darba kārtībā. Tā īstenošana ir atkarīga no 14. Saeimas vēlēšanām. Šīs vēlēšanas atšķiras no iepriekšējām, jo nenotiks spēkošanās nav starp labiem un sliktiem politiķiem vai arī mazākā ļaunuma izraudzīšanās. Notiks izšķirošā politiskā cīņa starp potētājiem un izdzīvot gribētājiem.
Lasīt visu...

21

Ir jāaptur šis briesmīgais rusofobijas uzliesmojums

FotoKad sociālajos tīklos virmo diskusija par to, vai kādam mediķim konkrētā situācijā vajadzēja vai nevajadzēja “reanimēt krievu”, manuprāt, ir sasniegts mūsu sabiedrībai kritisks punkts. Un ne tāpēc, ka kādam ir cēlusies roka ko tādu uzrakstīt – sociopāti ir sastopami ikvienā sabiedrībā. Sarkanā lampiņa iemirgojas tāpēc, ka nosodījums tādam pieļāvumam, ka ārsts varētu neglābt kādu cilvēku viņa tautības dēļ, tvītos nebūt nav vienprātīgs un principiāls.
Lasīt visu...

15

Putni pārsvarā ir monogāmi, daudzi – homoseksuāli: ko es uzzināju, braucot ar laivu pa Salacu

FotoEs pirmo reizi iemīlējos bērnudārzā - Viņa gulēja diendusu gultā, kas sanāca man blakus. Otra mana lielā mīlestība bija pirmajā klasē. Es vienmēr esmu zinājis, ka man patīk meitenes. Literatūras un mākslas žurnālā bija viens numurs, kur bija plika sieviete, tas mani vienmēr ļoti interesēja. Tāpat es biju atradis konversācijas vārdnīcā šķirkļus, kur apmēram kaut ko varēja saprast par seksu. Nekāda propaganda mani nebūtu padarījusi par geju, es vienkārši piedzimu hetero.
Lasīt visu...

21

Par "audzēšanu"

FotoNekad nesaki "ES audzēju". Tas izklausās lielīgi un uzpūtīgi. Bet - pats galvenais - tie ir MELI. Tu pat kārpu uz sava deguna nevari izaudzēt, nerunājot par kādu lopu vai veģetāru ēdam- vai skaistumlietu. Tu vari iesēt sēklu, aplaistīt, izravēt un rūpēties. Lopu tu vari pabarot, apkopt un pasargāt.. Un viss. Bet - tas neesi tu, kas audzē. Audzē Tas, kurš radīja sēklu un deva tai spēju dīgt, augt un dot ražu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skolmeistaru nebūšanas

Nule pie Saeimas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets. Kopā ar līdzjutējiem sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga mēģināja pārliecināt...

Foto

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem Krievijā

Šī gada 7. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem...

Foto

Īpaši uzņēmējiem. Biznesam. Saldumu fabrikai „Laima” un ikvienam

Maza atkāpe vēsturē. Pirmsākumos par ļaunumu uzskatīja komunistisko režīmu. Komunistus un čekistus. Pret šo režīmu iestājās Latvijā dzīvojošie...

Foto

Ja aizkulišu spēlētājs manipulē ar veselu frakciju...

Šodien jau ir skaidrs, ka es tieku atcelts no Saeimas drošības komisijas vadītāja amata. Reizē ar to es pametu...

Foto

Mūsu lieliskos karjera plānus nomelno nesaprātīgi un nepareizi domājoši ļautiņi!

Laikā, kad pasaule aktīvi cīnās ar pieaugošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, ar nožēlu varam secināt,...

Foto

Par “padomju mantojumu”

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien neatlaidīgāk un uzbāzīgāk tiek sēta un kultivēta ideja par kaut kādu atbrīvošanos no “padomju mantojuma”. Parasti tas notiek...

Foto

Izsūtīto brīvība ir mana brīvība

„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal...

Foto

Nauda, veselība, veselības pratība un priekšvēlēšanu gaisotne

Priekšvēlēšanu gaisotnē sarosījušies ne tikai tie, kas nolēmuši balotēties un tikt ievēlēti 14. Saeimā, bet arī tie, kuri vēlēšanu...

Foto

Kariņa kungs, šķiet, jums patiesībā nav īstas sajēgas, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu

Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi...

Foto

Ogres novada dome lemj pakļaut postam vietējos iedzīvotājus turpmākos 30 gadus

9. jūnijā Ogres novada domes finanšu komitejas sēdē tika iznīcināta Ikšķiles un Tīnūžu iedzīvotāju iespēja dzīvot drošā...

Foto

Kas notika vakardienas koncerta laikā Liepājā

Jau koncerta sākumā trīs jaunieši no kustības “PAR!”, kas ir partijas “Attīstībai/PAR” pārstāvēta un kuras valdes locekļi ir Daniels Pavļuts...

Foto

"Mocekļiem" ieteicams zināt, cieši ielāgot un atcerēties, ka demokrātijai ir leģitīmas tiesības sevi aizsargāt

Padomju okupācijas režīma laikā ikviena pienākums bija katru dienu pret un par...

Foto

Cilvēks un tauta

Bieži dzirdēts pārmetums par nacionālismu ir atsevišķā cilvēka interešu nerespektēšana. Šī pārmetuma biežā atkārtošana to gan nepadara par patiesību. Tautiskais pasaules uzskats nenoliedz...

Foto

Ja enerģētikas nozarē sitīs X stunda, tad jārēķinās, ka visiem gāzes nepietiks

Pasaule kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir mainījusies un nekad vairs nebūs tāda kā...

Foto

Kautrīgais epidemiologs

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijos* dalās ar pārdomām, aizdomām un padomiem saistībā ar pērtiķu bakām. Sākšu ar to, ka “spečuks” ir vai nu atpalicis savā...

Foto

„Govs” vai „pērtiķa” nācija?

Kā notiek globāli politiskie piebūrumi? Vai tos vienmēr pavada vispārīgs viltus un meli, kam seko draudi, šantāža un varmācība? Kāpēc to apzināti...

Foto

Labas ziņas cilvēku populācijai. Nu, gandrīz labas...

Vismaz uz laiku izgāzies cilvēces izdeldētāju perinātais plāns: panākt, ka pasaules valstu vadības paraksta līgumu, piekrītot pandēmiju laikā atdot...

Foto

Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi

Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā,...

Foto

Maslova āmurs un uz Pavļuta klavierēm nolikta darba nespējas lapa

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If...

Foto

Maija Atmoda

Krievijas karš pret Ukrainu un vietējās 5. kolonnas bezkaunība ir izraisījusi latviešu mobilizēšanos Ukrainas atbalstam un savu interešu aizstāvībai. Pilsoniskā pašorganizēšanās, ko “Austošā Saule”...

Foto

Politiķiem jāsaprot, ka sabiedrības integrācija līdzšinējā izpildījumā ir neatgriezeniski izgāzies projekts

Paužot noraidošu attieksmi pret Pārdaugavas okupekļa nojaukšanas lēmumu, Latvijas Krievu savienība (LKS) organizējas protesta akcijas...

Foto

Nepieteiktais karš Latvijā: ar tiem, kuri šeit izturas kā iekarotāji, kā "krievu pasaules" kungi un noteicēji, integrēšanās nebūs iespējama

Šodien mēs zinām, ka 1997. gada jūnijā...

Foto

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana...

Foto

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi...

Foto

Mazliet par situāciju Ukrainā

1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā...

Foto

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr...

Foto

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc...

Foto

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

Enerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To...

Foto

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir...

Foto

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu...

Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...