Iesaki rakstu: 
No publiski pieejamas informācijas redzams, ka Rīgas domes Administratīvajā komisijā uz 5 (pieciem) darbiniekiem ir 4 (četri) priekšnieki.
Priekšnieki: priekšsēdētājs Juris Dumpis, priekšsēdētāja vietnieks Arturs Pošers, priekšsēdētāja vietniece Ludmila Lūse, priekšsēdētāja palīdze Ilona Bļodniece.
Darbinieki: galvenā referente Dace Zelmene, galvenā referente Jūlija Paegle, galvenais jurists Miks Brakovskis, juriste Loreta Skaburska, juriste Sanita Hausmane.
Šajā sakarā savas kompetences un atbildības robežās lūdzu Rīgas domes pārstāvjus sniegt man kā nodokļu maksātājam skaidrojumu uz šiem jautājumiem:
1) kādēļ katram šīs komisijas darbiniekam ir nepieciešams savs priekšnieks?
2) kāds ir katra no priekšniekiem kompetences un darāmo darbu sadalījums?
3) cik lielu atlīdzību saņem katra no šīm amatpersonām?
4) kāda ir šo priekšnieku izglītība un politiskā piederība?
5) kādēļ gandrīz vienlaicīgi, likvidējot Rīgas domes Revīzijas komisiju, Ludmila Lūse tika iecelta par Rīgas domes Administratīvās komisijas priekšsēdētāja vietnieci? Kādi apsvērumi šai sakarā tika ņemti vērā?
6) Vai no finansiālā un cilvēkresursu vadības viedokļa ir lietderīgi, ka tik mazā iestādē ir tik daudz priekšnieku?
Savukārt Valsts kontroli un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju lūdzu savas kompetences ietvaros pārbaudīt, cik lietderīgi minētā sakarā tiek tērēts jau tā patukšais Rīgas budžets un vai šāda amatpersonas rokāde nav saistīta ar „atsēdēšanos" līdz nākamām vēlēšanām vai iespējamu interešu konfliktu, paša ziedotāja dāsnumu partijām vai pat korupciju.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
