Iesaki rakstu: 
"Astoņi krēsli tukši nepaliks - tur sēdēs un algu saņems vai nu tie, kurus Tu ievēlēji, vai tie, kurus ievēlēja citi. Ej un balso par savējiem!" - tā vakar tviterī saistībā ar nedēļas nogalē gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām aicināja kāds man nepazīstams, bet acīmredzami prātīgs un loģisks cilvēks vārdā Māris Millers.
Tiešām loģiski. Pirmkārt, balsot, kā zināms, vajag, jo citādi tavā vietā par saviem savējiem nobalsos citi. Otrkārt, tā neapšaubāmi ir viena prātīga doma, raugoties uz raibo plejādi, kura ir aizrautīgi (un, protams, caurcaurēm nesavtīgi) gatava pārstāvēt mūsu valsts un tās iedzīvotāju intereses visas Eiropas likumdevējinstitūcijā, - atrast šajā varzā kādu, kas izskatītos pēc savējā.
Es tiešām godīgi centos - nevienu partiju un nevienu kandidātu vārdā neminēšu, taču īsi pastāstīšu, kā man gāja. Pareizāk - negāja.
Vispirms atsijāju visus acīmredzamos jokupēterus, pasaku pasaules mistiķus un entuziasma pārpilnus venerologus, kuru uzstāšanās pēdējās nedēļās ir likušas visā nopietnībā bažīties, vai tik zemiskā bālā spiroheta viņiem nav paklusām piezagusies un sagrauzusi īpaši svarīgus valstiskās domas savienojošus neironus.
Ar to jau lielākā daļa sarakstu atkrita bez vārda runas. Savukārt vēl pēc tam, lai cik saskanīgi un centriski es arī ikdienā nebūtu noskaņots, bez vārda runas atsijāju arī tos, par kuriem es pēc valsts valodas referenduma nebalsošu vairs nekad, - jo, lai cik valstiski pareizas domas viņi arī nepaustu, šiem ļaudīm es neticēšu nekad.
Savukārt nedaudzos atlikušos sarakstus atļāvos vērtēt pēc tiem cilvēkiem, kurus šo sarakstu veidotāji uzskatījuši par saviem pašiem, pašiem, pašiem labākajiem un izcilākajiem, - vai nu citādāk būtu tērējuši tādas summas, lai šo ļaužu noģīmji manī raudzītos vai no katra žurnāla atvēruma un mikroautobusa pēcpuses.
Viens, ja ticēt viņam pašam, esot visā pasaulē izcili pieprasīts savā specialitātē, - bet nezin kāpēc tagad šis unikālais speciālists lien darīt kaut ko tādu, ko līdz šim nav darījis un ne tikai nemāk, bet arī nejēdz (jo, ja kaut druscīt jēgtu, vismaz savos reklāmtekstos neputrotu Eiropas programmas ar Eiropas projektiem).
Otrs esot izdarījis teju ne visus pēdējo gadu labos darbus valstī, glābis slimnīcas un pensijas, remdējis ciešanas un centies augšāmcelt mirušos, - bet savai reklāmas kampaņai no neskaidriem avotiem saķeselējis tik daudz naudas, ka gribot negribot rodas jautājums (bez atbildes, protams) - kāpēc gan arī šo milzu naudu šis dāsnulis neiztērē sev tik svarīgajiem līdzcilvēkiem, bet ķiņķelē savām virtuālajām pārvērtībām.
Trešais esot vaiga sviedros Eiropas mērogos cīnījies ar ofšoriem, kamēr viņa kompanjons Latvijas zemniekiem uz priekšdienām esot salasījis apaļu miljardu naudas, - bet nezin kāpēc pat Latvija joprojām ir pilnum pilna ar nezin kam piederošiem milzu uzņēmumiem, savukārt zemnieku saņemtie maksājumi joprojām ir pārliecinoši mazākie Eiropā.
Ceturtais nostiprināšot Latvijas ietekmi Eiropā un pasaulē, - bet, kā izrādās, visā nopietnībā uzskata, ka viņa personiskā nonākšana kādas apšaubāmas reputācijas bankas ne tikai ietekmē, bet faktiski pilnīgā finanšu atkarībā - tas nav nekas slikts, ja vien attiecīgos lēmumus pieņēmis kāds cits un tas noticis nevis vakar, bet pirms dažiem gadiem.
Piektais nadzīgi aizstāvēšot latviešu tautas un lojālo Latvijas pilsoņu intereses, - bet visu iepriekšējo pilnvaru termiņu šai jomā izcēlies tikai ar gudru vārdu plūsmām - gluži tāpat kā viņa pārstāvētā bezgala principiālā politiskā organizācija ik uz soļa bijusi gatava uz faktiski jebkuriem "kompromisiem".
Un tā tālāk, un tā tālāk. Nezinu, kā būs uz Saeimas vēlēšanām, bet attiecībā uz šīs nedēļas beigās paredzēto pasākumu iespaids tiešām tāds, ka sarakstu veidotāji atlasījuši visus tos nebūt ne malkas cirtējus, kurus viņiem ir paklusa vēlme dabūt tālāk prom no acīm un pašmāju lēmumu pieņemšanas. Ja izdosies ievēlināt - labi, ja ne - skaitīsies caurkrituši, un nevajadzēs ar viņiem īpaši cackāties.
Būs tikai taisnīgi, ja Māris Millers un pārējie, kuri šajā kompānijā atrod "savējos", par viņiem arī nobalso. Es tur diemžēl, lai cik uzmanīgi raudzītos, saskatu tikai tādus "savējos", kas ir vienīgi paši savējo savējie. Tad kāpēc lai es ietu uz šādām vēlēšanām?
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
