Kāpēc uzturēt trīs termināļus, ja pietiktu ar diviem? Kam tas būs izdevīgi?
Ivars Zariņš30.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja jau Skultes sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālis sniegšot Latvijai būtisku labumu un tam ir paredzēts piešķirt nacionālā interešu objekta statusu - kādēļ valdība neparedz rīkot konkursu tā īstenošanai, lai izvēlētos Latvijai labāko risinājumu? Latvenergo/ Conexus būtu šajā konkursā jāpiedalās! Varas sponsoru intereses atkal svarīgākas par Latvijas sabiedrības interesēm?
Kas zīmīgi - ne valdība, ne šī projekta virzītāji joprojām nav spējuši sabiedrībai prezentēt jel kādu ticamu aprēķinu, kas parādītu, kā caur Skultes LNG termināli mēs varēsim iepirkt DAUDZ izdevīgāk (tā mums tiek solīts...) TO PAŠU gāzi, kuru mēs varētu nopirkt caur Klaipēdas un Paldisku (būs rudenī) termināļiem, netērējot naudu savējam.
Vai tiešām nebija iespējams Baltijas valstīm savā starpā vienoties, kā kopīgi visefektīvākajā veidā varētu sevi nodrošināt ar vajadzīgajām gāzes piegādēm, ja ar Klaipēdas un Paldisku terminālu jaudām pilnībā būtu nodrošināti? Kāpēc uzturēt trīs terminālus, ja pietiktu ar diviem? Kam tas būs izdevīgi?
Turklāt! Kamēr uzcelsim šo Skultes LNG termināli, gāzes patēriņu varētu būtiski samazināt, īstenojot apjomīgus energoefektivitātes pasākumus (piemēram, ēku siltināšana) un energoresursu diversifikāciju (pārejot uz atjaunojamajiem energoresursiem).
To visu jau sen varēja sākt īstenot - valstij vienkāršojot ēku siltināšanas procedūru un līdzdarbojoties siltināšanas procesa uzsākšanā (nodrošinot energoauditu un projektu izstrādi), palīdzot ar finansējumu, tādējādi padarot siltināšanas procesu pieejamu plašai sabiedrības daļai - jo sevišķi tai, kurai apkures izdevumi sastāda visbūtiskāko izdevumu daļu.
Tas būtiski samazinātu ne tikai mūsu siltuma rēķinus, bet arī Latvijas atkarību no gāzes. Ak, nu jā - bet tad jau nevajadzētu celt to gāzes terminālu?! Šai varai tas nav izdevīgi!
Latvijas sabiedrības vai varas sponsoru intereses - tā ir jūsu iespēja to izvēlēties 1.oktobrī, piedaloties Saeimas vēlēšanās.
Red.piez. Krišjāņa Kariņa valdība šodien nolēma piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes LNG terminālim.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
