Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Arturs Svekris, rezerves virsnieks
28.07.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti visi vīrieši vecumā no 18 līdz 28 gadiem. Aizsardzības ministrija izstrādājusi dažādas alternatīvas tā izpildē. Jauniesaucamie tiks iesaukti gan pēc brīvprātības principa, gan arī obligātā kārtā.

Presē un sociālajos medijos valda pretrunīgi komentāri – sabiedrība ir sašķēlusies atbalstītājos un pretiniekos. Visvairāk kritiķu tiek novērots tajā vecumā, uz kuru šis aizsardzības dienests vispār neattieksies.

Es lepojos, ka savā dzīvē esmu pildījis obligātā dienesta pienākumus divās struktūrās dažādās valstīs: 3. atsevišķajā Daugavpils bataljonā no 1996. līdz 1997. gadam un Ziemeļeiropas modernākajā vienībā Skaraborgas pulkā P4 Zviedrijas pilsētā Šovdē (Skövde) no 1999. līdz 2000. gadam2. Šoreiz mans komentārs nebūs par pilnīgi atšķirīgo militāro pieredzi, bet gan par to, kāpēc šis aizsardzības ministra lēmums ir pareizs!

Pirmkārt, mēģināšu izskaidrot, ko nozīmē karš no teorētiskās puses. Karam ir dažādas definīcijas, bet viena no, manuprāt, visprecīzāk raksturojošām ir Prūsijas ģenerālmajora un militārā teorētiķa Karla fon Klauzevica (Carl von Clausewitz) formulētā, kas atrodama viņa militāro burtnīcu pierakstos. Viņš karu definējis šādi: "Karš būtībā ir politikas turpinājums, tikai ar vardarbības metodēm."3 Tātad kara iniciatoram tā ir daļa no savas valsts apzinātas politikas. Precīzāk izsakoties, uzbrucējvalsts, izvēršot karu, uzspiež citai valstij savu politisko gribu, sasniedzot stratēģiski politiskos mērķus. Kara uzdevums ir lauzt valsts, kas aizstāvas, tautas gribu cīnīties un panākt, ka tā pakļaujas uzbrucējvalsts politikas virzienam.

Otrkārt, Latvija ir brīva un demokrātiska valsts. Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama lieta, tā ir dārga, bet vienlaicīgi arī lēnāka savos lēmumu pieņemšanas procesos. Ko nozīmē demokrātija? Tās ir tautas un katra indivīda tiesības uz pašrealizāciju un pašnoteikšanos. Demokrātijas stūrakmeņi ir pulcēšanās brīvība, biedrošanās brīvība, īpašumtiesības, reliģijas un vārda brīvība, iekļautība un vienlīdzība, pilsonība, balsstiesības, tiesības uz dzīvību un brīvību, minoritāšu tiesības u. c. Šo kārtību nosaka valsts Satversme4. Acīmredzot iedzīvotāju daļa, kas neatbalsta vispārējo aizsardzību, visticamāk, neatbalsta arī Latvijas kā brīvas un demokrātiskas valsts formu, uzskatot, ka cita veida formas pienesīs lielāku individuālo labumu. Tauta, kura nav gatava pati sevi aizsargāt, aizsargāt savas vērtības, būtībā eksistē ar trūkstošu pašsaglabāšanās un izdzīvošanas instinktu.

Treškārt, Latvija un Baltijas valstis kopumā atrodas ģeogrāfiski un ģeopolitiski neizdevīgā reģionā. Kaimiņvalstis ir būtiski lielākas gan ekonomiski, gan arī militāri, to visu pastiprina autokrātija kaimiņvalstīs, kas Baltijas valstīm rada tiešus un netiešus draudus. Latvija reģionāli atrodas pie jūras bez iespējas veidot dziļas aizsardzības līnijas un brīvus atkāpšanās ceļus.

Kara vai krīzes iespējamība pēc sava rakstura ir pilnīgi neparedzama. Ņemot vērā arī ierobežoto Latvijas iedzīvotāju skaitu, tādai valstij kā Latvija nav citas iespējas, kā ieviest vispārējās aizsardzības koncepciju. Diemžēl darba tirgus ir izsmelts, un bruņotajiem spēkiem ir grūti konkurēt ar darba tirgu. Ja nonāksim līdz kara slieksnim, jebkuram Latvijas iedzīvotājam nebūs drošu atkāpšanās ceļu. Neskatoties uz Latvijas iedzīvotāju etnisko izcelsmi, neviens nespēs izvairīties no kara negatīvajam sekām stundas X gadījumā.

Ceturtkārt, ko nozīmē vispārējā aizsardzība. Tas nozīmē bruņoto spēku un civilās aizsardzības spējas, kas darbojas roku rokā. Šis koncepts darbojas sekojošās valstīs: Austrijā, Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Šveicē, Singapūrā, Zviedrijā, Taivānā un Izraēlā5. Totālu iedzīvotāju aizsardzību nav iespējams sasniegt, jo ir nepieciešami milzīgi resursi, t. sk. izmaksas un ilgtermiņa ieguldījumi. Vispārēju aizsardzību nevar uzbūvēt dažos gados, tas prasa gadu desmitus. Lai nodrošinātu maksimālu vispārējās aizsardzības efektu un gatavību krīzes gadījumā, nepieciešams veikt rūpīgus aprēķinus. Šie aprēķini pārsvarā balstās gan uz pieejamiem resursiem, gan arī draudu līmeni noteiktā laikā.

Ko ietver vispārējās aizsardzības koncepts? Tās ir regulārās armijas un aktīvās obligātā dienesta karavīru vienības, Zemessardzes vienības, brīvprātīgās organizācijas, militāro rezervistu vienības, civilās aizsardzības organizācijas, ekonomiskās un ne mazāk svarīgās psiholoģiskās aizsardzības vienības.

Pamatā vispārējās aizsardzības koncepts nosaka, ko krīzes situācijā darīs katrs konkrētais iedzīvotājs un kāds būs viņa uzdevums krīzes gadījumā. 80. gadu beigās Zviedrija ar 8 miljoniem iedzīvotāju spēja organizēt vispārējās militārās mācības, kurās piedalījās pat 600 tūkstoši karavīru un civildienesta darbinieku, kas bija aptuveni 7-8% no kopējā Zviedrijas iedzīvotāju skaita6. Latvijā līdzvērtīgā situācijā būtu jābūt 150 tūkstošus plašai aizsardzības organizācijai. Šodien Latvijā nav iespējams sapulcināt pat 10 000 uz vispārējām mācībām.

Somija ik gadu iesauc aptuveni 10 000 obligātā dienesta karavīru. Savukārt katru gadu iesauc 19 300 līdz 28 300 rezervistus uz pārapmācību, bet krīzes laikā spēj sapulcināt līdz 900 000 lielu vispārējās aizsardzības organizāciju7. Atbilstoši Pasaules Bankas datiem kopš 60. gadiem vispārējās aizsardzības konceptam Somija tērēja vidēji 1,55% no IKP. Somijas lielākie tēriņi aizsardzībai bija Kubas krīzes laikā 1962. gadā, atvēlot tai 2,5% no IKP8. Tas tikai pierāda, ka arī ar maziem tēriņiem ir iespējams audzēt personālu vispārējās aizsardzības vajadzībām.

Piemēram, Latvijā, lai veidotu vismaz 10 000 lielas karavīru rezerves, būtu nepieciešami 10 gadi, pieņemot, ka katru gadu aizsardzības dienestam pakļausim Aizsardzības ministrijas noteikto skaitu. Tādēļ vispārējās aizsardzības konceptam ir pēdējais brīdis, jo šobrīd Latvija būtiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, kur proporcionāli iedzīvotāju skaitam karavīru rezerves ir lielākas9.

Piektkārt, nebūsim skeptiķi un kritiķi – arī būtiski mazākas valstis ir pierādījušas, ka spēj veiksmīgi un ilglaicīgi saglabāt savu teritoriālo integritāti un cīnīties pret būtiski pārākiem pretiniekiem. To ir pierādījusi gan Somija Ziemas kara laikā, gan arī Izraēla, kuras ģeogrāfiskā situācija ir ļoti līdzīga Latvijai. Izraēla, kurai 80. gados bija tikai 3,8 miljoni iedzīvotāju, spēja vairākkārt atvairīt uzbrukumus no krietni lielākām kaimiņvalstīm - Ēģiptes, Irākas, Sīrijas, Jordānijas, Saūda Arābijas, Jemenas un Alžīrijas10. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai ikkatrs iedzīvotājs iesaistās vispārējās aizsardzības būvēšanā.

Es stingri iestājos par kvalitatīvu aizsardzības dienestu. Tādēļ tā ieviešanā Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki nedrīkst pieļaut organizatoriskas kļūdas, lai panāktu maksimāli pozitīvu apmācību pieredzi un kaujas garu jauniesaucamo vidū. Lai to sasniegtu, būtu jāievēro vairāki pamatprincipi:

- Kā liecina plānotais jauniesaucamo skaits, tas atbilst viena kājnieku vai cita tipa bataljona izmēram. Tādēļ īpaši svarīgi, lai jauniesaucamie tiktu iesaukti vienlaicīgi un vienā un tajā pašā vienībā, saglabājot pamatmērķi – rezerves bataljona izveidošana.

- Apmācības līmenis maksimāli jānodrošina pēc augstākajiem Rietumu armijas standartiem, izvairoties no padomju armijas kultūrvēsturiskajām paražām.

- Īpaši svarīgs ir materiāltehniskais nodrošinājums – šai vienībai jābūt pilnībā komplektētai ar ekipējumu, bruņojumu un transportlīdzekļiem, kas nepieciešami viena rezerves bataljona apmācībām.

- Pēc rezerves bataljona apmācībām jāveido materiāltehniskā nodrošinājuma (ekipējums, bruņojums un transportlīdzekļi) rezerve, kas tiek uzglabāta un izmantota ikgadējo rezervistu apmācībām un/vai krīzes gadījumā.

- Pēc dienesta pabeigšanas katram karavīram jāiegūst profesionālā kvalifikācija, piem., autovadītājs, mediķis, komandieris u. c., ko rezerves karavīri var izmantot citās tautsaimniecības nozarēs.

- Noslēdzot dienestu un stājoties rezervē, karavīram jāsaņem rīkojums par ieņemamo amatu, kur un kā jāierodas gadījumā, ja valstī tiek izsludināta krīze.

- Īpaši svarīga loma ir rezervistu pārapmācībai, kuras ietvarā tiek veikts arī rezerves vienības resursu audits un komplektācija.

Lai sekmīgi ievērotu šos priekšnoteikumus, būtu nepieciešama rūpīga plānošana, cilvēku un materiāltehniskais nodrošinājums. Tikai tad aizsardzības dienests var kļūt par veiksmīgu un svarīgu vispārējās aizsardzības koncepcijas daļu.

1 https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-plano-ieviest-valsts-aizsardzibas-dienestu.d?id=54517526

2 https://www.forsvarsmakten.se/sv/organisation/skaraborgs-regemente-p-4/

3 https://www.militarystrategymagazine.com/article/clausewitzs-definition-of-war-and-its-limits/

4 https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme

5 https://en.wikipedia.org/wiki/Total_defence

6 Bergh, Mats (30 maj 2006). "Manövertänkande inom Armén. "Nytt" namn på gammalttänkande?". Anna Lindh – biblioteket. Försvarshögskolan. Läst 12 november 2009.

7 https://warontherocks.com/2022/05/what-would-finland-bring-to-the-table-for-nato/

https://data.worldbank.org/indicator/MS.MIL.XPND.GD.ZS?end=2020&locations=FI&start=1960&view=chart

9 https://twitter.com/nato_aircom/status/1505854454930812928

10 https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_wars_involving_Israel

Novērtē šo rakstu:

24
55

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...