Kāpēc veikt parakstu ekspertīzi, ja pietiek ar aizdomām, ka paraksti izskatās atšķirīgi: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām

Krievijas un Kipras dubultpilsonim pieder Belizā reģistrēta juridiskā personai, kura sev piederošos aktīvus (naudas līdzekļus, obligācijas u.c.) uzglabāja Latvijā reģistrētā kredītiestādē. Ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) lēmumu tika uzsākts kriminālprocess par nenoskaidrota noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju, un minētajiem aktīviem piemērots arests.

Atbilstoši Belizas likumiem dokumentu uzglabāšanas laiks nepārsniedz 5 gadus, bet kredītiestādē uzglabātajiem aktīviem izcelsme bija senāka par 5 gadiem, līdz ar to minēto aktīvu izcelsmi pamatot ar pirmdokumentiem bija neiespējami.
Taču absurdā kārtā tieši šo dokumentu tiesiska neesamība procesa virzītājam radīja aizdomas par līdzekļu prettiesisku izcelsmi, kas bija par pamatu vispirms mantas arestēšanai un secīgi arī – ierosinājumam to atzīt par noziedzīgā ceļā iegūtu un tās konfiskācijai Latvijas valsts labā.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka Latvijā šis uzņēmums nav veicis komercdarbību. No citu valstu tiesībaizsardzības iestādēm nav saņemta informācija, ka šis uzņēmums tiktu turēts aizdomās par jebkāda noziedzīga nodarījuma pastrādāšanu. Pirms aresta uzlikšanas Belizā reģistrētā juridiskā persona daļu no savām prasījuma tiesībām pret kredītiestādi cedēja Latvijā reģistrētai kapitālsabiedrībai.

No tiesas lēmuma konstatējams, ka vainīgo personu par iespējamā noziedzīgā nodarījuma paveikšanu noskaidrot nav iespējams.

Tāpat no tiesas lēmuma nav iespējams secināt noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušo personu.

Iespējamā noziedzīgā nodarījuma raksturs, būtība un izdarīšanas termiņš nav noskaidroti.

Attiecīgi nav iespējams noskaidrot arī, vai attiecībā uz iespējamo noziedzīgo nodarījumu ir, vai nav iestājies noilgums, un vai šāds iespējamais noziedzīgais nodarījums vispār jebkad ir ticis pastrādāts.

Tiesas lēmumā konstatēts, ka Belizā reģistrētā juridiskā persona ir atzīstama par t.s. “čaulas veidojumu”, jo Latvijas tiesībaizsardzības iestādes nebija ieguvušas pierādījumus par to, ka šim uzņēmumam būtu atvērti konti citās valstīs, un tāpēc tām nebija iespēju pārliecināties par šī uzņēmuma īstenoto aktīvo komercdarbību, algu un telpu nomas maksājumiem, kā arī citām aktīvas komercdarbības izpausmēm.

Faktiski šī uzņēmuma atzīšana par čaulas veidojumu tiek argumentēta ar jurisdikciju (Beliza), kurā nav prasības par finanšu atskaišu gatavošanu, savukārt brīvprātīgi sagatavotie un bankai iesniegtie finanšu pārskati nav auditēti, kaut arī likums tiem auditu vispār neparedz.

Belizā reģistrētā juridiskā persona uz visiem informācijas pieprasījumiem ir sniegusi atbildes gan Latvijā reģistrētajai bankai, kurā atvērts konts, gan Latvijas tiesībaizsardzības iestādēm, tomēr tiesa šos paskaidrojumus un iesniegtos dokumentus atzina par šaubas un aizdomas raisošiem.

Procesa virzītājs izmeklēšanas laikā ir konstatējis, ka atsevišķos dokumentos vienas un tās pašas personas paraksts izskatās atšķirīgi un, neveicot jebkādu paraksta īstuma ekspertīzi, uz pieņēmuma pamata atzina, ka šie dokumenti saturot viltojuma pazīmes. Arī tiesa savā lēmumā minētos dokumentus vērtē “kontekstā ar citiem pierādījumiem” un secina, ka tie ir visticamāk esot radīti tikai ar mērķi, lai pamatotu fiktīvus darījumus.

Rezultātā par noziedzīgi iegūtu mantu tika atzīti gan Belizā reģistrētās juridiskās personas aktīvi, kas atradās Latvijas kredītiestādē, gan arī Latvijas uzņēmuma prasījuma tiesības pret šo kredītiestādi, kas tika iegūtas cesijas ceļā. Cesijas darījuma tiesiskums tiesas lēmumā vispār netika vērtēts, bet cesijas darījuma rezultātā iegūtās prasījuma tiesības pret Latvijas kredītiestādi arī tika atzītas par noziedzīgi iegūtu mantu.

Abām šīm juridiskajām personām (Belizā un Latvijā reģistrētajām) iepriekš piederošā manta (naudas līdzekļi, obligācijas, prasījuma tiesības u.c.) tika konfiscēta un ieskaitīta valsts budžetā. Abas šīs juridiskās personas Ekonomisko lietu tiesas lēmumu pārsūdzēja augstākstāvošai tiesu instancei – Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai, kura saņemto sūdzību noraidīja, pārsūdzēto lēmumu atstājot spēkā negrozītu.

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu: