Kāpēc VID vadība joprojām slēpj ziņas par vismaz desmit par korupciju aizturētajiem muitas darbiniekiem?
Pietiek lasītājs11.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība joprojām slēpj no sabiedrības informāciju par vismaz desmit aizdomās par korupciju aizturētiem muitas darbiniekiem.
Kā jau ziņots iepriekš, VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbinieki pēdējo divu nedēļu laikā ir veikuši daudzskaitlīgas VID Muitas pārvaldes darbinieku aizturēšanas. Aizturēšanas, kratīšanas un citas procesuālās darbības tika veiktas Rīgas Brīvostas muitas punktā, Rīgas lidostas muitas punktā, Muitas pārvaldes telpās centrālajā VID ēkā, kā arī aizdomās turamo dzīvesvietās.
Aizturēto vidū ir gan ierindas darbinieki, gan muitas punktu vadītāji, gan augstāka līmeņa Muitas pārvaldes darbinieki. Kratīšanu laikā ir izņemti pierādījumi par ilgstoši veiktām koruptīvām darbībām.
Tiem, kuri neizprot, kā šādu informāciju var slēpt no sabiedrības, ir jāsaprot notiekošā fons. Pašreiz amatā vēl esošais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) ir atstādinājis VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi no amata tieši muitā neveikto pārmaiņu dēļ.
Pašlaik notiekošās disciplinārlietas ietvaros I.Jaunzeme ir uzsvērusi, ka muita viņas, Muitas pārvaldes direktora Raimonda Zukula un viņa vietnieces Sandras Kārkliņas-Ādmines vadībā ir strādājusi lieliski, korupcijas riski ir izslēgti, tādēļ Finanšu ministrijas pieprasītās pārmaiņas ir nepamatotas.
Tādēļ I.Jaunzemei ir ārkārtīgi neizdevīgi, ja parādītos informācija par kārtējiem korupcijā pieķertiem muitas darbiniekiem, kas liecinātu, ka korupcija muitā viņas vadībā ne tikai nav izskausta, bet ir ieēdusies struktūrā no ierindas darbiniekiem līdz pārvaldes vadībai.
I.Jaunzeme ir tā, kura, draudot ar disciplinārsodiem, ir izdevusi rīkojumu, kas aizliedz VID darbiniekiem sniegt jebkādu informāciju medijiem bez viņas padomnieka komunikācijas jautājumos Andreja Vaivara atļaujas. Savukārt A.Vaivars ļoti labi saprot, ka I.Jaunzemes atbrīvošana no darba arī viņam nozīmēs siles zaudēšanu.
Tādēļ šobrīd VID vadībā ir izveidojusies cilvēku grupa, kuri ļoti grib saglabāt amatus un kuriem ļoti traucētu patiesas, bet neērtas informācijas publiskošana. I.Jaunzemei tas nozīmētu zaudēt pamatu viņas apgalvojumiem par korupcijas neesamību muitā, R.Zukulam un S.Kārkliņai-Ādminei tas visdrīzāk nozīmētu amatu zaudēšanu, bet par A.Vaivaru vispār nav vērts izteikties.
Ja ne mediji, tad varbūt politiķi sadūšosies uzdot pašreizējai VID vadītājai Indrai Kārkliņai jautājumu: kā tad tur īsti ir ar tiem aizturētajiem muitniekiem?
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
