Kāpēc Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs patiesībā atteicās no savas zemnieku saimniecības?
Pietiek lasītājs11.07.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Anderss
12.07.2019. 13:21»
finanšu palīdzība nabaga lielindustriāļiem
Kā rāda zemnieku saimniecības pagājušā gada darbības pārskats, tā pērn strādājusi ar apgrozījumu, kas no 1,539 miljoniem eiro sarucis līdz 1,454 miljoniem eiro. Norādīts, ka lauksaimnieciskā darbība devusi 1,36 miljonu eiro apgrozījumu, bet citi pamatdarbības veidi – 94 tūkstošus eiro...
Jā, ir atkarīga. Viņa un gandrīz visu zemkopības produktu ražošanas saimniecības. Un šādu vai ļoti līdzīgu situāciju mēs varētu ieraudzīt ne tikai Latvijas, bet dominējoši lielākās daļas Eiropas lauksaimnieku uzņēmumu gada darbības rezultātos. Peļņu, īpaši, ja uzņēmuma ir nodarbināts algots darbaspēks, galvenokārt nodrošina ES lauksaimniecības subsīdijas - bez subsīdijām liela daļa strādātu bez peļņas vai pat ar zaudējumiem. Nav godīgi šo mucu velt specifiski uz parlamentāro sekretāru. Ne lauku dienests lemj par subsīdiju izmaksas noteikumiem, bet MK to dara. Iespējams, LV politika nav baigi pareiza, bet tā nav viņam veidota. Un viņš tās veidošanā līdz šim gada vispār nav piedalījies, atšķirībā no virknes spēcīgu un ietekmīgu nevalstisko organizāciju līderiem.
finanšu palīdzība nabaga lielindustriāļiem
12.07.2019. 09:27Kā rāda zemnieku saimniecības pagājušā gada darbības pārskats, tā pērn strādājusi ar apgrozījumu, kas no 1,539 miljoniem eiro sarucis līdz 1,454 miljoniem eiro. Norādīts, ka lauksaimnieciskā darbība devusi 1,36 miljonu eiro apgrozījumu, bet citi pamatdarbības veidi – 94 tūkstošus eiro.
Taču ir vēl arī tāda pozīcija kā „pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi”, kas 2017. gadā devuši 296 tūkstošus eiro, bet pērn – jau 371 tūkstoti eiro. Savukārt no šīs summas lauvas tiesu nodrošinājušas ES subsīdijas un valsts atbalsts – kopā 271 tūkstoti eiro.
Vēl iespaidīgākas summas minētas gada pārskata sadaļā „Nākamo periodu ieņēmumi”, kurā kā „Finanšu palīdzība” uz 2018. gada beigām, summējot ilgtermiņa un īstermiņa finanšu palīdzību, fiksēti vairāk nekā 595 tūkstoši eiro.
Visu šo finanšu palīdzību Grasbergu ģimenes zemnieku saimniecība pēdējos piecos gados saņēmusi no Lauku atbalsta dienesta, - te ir gan skābbarības uzglabāšanas tvertņu un remontdarbnīcu būve, gan meliorācijas sistēmas ierīkošana un piena pārstrādes ražotne, gan dažādas tehnikas iegāde un piena mājas rekonstrukcija.
Tas nozīmē, ka tagadējā Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra zemnieku saimniecība, kas 2017. gadā strādājusi ar 55 tūkstošu eiro zaudējumiem, bet pērn – ar nepilnu septiņu tūkstošu eiro peļņu, ir atkarīga no ikgadējas simtos tūkstošu eiro vērtas Lauku atbalsta dienesta finansiālās „piešprices”.
Anderss Beverens
11.07.2019. 19:44»
Zinošais
Autoram un iepriekšējo publikāciju autoriem acīmredzot ir kāda īpaša nepatika pret amatpersonu...
Pievienojos domai par īpašo nepatiku.
Vēl vairāk - tā izskatās pēc mērķtiecīgas šīs personas nomelnošanas kampaņas, visticamāk, politiskas cīņas ietvaros.
Ievērojot, ka tagad nav vēlēšanas - ļoti ticami, ka tā ir iekšpertejiska cīņa, kur ministrs vai viņa atbalstītāji (vai varbūt kādas ministram piederīgas politbiznesa grupas biedri?) apkaro savu parlamentāro sekretāru, kurš šajā grupā nav iekļāvies?
fakts
11.07.2019. 18:37Autors reāli stulbs! Vispirms raksta, ka neviens likums neesot licis Grasbergam atteikties no savas zemnieku sainmiecības, bet pēc tam pats pamato kāpēc viņam bija no tās jāatsakās interešu konflikta dēļ.
P.
11.07.2019. 15:30Ir trīs veidi, kā pa***st naudu.
Ātrākais - azartspēles.
Patīkamākais - sievietes.
Drošākais - lauksaimniecība.
Zinošais
11.07.2019. 15:04Autoram un iepriekšējo publikāciju autoriem acīmredzot ir kāda īpaša nepatika pret amatpersonu.
Ir taču acīmredzami, ka saimniecības nodošana notikusi tieši lai no vērstu interešu konfliktus un ievērotu likumus.
Ja jau autoram ir kāda informācija par to ka tā ir tikai formāla un amatpersona turpina faktiski vadīt saimniecību vai dod norādījumus padotajiem pieņemt sev labvēlīgus lēmumus, tad jāvēršas KNAB !
Jebkādas publikācijas taču pievērš uzmanību un nesekmē iespējamā pārkāpuma izmeklēšanu.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
