Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek trešdien ļoti centās noskaidrot - par kādiem tieši nopelniem Latvijas un tās tautas labāk pie Triju Zvaigžņu ordeņa ir ticis kādreizējais satiksmes ministrs un premjers Vilis Krištopans, kurš pirms četriem gadiem, avīzei Vesti Segodņa stāstot par aizbraukšanu no Latvijas "uz visiem laikiem", deklarēja, ka nu viņš var "no malas skatīties, kas notiek Latvijā, un manī nav nekādu emociju", ka "kas mums [Latvijā] ir? Nekas" un ka ""viss, Vili! Tas, kas šeit notiek, tevi vairs neskar!”.

Taču izrādījās, ka ordeņu piešķīrēja - Ordeņu kapitula locekļi Juris Binde, Dace Gardovska, Ēriks Hānbergs, Ainars Pencis, Karina Pētersone, Māris Riekstiņš, Gaidis Andrejs Zeibots vai nu vispār nevēlas izteikties par šo tematu vai arī ir zaudējuši atmiņu vai vispār konkrētā apbalvojamā apspriešanā kaut kā nav piedalījušies. Publicējam pilnus sarunu atšifrējumus ar tiem kapitula locekļiem, kuriem par šo tēmu vispār bija kas sakāms.

Karina Pētersone:

- Tur bija tik daudz iesniegumu, ka es īsti vairs neatceros. Jūs arī varat apskatīties lēmumu. Man nav pieejami arī iesniegumi, uz kuru pamata lēmām. Tajā brīdī, kad lēma par Krištopanu, es tieši biju aizgājusi, tāpēc nevarēšu precīzi pateikt.

- Kas iesniedza pieteikumu?

- Nē, un mēs to parasti nepubliskojam. Arī sēdes argumentus nepubliskojam. Jāpieturas pie lēmuma.

- Un tajā brīdī, kad lēma par Krištopanu, jūs bijāt izgājusi?

- Jā, manuprāt, jo es neatceros diskusiju.

- Pēc jūsu domām, viņš ir pelnījis Triju Zvaigžņu ordeni?

- Es strādāju viņa valdībā par kultūras ministri. Tas bija grūts un sarežģīts laiks, tā bija Krievijas krīze, tas bija diezgan ērkšķains ceļš. Un kā jūs atceraties, Triju Zvaigžņu ordeņa lozungs ir „caur ērkšķiem uz zvaigznēm”, un toreiz kā valdības vadītājs… Katram no valdības vadītājiem ir bijušas savas kļūdas un savi veiksmes brīži, bet kopējā situācijā tas laiks valdībai nebija vienkāršs. Ļoti kritisks un finansiāli ļoti sarežģīts.

- Tas, ka viņš tagad jau vairāk nekā desmit gadus nedzīvo Latvijā un publiski izteicies, ka viņu ar šo valsti nekas nesaista, tas neietekmē lēmumu?

- Es domāju, to jūs varat viņam pajautāt. Es to nevaru komentēt. Es neesmu ar viņu runājusi pēdējā laikā un neesmu arī neko tādu lasījusi.

Juris Binde:

- Ordeņa kapituls nesniedz pamatojumus ne par atteikumiem, ne par piešķiršanu. Pēc likuma mēs to nedrīkstam darīt.

- Un kādi bija tie apsvērumi, kādēļ tieši tagad jāpiešķir un par ko?

- Es varu tikai atkārtot, ka par lēmuma pieņemšanas procedūru nekas netiek komentēts. To mums aizliedz likums.

- Sabiedrībai nav jāzina, par ko?

- Par ko piešķir, tas ir lēmumā publicēts, kā arī tas ir uzdrukāts uz diploma. Tas arī ir viss. Nekāda sīkāka informācija netiek sniegta ne par Krištopanu, ne par kādu citu. To liedz likums.

Dace Gardovska:

- Es varu vispārīgos principus pateikt. Ir ierosinājums, ir informācija, kas ir pieejama, ir novērtēti ieguldījumi dažādās nozarēs, izvērtētas personības, tas ir tāds konsensa lēmums, kur mēs vienojamies, vai kandidatūra ir izvirzītajam apbalvojumam atbilstoša. Mēs jau paši neģenerējam, kam piešķirt. Ne jau mēs no galvas. Protams, ir cilvēki, kas ir labāk sabiedrībā pazīstami, un ir, kas mazāk.

- Vilis Krištopans savulaik bija ļoti pazīstams, tagad viņš vairāk nekā desmit gadus dzīvo citur un ir publiski pateicis, ka par Latviju viņam nekas neinteresē. Tāpēc interesēja pamatojums, kādēļ viņam tiek piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.

- Es ieteiktu griezties pie kapitula vadītāja Bindes kunga, un šādos gadījumos, kad tiek piešķirti kādi apbalvojumi, mēs kā kapituls izskatām cilvēka ieguldījumus kopumā, un ir periodi, kad ieguldījumi ir lielāki un mazāki. Mēs nevaram šodien runāt tā, ka mēs varam skatīties tikai par to aktuālo laiku.

- Tieši tāpēc vēlējāmies noskaidrot, kāds ir pamatojums šim lēmumam?

- Es jums ieteiktu griezties pie kapitula vadītāja likumā noteiktā kārtībā, kādu informāciju mēs varam sniegt. Neapšaubāmi, runājot par jebkuru personu, kas Latvijas vēsturē ir noteiktus laikus kalpojuši, izdarījuši noteiktus sasniegumus, veikuši kādas nozīmīgas lietas, tad tiek izvērtēts, nevis vienkārši aizmirst. Mēs nevaram pateikt, ka Krištopana kungs tagad aktīvi darbojas Latvijā, bet mēs nevaram aizmirst, ka viņa devumu ir jāvērtē ne tikai pēdējā gada ietvaros. Nedomāju, ka šajā gadījumā, noskaidrojot tieši par kuru punktu, sēdes ir slēgtas, noskaidrojumam argumentus, un tie principi ir visiem vienādi.

- Kā jūs balsojāt par Krištopanu?

- Tas ir jautājums, kas saskaņā ar saistībām ordeņa kapitula darbā nav izpaužams.

Ainars Pencis:

- Mēs paši neko neizdomājam. Ir iesniegumi un uz šo iesniegumu pamata tiek rūpīgi izvērtēts visi par un pret, un pēc tam notiek balsošana. Mēs paši nevienu neizvēlamies. Mēs izskatām tikai iesniegumus. Un viss.

- Un kāds ir pamatojums?

- Tā ir konfidenciāla informācija, un es domāju, ka arī neviens cits to nekomentēs. Tas ir tīri ētisks apsvērums, jo, ja kādam pasaka, ka viņš ir izvirzīts, bet viņam nepiešķir, es domāju, ka tad viņš ļoti slikti jūtas. Tāpēc arī nekas netiek komentēts. Tie, kam ir piešķirts, to Latvijas Vēstnesī var redzēt. Tas ir, lai saudzētu cilvēku personīgo dzīvi. Vienam būs kaut kas pozitīvs, vienam negatīvs, nekad nebūs tā, ka visi cilvēki būs kristālskaidri un visiem patiks. Vienmēr būs kāds, kuram nepatiks.

- Un kā jūs pats balsojāt?

- Neteikšu. Atturēšos no komentāra. Solīdi ir, ka tas, kuru izvirza, tam nav jāzina. Tā nav kaut kāda Oskara balvas piešķiršana. Un arī Oskara piešķiršanā tiem, kuri ir nominēti, bet kuriem nepiešķir, arī droši vien „kaķi skrāpējas”, kāpēc viņam piešķīra, un ne man. Tāpēc es uzskatu, ka tas nav labi rakāties, kāpēc viņam ir un man nav. Acīmredzot, ir kāds pamats, kāpēc ir.

- Tas ir mūsu valsts augstākais apbalvojums, vai tad sabiedrībai nav tiesības zināt, par kādiem nopelniem?

- Es domāju, ka var ieteikt tiem, kuri interesējas, lai paši paskatās vēsturē. Daudzi no viņiem, kas ir savā laikā apbalvoti… Ne jau tāpēc, ka viņš vienu reizi izteicās vienu frāzi, tāpēc viņš uz mūžiem un viņa bērni uz mūžu mūžiem ir norakstāmi. Tas nebūtu īsti godīgi. Varbūt viņam ir arī citi nopelni. Vajag paskatīties vēsturē. Ja viņam ir nopelni Latvijas labā, kāpēc tos neatzīmēt? Tad jau arī sportistiem, ja viņš vienu reizi zaudē, tad viss – cauri, vairāk viņam nav, ko cerēt. Var darīt, ko grib, bet viņš norakstīts. Izvērtēsim visu kopā, nevis vienu atsevišķu momentu. Neviens nav kristāldzidrs, vienmēr katram var atrast kādu traipu. Esmu daudz saskāries ar šiem jautājumiem. Šķiet, ka cilvēks labs, bet tad izrādās, ka ar kaimiņu sakašķējies, tad tur vēl kas. Kamēr par to cilvēku neinteresējas, tikmēr arī publikā tas neparādās. Bet, tiklīdz viņam piešķir ordeni, tad izrādās, ka ar kaimiņu nevarēja zemes strēmeli par pāris metriem sadalīt. Tāpēc es labāk atturos no komentāriem.

- Ņemot vērā, ka viņš jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo ārpus Latvijas un publiski paziņojis, ka viņam šeit nekas neinteresē un viņš nekad Latvijā neatgriezīsies, interesēja pamatojums - par ko tad ir ordenis?

- Paskatieties viņa dzīves vēsturē, varbūt atradīsiet kaut ko pozitīvu arī. Ne tikai negatīvu. Daudzi ir tādi cilvēki, kas Latvijā vispār nekad nav bijuši, piemēram, emigrācijas latvieši. Arī citu valstu amatpersonām piešķir. Tas ir protokols. Ja mūsu cilvēki to nezina, nevajag ar to lepoties. Tāpat arī mūsu amatpersonas saņem ārvalstu apbalvojumus tikai tāpēc, ka ir amatpersonas.

- Tieši tāpēc es vēlējos jautāt, kas tie bija par nopelniem, par kuriem Krištopana kungam piešķir ordeni?

- Es to nekomentēšu. Tā ir konfidenciāla informācija, lai nebūtu nekādi kašķi vai cilvēka nomelnošana. Nekad jau nebūs tā, ka visiem būs labi.

- Es jau nelūdzu jūs nomelnot, tieši pretēji, vēlos uzzināt tos labos darbus, par kuriem pienākas ordenis.

- Tādā gadījumā es pateikšu, ka bija ļoti daudz cilvēku, ko izskatīt, un es konkrēti neatceros par katru cilvēku, kas bija uzskaitīts viņa nopelnos. Tajā momentā, kad konkrētu cilvēku izskata, tad arī analizējam, tad ņemam nākošo un aizmirstas par iepriekšējo. Es varu kļūdīties savos izteikumos. Neņemiet ļaunā, es domāju, ka tas ir tīri cilvēcīgi. Varbūt dzīvosim pozitīvi. Es redzu, ka tie cilvēki, kuriem ir piešķirti šie ordeni, tajā dienā ir laimīgi. Un es priecājos, ka esmu pielicis punktu, lai šis cilvēks kaut vienu dienu dzīvē būtu laimīgs.

- Cilvēkam, kurš ir publiski paziņojis, ka viņš negrib dzīvot stulbeņu zemē un  "Viss, Vili! Tas, kas šeit notiek, tevi vairs neskar!”, arī pienākas ordenis? Tie ir viņa publiski izteikumi.

- Es nezinu. Par konkrētiem cilvēkiem es nerunāšu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...