Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek trešdien ļoti centās noskaidrot - par kādiem tieši nopelniem Latvijas un tās tautas labāk pie Triju Zvaigžņu ordeņa ir ticis kādreizējais satiksmes ministrs un premjers Vilis Krištopans, kurš pirms četriem gadiem, avīzei Vesti Segodņa stāstot par aizbraukšanu no Latvijas "uz visiem laikiem", deklarēja, ka nu viņš var "no malas skatīties, kas notiek Latvijā, un manī nav nekādu emociju", ka "kas mums [Latvijā] ir? Nekas" un ka ""viss, Vili! Tas, kas šeit notiek, tevi vairs neskar!”.

Taču izrādījās, ka ordeņu piešķīrēja - Ordeņu kapitula locekļi Juris Binde, Dace Gardovska, Ēriks Hānbergs, Ainars Pencis, Karina Pētersone, Māris Riekstiņš, Gaidis Andrejs Zeibots vai nu vispār nevēlas izteikties par šo tematu vai arī ir zaudējuši atmiņu vai vispār konkrētā apbalvojamā apspriešanā kaut kā nav piedalījušies. Publicējam pilnus sarunu atšifrējumus ar tiem kapitula locekļiem, kuriem par šo tēmu vispār bija kas sakāms.

Karina Pētersone:

- Tur bija tik daudz iesniegumu, ka es īsti vairs neatceros. Jūs arī varat apskatīties lēmumu. Man nav pieejami arī iesniegumi, uz kuru pamata lēmām. Tajā brīdī, kad lēma par Krištopanu, es tieši biju aizgājusi, tāpēc nevarēšu precīzi pateikt.

- Kas iesniedza pieteikumu?

- Nē, un mēs to parasti nepubliskojam. Arī sēdes argumentus nepubliskojam. Jāpieturas pie lēmuma.

- Un tajā brīdī, kad lēma par Krištopanu, jūs bijāt izgājusi?

- Jā, manuprāt, jo es neatceros diskusiju.

- Pēc jūsu domām, viņš ir pelnījis Triju Zvaigžņu ordeni?

- Es strādāju viņa valdībā par kultūras ministri. Tas bija grūts un sarežģīts laiks, tā bija Krievijas krīze, tas bija diezgan ērkšķains ceļš. Un kā jūs atceraties, Triju Zvaigžņu ordeņa lozungs ir „caur ērkšķiem uz zvaigznēm”, un toreiz kā valdības vadītājs… Katram no valdības vadītājiem ir bijušas savas kļūdas un savi veiksmes brīži, bet kopējā situācijā tas laiks valdībai nebija vienkāršs. Ļoti kritisks un finansiāli ļoti sarežģīts.

- Tas, ka viņš tagad jau vairāk nekā desmit gadus nedzīvo Latvijā un publiski izteicies, ka viņu ar šo valsti nekas nesaista, tas neietekmē lēmumu?

- Es domāju, to jūs varat viņam pajautāt. Es to nevaru komentēt. Es neesmu ar viņu runājusi pēdējā laikā un neesmu arī neko tādu lasījusi.

Juris Binde:

- Ordeņa kapituls nesniedz pamatojumus ne par atteikumiem, ne par piešķiršanu. Pēc likuma mēs to nedrīkstam darīt.

- Un kādi bija tie apsvērumi, kādēļ tieši tagad jāpiešķir un par ko?

- Es varu tikai atkārtot, ka par lēmuma pieņemšanas procedūru nekas netiek komentēts. To mums aizliedz likums.

- Sabiedrībai nav jāzina, par ko?

- Par ko piešķir, tas ir lēmumā publicēts, kā arī tas ir uzdrukāts uz diploma. Tas arī ir viss. Nekāda sīkāka informācija netiek sniegta ne par Krištopanu, ne par kādu citu. To liedz likums.

Dace Gardovska:

- Es varu vispārīgos principus pateikt. Ir ierosinājums, ir informācija, kas ir pieejama, ir novērtēti ieguldījumi dažādās nozarēs, izvērtētas personības, tas ir tāds konsensa lēmums, kur mēs vienojamies, vai kandidatūra ir izvirzītajam apbalvojumam atbilstoša. Mēs jau paši neģenerējam, kam piešķirt. Ne jau mēs no galvas. Protams, ir cilvēki, kas ir labāk sabiedrībā pazīstami, un ir, kas mazāk.

- Vilis Krištopans savulaik bija ļoti pazīstams, tagad viņš vairāk nekā desmit gadus dzīvo citur un ir publiski pateicis, ka par Latviju viņam nekas neinteresē. Tāpēc interesēja pamatojums, kādēļ viņam tiek piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.

- Es ieteiktu griezties pie kapitula vadītāja Bindes kunga, un šādos gadījumos, kad tiek piešķirti kādi apbalvojumi, mēs kā kapituls izskatām cilvēka ieguldījumus kopumā, un ir periodi, kad ieguldījumi ir lielāki un mazāki. Mēs nevaram šodien runāt tā, ka mēs varam skatīties tikai par to aktuālo laiku.

- Tieši tāpēc vēlējāmies noskaidrot, kāds ir pamatojums šim lēmumam?

- Es jums ieteiktu griezties pie kapitula vadītāja likumā noteiktā kārtībā, kādu informāciju mēs varam sniegt. Neapšaubāmi, runājot par jebkuru personu, kas Latvijas vēsturē ir noteiktus laikus kalpojuši, izdarījuši noteiktus sasniegumus, veikuši kādas nozīmīgas lietas, tad tiek izvērtēts, nevis vienkārši aizmirst. Mēs nevaram pateikt, ka Krištopana kungs tagad aktīvi darbojas Latvijā, bet mēs nevaram aizmirst, ka viņa devumu ir jāvērtē ne tikai pēdējā gada ietvaros. Nedomāju, ka šajā gadījumā, noskaidrojot tieši par kuru punktu, sēdes ir slēgtas, noskaidrojumam argumentus, un tie principi ir visiem vienādi.

- Kā jūs balsojāt par Krištopanu?

- Tas ir jautājums, kas saskaņā ar saistībām ordeņa kapitula darbā nav izpaužams.

Ainars Pencis:

- Mēs paši neko neizdomājam. Ir iesniegumi un uz šo iesniegumu pamata tiek rūpīgi izvērtēts visi par un pret, un pēc tam notiek balsošana. Mēs paši nevienu neizvēlamies. Mēs izskatām tikai iesniegumus. Un viss.

- Un kāds ir pamatojums?

- Tā ir konfidenciāla informācija, un es domāju, ka arī neviens cits to nekomentēs. Tas ir tīri ētisks apsvērums, jo, ja kādam pasaka, ka viņš ir izvirzīts, bet viņam nepiešķir, es domāju, ka tad viņš ļoti slikti jūtas. Tāpēc arī nekas netiek komentēts. Tie, kam ir piešķirts, to Latvijas Vēstnesī var redzēt. Tas ir, lai saudzētu cilvēku personīgo dzīvi. Vienam būs kaut kas pozitīvs, vienam negatīvs, nekad nebūs tā, ka visi cilvēki būs kristālskaidri un visiem patiks. Vienmēr būs kāds, kuram nepatiks.

- Un kā jūs pats balsojāt?

- Neteikšu. Atturēšos no komentāra. Solīdi ir, ka tas, kuru izvirza, tam nav jāzina. Tā nav kaut kāda Oskara balvas piešķiršana. Un arī Oskara piešķiršanā tiem, kuri ir nominēti, bet kuriem nepiešķir, arī droši vien „kaķi skrāpējas”, kāpēc viņam piešķīra, un ne man. Tāpēc es uzskatu, ka tas nav labi rakāties, kāpēc viņam ir un man nav. Acīmredzot, ir kāds pamats, kāpēc ir.

- Tas ir mūsu valsts augstākais apbalvojums, vai tad sabiedrībai nav tiesības zināt, par kādiem nopelniem?

- Es domāju, ka var ieteikt tiem, kuri interesējas, lai paši paskatās vēsturē. Daudzi no viņiem, kas ir savā laikā apbalvoti… Ne jau tāpēc, ka viņš vienu reizi izteicās vienu frāzi, tāpēc viņš uz mūžiem un viņa bērni uz mūžu mūžiem ir norakstāmi. Tas nebūtu īsti godīgi. Varbūt viņam ir arī citi nopelni. Vajag paskatīties vēsturē. Ja viņam ir nopelni Latvijas labā, kāpēc tos neatzīmēt? Tad jau arī sportistiem, ja viņš vienu reizi zaudē, tad viss – cauri, vairāk viņam nav, ko cerēt. Var darīt, ko grib, bet viņš norakstīts. Izvērtēsim visu kopā, nevis vienu atsevišķu momentu. Neviens nav kristāldzidrs, vienmēr katram var atrast kādu traipu. Esmu daudz saskāries ar šiem jautājumiem. Šķiet, ka cilvēks labs, bet tad izrādās, ka ar kaimiņu sakašķējies, tad tur vēl kas. Kamēr par to cilvēku neinteresējas, tikmēr arī publikā tas neparādās. Bet, tiklīdz viņam piešķir ordeni, tad izrādās, ka ar kaimiņu nevarēja zemes strēmeli par pāris metriem sadalīt. Tāpēc es labāk atturos no komentāriem.

- Ņemot vērā, ka viņš jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo ārpus Latvijas un publiski paziņojis, ka viņam šeit nekas neinteresē un viņš nekad Latvijā neatgriezīsies, interesēja pamatojums - par ko tad ir ordenis?

- Paskatieties viņa dzīves vēsturē, varbūt atradīsiet kaut ko pozitīvu arī. Ne tikai negatīvu. Daudzi ir tādi cilvēki, kas Latvijā vispār nekad nav bijuši, piemēram, emigrācijas latvieši. Arī citu valstu amatpersonām piešķir. Tas ir protokols. Ja mūsu cilvēki to nezina, nevajag ar to lepoties. Tāpat arī mūsu amatpersonas saņem ārvalstu apbalvojumus tikai tāpēc, ka ir amatpersonas.

- Tieši tāpēc es vēlējos jautāt, kas tie bija par nopelniem, par kuriem Krištopana kungam piešķir ordeni?

- Es to nekomentēšu. Tā ir konfidenciāla informācija, lai nebūtu nekādi kašķi vai cilvēka nomelnošana. Nekad jau nebūs tā, ka visiem būs labi.

- Es jau nelūdzu jūs nomelnot, tieši pretēji, vēlos uzzināt tos labos darbus, par kuriem pienākas ordenis.

- Tādā gadījumā es pateikšu, ka bija ļoti daudz cilvēku, ko izskatīt, un es konkrēti neatceros par katru cilvēku, kas bija uzskaitīts viņa nopelnos. Tajā momentā, kad konkrētu cilvēku izskata, tad arī analizējam, tad ņemam nākošo un aizmirstas par iepriekšējo. Es varu kļūdīties savos izteikumos. Neņemiet ļaunā, es domāju, ka tas ir tīri cilvēcīgi. Varbūt dzīvosim pozitīvi. Es redzu, ka tie cilvēki, kuriem ir piešķirti šie ordeni, tajā dienā ir laimīgi. Un es priecājos, ka esmu pielicis punktu, lai šis cilvēks kaut vienu dienu dzīvē būtu laimīgs.

- Cilvēkam, kurš ir publiski paziņojis, ka viņš negrib dzīvot stulbeņu zemē un  "Viss, Vili! Tas, kas šeit notiek, tevi vairs neskar!”, arī pienākas ordenis? Tie ir viņa publiski izteikumi.

- Es nezinu. Par konkrētiem cilvēkiem es nerunāšu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...