Kāpsi lidmašīnā kā „priority” galaktiska mēroga VIP persona, pārējie loši, piepildīsies latvieša sapnis būt pārākam par citu latvieti
Guntars Vītols30.03.2025.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Pastāstīšu par AirBaltic IPO. Šodien biju tikšanās ar Gausu, kurš bariņam sanākušo stāstīja par plāniem. Atnākuši bija kādi desmit cilvēku, no vietējo finanšu kompāniju vadītājiem līdz Rietumu bankas vadītājai un Latvijas Bankas pārstāvim, kuram būs tās akcijas biržā jāuzrauga.
Sākšu ar kontekstuālu atkāpi par kompānijas vērtību. Es ne vienu reizi vien esmu teicis, ka tā ir labākajā gadījumā nulle - tu nevari pārdot valstij piederošās akcijas par necik, bet vari atdot pa velti. Lufthansa samaksāja 14 miljonus, bet nauda jau iegāja kompānijā, valsts zaudēja ~10% akciju bet par to Valsts kase nesaņēma neko.
Paskaidrošu, kā tā akciju vērtība rēķinās. Vienkāršākā metode ir sākt ar kompānijas peļņu, tā saukto EBITDA, kas ir peļņa, no kuras nav atskaitīti procentu maksājumi, lidmašīnu nolietojums un tamlīdzīgi. Katrai lidsabiedrībai šie lielumi atšķiras, tu nevari tā salīdzināt vienu ar otru. Bet ar EBITDA vari, tas ir salīdzināms lielums. AirBaltic EBITDA 2024.g. Bija 184 miljoni eiro, šogad pēc manām aplēsēm būs 260-290 miljoni.
Nākamais skatāmies tirgū un konstatējam, cik par šādu EBITDA gatavi maksāt investori. Šobrīd koeficients/reizinātājs ir aptuveni 5. Sareizinām vienu ar otru un iegūstam 1,3 līdz 1,5 miljardus.
Cik tad maksā AirBaltic akcijas tagad? No šiem miljardiem ir jāatņem kompānijas parādi, jo tos jau īpašnieki „nopērk” kopā ar akcijām. AirBaltic parādi ir 1,5 miljardi, atņemam vienu no otra, un tur arī sanāk tā aptuveni nulle. Esam tikuši skaidrībā ar to, ka valsts šobrīd par savām akcijām var dabūt neko un Lufthansa nav duraki, neko arī nesamaksāja (valstij).
Gadījumā, ja kompānija izlaiž jaunas akcijas biržā un savāc tos vēlamos 200-300 miljonus, tad var atmaksāt dārgo junkbondu, ne visu, bet tad pārpalikumu pārfinansē bankā par normāliem procentiem.
Jā, bet ir zināma problēma. Finanšu rādītāji slikti, pašu kapitāls mīnusā, nauda drīz beigsies, ar šitādu bilanci iet uz Londonas vai Frankfurtes biržu ir kā piesmiet tautumeitu.
Ko darīt? Un te nu jāsaka, ka Gausam ir ģeniāls plāns, kas var arī izdoties. Plāna interpretācija ir mana personīgā, viņš tam nepiekrita.
Nu pirmā lieta ir, ka viņi ies uz Rīgas biržu. Uz citu varbūt pēc tam. Saka, ka nu attīstīšot kapitāla tirgu, sāpe par Rīgas biržu, atkārto to, ko stāsta ašeradeni. Es šim fufelim kategoriski neticu, bet sapratu īsto iemeslu.
Parunāsim par bombonkām jeb ledenēm. Tu ražo foršas ledenes. Ja ieliksi veikalā uz svara, tad daudz nenopelnīsi. Cita lieta - ietin katru mušpapīrā, saliec visu smukā tūtē un pārdod jau ar pieckāršu peļņu. Mārketings.
Ko vislabāk māk Gauss un AirBaltic? Nu kā ko? Pārdot biļetes, katru nedēļu pārdod 100 tūkstošus. Ķirši, izpārdošanas, likvidācijas. Gadiem uztur stāstu, cik viss ir lieliski, un ir arī, ja neskaita „a kur palika 500 miljonu”.
AirBaltic ir spēcīgs brends, varbūt spēcīgākais Baltijā. Tāpēc Rīgas birža, nevis Frankfurte. Viņi apskatījušies, ka tādi kā Virši, Enefit Green tīri labi piesaistījuši naudu biržā. Var izcelt desmit vai pat simtus miljonu. Pērk, kaut jēgas no finanšu atdeves viedokļa nekādas. Bet atdevi jau retais māk rēķināt, priekš kam tāds sīkums, un tāpēc uz Frakfurti neies, tur rēķinātāji atradīsies.
Zālē pamodās finansists, kurš tos Viršus bija pircis. Štrunts ar akcijām, saka, bet tur dodot kuponus. Nu tev kā „investoram” pienākas atlaide uz kafiju un tā. Esot izrēķinājis, ka kuponi atsitīs „investīciju”, un nopircis akcijas arī bērniem.
Mūsu flagmanis? Tur būs mārketings guru kinga līmenī, to viņi tiešām māk. Iegādāsies akcijas, varēsi uz somas piekabināt „investors”, nu un būs bonusi. Piemēram, kāpsi lidmašīnā kā priority galaktiska mēroga VIP persona, pārējie loši, - latvieša sapnis būt pārākam par citu latvieti!
Uzslavēju Gausu, ģeniāli. Kompānijas akcijas kā VIP statusa kupons. Zālē sēdošais finansists pateica, ka nu ja tā, tad mainot savas domas par 180 un pirkšot tos kuponus.
Šis var arī sanākt, drīz redzēsim.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
