Kāpsi lidmašīnā kā „priority” galaktiska mēroga VIP persona, pārējie loši, piepildīsies latvieša sapnis būt pārākam par citu latvieti
Guntars Vītols30.03.2025.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Pastāstīšu par AirBaltic IPO. Šodien biju tikšanās ar Gausu, kurš bariņam sanākušo stāstīja par plāniem. Atnākuši bija kādi desmit cilvēku, no vietējo finanšu kompāniju vadītājiem līdz Rietumu bankas vadītājai un Latvijas Bankas pārstāvim, kuram būs tās akcijas biržā jāuzrauga.
Sākšu ar kontekstuālu atkāpi par kompānijas vērtību. Es ne vienu reizi vien esmu teicis, ka tā ir labākajā gadījumā nulle - tu nevari pārdot valstij piederošās akcijas par necik, bet vari atdot pa velti. Lufthansa samaksāja 14 miljonus, bet nauda jau iegāja kompānijā, valsts zaudēja ~10% akciju bet par to Valsts kase nesaņēma neko.
Paskaidrošu, kā tā akciju vērtība rēķinās. Vienkāršākā metode ir sākt ar kompānijas peļņu, tā saukto EBITDA, kas ir peļņa, no kuras nav atskaitīti procentu maksājumi, lidmašīnu nolietojums un tamlīdzīgi. Katrai lidsabiedrībai šie lielumi atšķiras, tu nevari tā salīdzināt vienu ar otru. Bet ar EBITDA vari, tas ir salīdzināms lielums. AirBaltic EBITDA 2024.g. Bija 184 miljoni eiro, šogad pēc manām aplēsēm būs 260-290 miljoni.
Nākamais skatāmies tirgū un konstatējam, cik par šādu EBITDA gatavi maksāt investori. Šobrīd koeficients/reizinātājs ir aptuveni 5. Sareizinām vienu ar otru un iegūstam 1,3 līdz 1,5 miljardus.
Cik tad maksā AirBaltic akcijas tagad? No šiem miljardiem ir jāatņem kompānijas parādi, jo tos jau īpašnieki „nopērk” kopā ar akcijām. AirBaltic parādi ir 1,5 miljardi, atņemam vienu no otra, un tur arī sanāk tā aptuveni nulle. Esam tikuši skaidrībā ar to, ka valsts šobrīd par savām akcijām var dabūt neko un Lufthansa nav duraki, neko arī nesamaksāja (valstij).
Gadījumā, ja kompānija izlaiž jaunas akcijas biržā un savāc tos vēlamos 200-300 miljonus, tad var atmaksāt dārgo junkbondu, ne visu, bet tad pārpalikumu pārfinansē bankā par normāliem procentiem.
Jā, bet ir zināma problēma. Finanšu rādītāji slikti, pašu kapitāls mīnusā, nauda drīz beigsies, ar šitādu bilanci iet uz Londonas vai Frankfurtes biržu ir kā piesmiet tautumeitu.
Ko darīt? Un te nu jāsaka, ka Gausam ir ģeniāls plāns, kas var arī izdoties. Plāna interpretācija ir mana personīgā, viņš tam nepiekrita.
Nu pirmā lieta ir, ka viņi ies uz Rīgas biržu. Uz citu varbūt pēc tam. Saka, ka nu attīstīšot kapitāla tirgu, sāpe par Rīgas biržu, atkārto to, ko stāsta ašeradeni. Es šim fufelim kategoriski neticu, bet sapratu īsto iemeslu.
Parunāsim par bombonkām jeb ledenēm. Tu ražo foršas ledenes. Ja ieliksi veikalā uz svara, tad daudz nenopelnīsi. Cita lieta - ietin katru mušpapīrā, saliec visu smukā tūtē un pārdod jau ar pieckāršu peļņu. Mārketings.
Ko vislabāk māk Gauss un AirBaltic? Nu kā ko? Pārdot biļetes, katru nedēļu pārdod 100 tūkstošus. Ķirši, izpārdošanas, likvidācijas. Gadiem uztur stāstu, cik viss ir lieliski, un ir arī, ja neskaita „a kur palika 500 miljonu”.
AirBaltic ir spēcīgs brends, varbūt spēcīgākais Baltijā. Tāpēc Rīgas birža, nevis Frankfurte. Viņi apskatījušies, ka tādi kā Virši, Enefit Green tīri labi piesaistījuši naudu biržā. Var izcelt desmit vai pat simtus miljonu. Pērk, kaut jēgas no finanšu atdeves viedokļa nekādas. Bet atdevi jau retais māk rēķināt, priekš kam tāds sīkums, un tāpēc uz Frakfurti neies, tur rēķinātāji atradīsies.
Zālē pamodās finansists, kurš tos Viršus bija pircis. Štrunts ar akcijām, saka, bet tur dodot kuponus. Nu tev kā „investoram” pienākas atlaide uz kafiju un tā. Esot izrēķinājis, ka kuponi atsitīs „investīciju”, un nopircis akcijas arī bērniem.
Mūsu flagmanis? Tur būs mārketings guru kinga līmenī, to viņi tiešām māk. Iegādāsies akcijas, varēsi uz somas piekabināt „investors”, nu un būs bonusi. Piemēram, kāpsi lidmašīnā kā priority galaktiska mēroga VIP persona, pārējie loši, - latvieša sapnis būt pārākam par citu latvieti!
Uzslavēju Gausu, ģeniāli. Kompānijas akcijas kā VIP statusa kupons. Zālē sēdošais finansists pateica, ka nu ja tā, tad mainot savas domas par 180 un pirkšot tos kuponus.
Šis var arī sanākt, drīz redzēsim.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
