Iesaki rakstu: 
Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Tikmēr valdības galva gluži kā Minhauzens stāsta, kā latvjiem sevi aiz matiem kopā ar elektromobiļiem izvilkt no dūksnāja. Pašmāju “kapteinis Amerika” izsludina trīs elementāras lietas. Pirmkārt, činavniekiem, aizejot no darba, jāizdzēš gaisma. Tas, ko kādreiz zināja katrs skolnieks, tagad būs jāielāgo ikvienam ierēdnim. Gan jau kampaņas ietvaros noorganizēs daudzmiljonu kursus, kā izslēgt gaismu, un izlaidīs bukletus, plakātus u. c. reklāmas materiālus par pasakainām summām. Līdztekus kādu vaktnieku vai citu sīko gariņu publiski sodīs par elektrības “izšķērdēšanu”.
Otrkārt, ēku fasādes naktīs vairs nedrīkstēšot apgaismot. Rīgai un citām pilsētām jākļūst par tumsas valstību. Pieļauju, ka zilās un dzeltenās gaismas tomēr paliks, jo kā gan mūsdienās bez tām. Te biznesmeņi var rast spraudziņu sev piederošo izklaides vietu apgaismošanai, jo aizliegt zili dzeltenās krāsas var tikai Putina aģents.
Trešo soli “lidojošās siles” stūrmanis nokopējis no Eiropas tumsoņām. Iedzīvotāji nedrīkstēšot sildīt telpas virs plus 19 grādiem pēc Celsija. Zinot “stučīšanas” kultu Latvijā, Kariņam paliekot pie teikšanas, starp ļautiņiem sāksies pilsoņu kariņš. Toties cik daudz naudas varēs iztērēt (lasi – iebāzt kabatā) birokrātiskiem 19° uzturēšanas pasākumiem un pārraudzībai. Iesakņosies paradums, dzirdot klauvējienu pie durvīm, drošs paliek drošs, raut vaļā logus. Varbūt dzīvoklī saelpots vai pieb…dēts pāri siltuma normai. Tikmēr varneši aiz bieziem aizkariem turpinās neekonomēt uz apkuri, ballēties, cepināties saunā un ņirgt par pazemīgajiem “bauriem”.
Skaidrs, ka galvenie taupības pasākumu mērķi ir cilvēku kontrole un paverdzināšana. Ļaužu ganāmpulku iedzen vēl stingrākos rāmjos, bet temperatūru aplokā administrē. Vai piekrist spaidu potēm, mājsēdēm un astronomiskiem rēķiniem, kā arī drebināties darbā un mājokļos, Latvijas pilsoņi var izlemt šā gada 1. oktobrī Saeimas vēlēšanās. Atstāsim kliķi un tās satelītpartijas aiz borta un saglabāsim siltumu gan telpās, gan dvēselēs!
P.S. Apskats balstīts uz “noplūdi” TikTok. Kariņam ir visas iespējas atkristīties no video vai oponēt.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
