Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušais Latvijas armijas komandieris Raimonds Graube, šķiet, piedalās kaut kādās dīvainās derībās, kurās laikam jau uzvar tas, kurš sastāsta lielākas muļķības par valsts aizsardzību.

Profesijas prasību dēļ esmu redzējis un piedzīvojis visus Ukrainas kara etapus: sākot no Iekšlietu karaspēka uzbrukumiem Eiromaidana kazaku sotņām, turpinot ar “zaļo cilvēciņu” veikto Krimas aneksiju, kauju par Doņeckas lidostu un Donbasa karu 2014. gadā. To visu esmu izmantojis ne tikai reportāžu taisīšanā, bet arī grāmatā “UKRAINA. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: aculiecinieka stāsts”. Pats par sevi saprotams, daudzkārt esmu veidojis reportāžas arī kopš pilnmēroga kara sākuma pirms gandrīz jau diviem gadiem — kaut kas no tā iekļuvis grāmatā “Ukrainas vēsture”.

 

Līdz ar to man kā daudzkārtējam aculieciniekam Krievijas agresijai darbībā, kā arī ukraiņu pretuzbrukumiem ir jānorāda, ka Raimondam Graubem un viņa kā atvaļināta ģenerāļa izteikumiem nevar ticēt.

Jaunākos R. Graubes izteikumus saistībā ar Baltijas kopīgiem plāniem veidot aizsardzības līniju uz Krievijas robežas un būvēt vismaz 600 bunkurus šonedēļ citēja LETA. Sākumā ir vispārīgi pareizas frāzes: “Baltijas valstu apņemšanās veidot Baltijas Aizsardzības līniju ir ļoti pareizs solis, bet projekts nebūs lēts. […] Daba ir ļoti atšķirīga Igaunijā un Latvijā, līdz ar to bunkuru aizsardzības sistēmas atšķirsies dažādās vietās.” R. Graubes ieskatā līnijas veidošanā ir jāveic ļoti nopietns un rūpīgs pētījums, jo dažāda inženiertehnisko konstrukciju veidošana prasīs papildu izpēti.

Tiktāl labi, bet tad sākas kaut kāds Pirmais pasaules karš: “Dzelzsbetona dzoti, ložmetējligzdas vai vietas, kas sagatavotas artilērijas sistēmām — tas viss ir komplekss jautājums.”

Ikviens, kurš palasīja ziņas 2022. gadā, redzēja: ukraiņi atsita krievu iebrukumu tāpēc, ka piespieda okupantu iesaistīties tajā, uz ko krievi nebija gatavi — tā ir manevrējoša karadarbība kustībā. Nekādi “dzelzsbetona dzoti un ložmetējligzdas” neizglāba Ukrainu — valsti izglāba tās aizstāvju spēja pārvietoties uz vajadzīgajām vietām vajadzīgajā ātrumā.

Ukraiņi, kur tas bija iespējams, noturēja pilsētas (Harkiva, Konotopa, Sumi, Čerņihiva utt.), bet tajās vietās, kur viņiem tas bija izdevīgi, ļāva krievu tehnikas kolonnām ieiet pilsētās, kur tās nolikvidēja, tātad ievilināja krievus iepriekš NESAGATAVOTĀS pozīcijās. Būtu pozīcijas sagatavotas, nobetonētas, nocietinātas un aprīkotas ar ieročiem vai personālu, krievu izlūkošana šo pozīciju izvietojumu sen zinātu un tās nobumbotu pirmajās sešās stundās.

No vēstures visiem skaidrs, ka Mažino līnija neglāba Franciju, tāpat šaha lauciņu veidā izvietotie nocietinājumi neglāba Franciju pret hitleriešiem, jo tie vienkārši atrada joslas, kā iziet starp nocietinātajiem punktiem un netērēt laiku to apkaušanai — to dara, kad pretinieka teritorija okupēta jau lielākā dziļumā.

Savukārt bijušā ģenerāļa domas, pilnā nopietnībā pieminot “vietas, kas sagatavotas artilērijas sistēmām”, jau ir klaji kaitnieciskas un valsts aizsardzības spējas graujošas.

Kad 2022. gada vasarā ukraiņi uzsāka pretuzbrukumu, vispirms ar HiMARS šķaidot okupantu uzkrātās rezerves aizmugurē un tad sākot māņu uzbrukumu frontes dienvidgalā no Aizkrāces uz Hersonu, pēc tam attīstīja īsto pretuzbrukumu pilnīgi pretējā frontes galā (no Harkivas uz Donbasa pusi), operācijas noslēgumā pamanoties tomēr atbrīvot arī Hersonu, tad bija redzams, kā strādā artilērija: tā gandrīz visu laiku ir kustībā. Lielgabals tiek pievilkts frontei, dažas reizes izšauj un tad tiek ātri aizvilkts citur, kamēr ienaidnieks nav izskaitļojis tā koordinātes vai arī kamēr lādiņš no pretinieka lielgabala atrodas lidojumā. Pašgājējhaubice vai jebkāda reaktīvā artilērija piebrauc, uzbliež pa ienaidniekiem un tad zibenīgi pārbrauc uz nākamo vietu, kamēr nav atlidojusi “atvetka”.

Vēl pirms kaujas sagatavot jebkādas pozīcijas artilērijai nozīmē laipni parādīt ienaidniekam, kur atradīsies tava artilērija. Krievija vienmēr izmanto spiegus, maksā nodevējiem, izlūko no kosmosa un no lidmašīnām. Jebkurā brīdī var atsūtīt izlūkdronu. Kaut vai tikai izbūvēt jebkādas pozīcijas artilērijai (kura mūsdienās tāpat visa ir mobila un spēj vai nu braukt pati, vai — sliktākajā gadījumā — tiek vilkta un spēj šaut no jebkurienes) nozīmē parādīt vietas, kur tava artilērija agri vai vēlu tiks novietota. Izbūvēt pozīcijas artilērijai, pie kam tādas mūsdienās nemaz nepalīdz artilērijai trāpīt pa ienaidniekiem, nenozīmē tikai iztērēt naudu bezvērtīgi. Tas nozīmē iedot pretiniekiem lielus, treknus mērķus tieši rokās.

Vēl atvaļinātais ģenerālis ar lielu pārliecību runā: “Protams, ka meža vidū vai purva malā neviens neveidos inženiertehniskās būves, kas paredzētas bruņutehnikas apturēšanai.”

Būtu interesanti uzzināt, uz kādiem datiem balstās šādas iedomas. Pēdējo divu gadu laikā krievi ir parādījuši, ka var iet uzbrukumā caur mežiem uz ziemeļiem no Kijivas, un arī mēģinājuši forsēt upes un purvus — katrā ziņā Sjeverodoņecas upi, Inhulecu un purvainās vietas Kupjanskas apkārtnē pārvarēt mēģināja ne reizi vien, un tikai ukraiņu izlūkdronu atklātā informācija palīdzēja uzbrucējus sašaut. Ukraiņi savukārt pamanījušies forsēt milzīgi plato Dņipro upi un izveidot pozīcijas krievu okupētajā krastā. Tā ka ir pilnīgs izdomājums uzskatīt, ka bruņutehnika nebūšot gaidāma uzbrukumos caur mežiem vai gar purvu malām. Prakse jau tagad pierādījusi pretējo, pie kam vairākkārt.

Tas, ko Ukrainas karš pret okupantu ir pierādījis atkal un atkal — primārajam ieguldījumam jābūt dronos, pretgaisa aizsardzībā un pašiem savu motorizēto un mehanizēto karavīru pārvietošanās spējās, nevis jāgrūž nauda un betons nocietinājumos, kuru vietas ienaidniekam zināmas jau iepriekš un kuru sagraušanai krieviem arvien būs lādiņu, artilērijas, raķešu un aviobumbu pārsvars. Tikpat labi varētu trenēt gaisa desanta divīziju, apzinoties, ka uz visiem būs tikai viens divplāksnis.

Būtu interesanti uzzināt, kāpēc atvaļinātajam ģenerālim, bijušajam Latvijas armijas komandierim vajag sevi tā pazemot, stāstot šādas bezjēdzības, kas pretrunā ar Ukrainā novērojamo realitāti. Viens no iespējamajiem izskaidrojumiem — tādā veidā tiek mānīti krievi, mēģinot radīt iespaidu, ka “Latvijā jau no kara pat ģenerālis neko nesaprot”. Diemžēl, tā kā šādi izteikumi izplatās pamatā vietējā auditorijā, iznāk dezinformēt pašiem savu sabiedrību, kurā (par laimi) reti kuram ir tiešā pieredzē balstīta sapratne par Ukrainas karadarbību.

Līdz ar to Latvijas sabiedrībai kopumā būs labāk, ja mēs neņemsim par pilnu visu šādu “parketa virsnieku”, “kāzu ģenerāļu”, “aizmugures admirāļu” un citu “atvaļināto kaprāļu” muldēšanu, kas aizķērusies priekšstatos laikmetā starp Pirmo un Otro pasaules karu. Meklēsim un izzināsim patiesību par Ukrainas pieredzi!

Cerot, ka mums tā nebūs vajadzīga.

Piemēri tam, kā izskatās hibrīdkarš realitātē: ej.uz/Donecka un ej.uz/Donbass

Novērtē šo rakstu:

215
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...